Holandē pēta atsevišķu kultūraugu sāļu izturību 0
Tāpat daži augi pacieš laistīšanu ar ūdeni ar visai augstu EC, piemēram, kartupeļi – ar 2,2–5,5 mS/cm; sarkanie sīpoli – ar EC līdz 7 mS/cm, dzeltenie – ar 4,2 mS/cm, bet brokoļi – līdz 7,2 mS/cm.
Kas ietekmē EC līmeni augsnē?
Latvija atrodas pietiekama mitruma zonā, un varētu domāt, ka augsta EC augsnē mūsu augiem nedraud. Diemžēl pēdējo 5–6 gadu novērojumi liecina, ka tā nav. Tiesa, lietus ūdens, it sevišķi tādā daudzumā kā šogad, labi izskalo sāļus no augsnes, tāpēc augsnes virskārtas EC sezonas sākumā vienmēr ir pietiekami zema. Protams, to paaugstina tradicionālo mēslošanas līdzekļu iestrāde, arī kūtsmēslu (tajos bez NPK ir arī Na un Cl).
Audzējot augus ierobežotā substrāta apjomā (podos, kūdras renēs utt.), kopējo sāļu koncentrāciju ietekmē arī laistāmā ūdens kvalitāte. Vistīrākais šajā ziņā ir lietus ūdens, un pareizi dara tie zemnieki, kuri ir ierīkojuši dīķus vai baseinus lietus ūdens uzkrāšanai. Ar urbuma ūdeni mēdz būt dažādi. Atšķirīgos ūdens horizontos atšķiras arī ūdens ķīmiskais sastāvs. Ūdenī var būt daudz (pārdaudz!) bikarbonātu, hidrokarbonātu, dzelzs, nātrija, hlora un citu jonu. Jo augstāks ūdens EC, jo mazāk mēslojuma tam var pievienot, neriskējot ar augam nepieņemamu EC līmeni. Ir redzētas urbuma ūdens analīzes ar EC virs 2 mS/cm, Na daudzumu pat 230 mg/l, Cl virs 300 mg/l. Protams, zemeņu un gurķu audzēšanai šāds ūdens neder, bet, ilgstoši lietojot kaut vai tikai laistīšanai, dažu nedēļu laikā var pacelt substrāta EC neiedomājami augstā līmenī.
Zināmu risku rada digestāta un slieku komposta lietošana. Slieku komposta EC mēdz būt visai augsta, ir redzētas analīzes ar EC 19,7 mS/cm. Lietojot šādu līdzekli pat šķietami nelielā devā (sauja uz augu), var pilnīgi iznīcināt zemenes un citus jutīgus augus. Dažās sauimniecībās audzētāji ar šķietami nevainīgu digestātu divu gadu laikā paaugstināja augsnes EC siltumnīcās līdz 7,6–9,7 mS/cm. Nav brīnums, ka kultūraugu augšana un attīstība būtiski atpalika no cerētā.
Vislielākā riska grupa, šķiet, ir mazie audzētāji, kuri mēdz pārspīlēt devas. Lielražošanā risks pagaidām nav tik liels, jo reālas šo līdzekļu devas pagaidām nav augstas. Nelaime tā, ka visi digestāti un slieku komposti nav vienādi, to faktiskais saturs ir atkarīgs no lietoto izejvielu sastāva. Pilnīgi iespējams, ka vienam un tam pašam ražotājam dažādām partijām ir atšķirīgs sastāvs. Tā var gadīties, ka vienā gadījumā, iestrādājot 100 g digestāta/m2, zemenes vai gurķi aug labi, bet citā saimniecībā ar to pašu devu iet bojā. Un tikai tāpēc, ka audzētājs nav iedomājies veikt savas augsnes un mēslošanas līdzekļa analīzi. Un šeit ir svarīga tieši pilnā analīze, ieskaitot Na un EC noteikšanu, jo parastā agroķīmiskā izpēte šo informāciju nesniedz. Cik tas maksā? Katrā ziņā mazāk par neiegūtās ražas un, iespējams, bojā gājušo augu vērtību.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
