Kopējās sāļu koncentrācijas nozīme dārzeņu audzēšanā siltumnīcās 0
Autore: Mārīte Gailīte
Par kopējo sāļu koncentrāciju augu sakņu zonā sāka runāt pirms apmēram 25 gadiem, kad audzēšana hidroponikā kļuva par izplatītāko metodi siltumnīcu saimniecībās. Vēlāk izrādījās, ka tā ir svarīga, arī audzējot dārzeņus un citus augus atklātā laukā. Vadoties pēc augsnes agroķīmiskās izpētes datiem vai pat pēc augsnes analīzes, mēs nekad nezinām visu augsnē esošo sāļu (vai jonu) daudzumu.
Agronomu primāri interesē NPK daudzums (minerālā slāpekļa daudzumu augsnē noteikt var, bet praksē to dara ļoti reti), kā arī kalcija (Ca) un magnija (Mg) daudzums. Protams, arī pH līmenis un organiskās vielas daudzums. Problēmu gadījumos nosaka arī mikroelementu daudzumu. Bet tādi joni kā nātrijs, dzelzs, alumīnijs, karbonāti un hidrokarbonāti parasti paliek ārpus agronoma redzesloka. Nosakot kopējo sāļu koncentrāciju, agronoms redz visu sāļu daudzumu, tas palīdz viņam pareizi noteikt maksimālo vienreizējo mēslojuma devu.
Kopējo sāļu koncentrāciju jeb elektrovadītspēju (EC – electroconductivity) mēra ar konduktometriem (sarunvalodā tos bieži sauc par EC mērītājiem) un izsaka mS/cm (substrātu ražotāji mēdz norādīt arī dS/m). Latvijā šos mēraparātus plaši lieto praksē visu siltumnīcu lielsaimniecību agronomi un daudzi zemnieki, kuri audzē siltumnīcās dārzeņus kūdras renēs vai podu puķes.
Nosakot mēslojuma devas dārzeņiem un dekoratīvajiem podaugiem, EC ir tikpat svarīgs rādītājs kā pH, jo no abiem ir atkarīga auga spēja uzņemt atsevišķus elementus. Katrai augu sugai ir savs maksimāli pieļaujamais EC līmenis, kurā augi vēl spēj netraucēti augt un attīstīties. Šie līmeņi tika noteikti pētījumos ASV 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, bet pēdējā laikā tiek pārskatīti vairākās valstīs. Tas ir saistīts ar jauno šķirņu izveidi, audzēšanas tehnoloģiju izmaiņām un arī ar augu laistīšanai piemērota saldūdens trūkumu.
EC ietekme uz sēklu dīgšanu
Jo sīkākas sēklas, jo zemāku EC līmeni pacieš dīgsti. Siltumnīcu puķu audzētāji to zina un ņem vērā jau samērā sen, un optimālais EC līmenis bieži tiek norādīts sēklu firmu katalogos. Piemēram, firma PanAmericanSeed savām begonijām iesaka EC 0,5 mS/cm, kalibrahojām – 0,75 mS/cm, bet celozijām plašāku diapazonu – 0,7–1,2 mS/cm. Parasti kūdras substrātu ražotāji substrātiem puķu dēstu audzēšanai cenšas nodrošināt EC 0,7–0,8 mS/cm. Dārzeņu dīgsti pacieš augstāku EC līmeni, tāpēc, sējot tomātu un gurķu sēklas, substrātu piesūcina ar šķīdumu, kurā EC ir 1,5–1,8 mS/cm.
Agri pavasarī saulainā, vējainā laikā burkānu un sīpolu dīgsti mēdz iet bojā strauji pieaugošo EC dēļ. Sēklas sēj sekli, tikai 2 cm dziļi, un mitrā augsnē tās strauji sadīgst (sīpoli var sadīgt arī trijās dienās), bet vēja dēļ augsne zaudē mitrumu un EC tieši virskārtā strauji ceļas, izraisot dīgļsaknes bojāeju.
EC noteikšanas iespējas
Audzējot augus hidroponikā, agronomi regulāri mēra barības šķīduma EC, ņemot paraugus gan no laistīšanas pilinātāja, gan no drenāžas, gan no substrāta. Parauga ņemšanai no substrāta (minerālvates, kokosa) izmanto šļirci, bet no kūdras šķīdumu var vienkārši izspiest ar roku. Grūtāk ir ar augsni. Tiesa, internetā piedāvā speciālus aparātus EC noteikšanai augsnē, bet nav zināms, cik tie ir precīzi. Latvijā pašlaik kopējo sāļu koncentrāciju augsnē var noteikt tikai laboratoriski (paraugu izžāvē sausu, paņem noteiktu daudzumu, sajauc ar destilēto ūdeni, maisa noteiktu laiku, izfiltrē un nosaka EC ar konduktometru), bet praksē to dara tikai tad, ja audzēšanas laikā saskaras ar kaut kādām problēmām. Tomēr arī lauka dārzeņu audzētājam jāzina, ka paaugstināts EC var būtiski traucēt atsevišķo elementu (visvairāk Ca un Mg) uzņemšanu augā.
EC līmenis siltumnīcu augiem
Kopējā sāļu koncentrācija ne tikai ietekmē atsevišķu elementu pieejamību augiem, tā dod iespēju vadīt auga attīstību un ietekmēt tā ražas kvalitāti, garšu un uzglabāšanas spējas pēc novākšanas. Kā jau teikts, vislielākā pieredze šobrīd ir uzkrāta siltumnīcu augu audzēšanā. Puķu audzētājiem iesaka laistīt jaunstādus pirms podošanas, vienalga ar kādu mēslojumu tikai tamdēļ, lai paceltu EC sakņu kamolā (kasešu dēstiem tas ir ļoti mazs, un barības elementi no tā ātri vien tiek izmantoti vai izskaloti). Tas ir nepieciešams, lai veicinātu straujāku sakņu attīstību podos iestādītiem augiem, jo saknes aug virzienā no augstākā EC uz zemāko.
Līdzīgi rīkojas pēc gurķu un tomātu dēstu izstādīšanas minerālvatē – tos laista ar barības šķīdumu (šoreiz tā sastāvs ir pieskaņots sugai un attīstības stadijai) ar EC, kas ir par 0,2 mS/cm augstāka, nekā tā ir substrātā. Vēlāk, audzēšanas laikā paaugstinot EC, veicina augu ģeneratīvo attīstību, bet pazeminot – veģetatīvo augšanu. Gurķus parasti audzē ar EC 2,2–2,8 mS/cm, atsevišķos brīžos līdz 3,2 mS/cm, bet jaunā firmas Monsanto gurķu hibrīda SV4097 veidotāji piekodina, ka nav ieteicams to audzēt, ja EC ir virs 3,5 mS/cm. No pieredzes ir zināms, ka gurķi neaiziet bojā arī tad, ja EC ir 13 mS/cm, bet augi nespēj lāgā uzņemt barības elementus, cieš badu, uz lapām veidojas nekrotiski plankumi, raža krasi samazinās.
Tomātus audzē ar augstāku EC nekā gurķus, un sākuma periodā to mēdz pacelt pat līdz 5–6 mS/cm, lai veicinātu straujāku ziedēšanu. Spānijā un Itālijā ir populāra zaļo tomātu šķirne ‘RAF’, ko audzē ar EC 8 mS/cm, lai nodrošinātu tai raksturīgās garšas īpašības. Tiesa, raža ir zema. Lai paceltu EC līdz nepieciešamajam līmenim, nepārtērējot mēslojumu, barības šķīdumam pievieno vārāmo sāli.
Salātus un garšaugus hidroponikā bieži audzē ar EC 1,7–1,8 mS/cm (līdz 2,2 mS/cm), bet pirms dažiem gadiem Spānijā veiktie pētījumi pierādīja, ka, audzējot salātus ar EC 3,5 mS/cm, tiek palielināts sausnas daudzums produkcijā un salāti ilgāk nevīst pēc novākšanas, bet ar EC 4 mS/cm palielinās lapas malas iedegas bojāto augu skaits. No Latvijas audzētāju pieredzes ir zināms, ka, audzēti kūdras substrātā, salāti pacieš EC līdz 13 mS/cm (!), nezaudējot kvalitāti un ilgāk par citiem saglabājot svaigumu. Protams, salātu audzēšanā nav ieteicams uzturēt tik augstu EC, jo atkarībā no šķirnēm tā var negatīvi ietekmēt arī garšu.
Interesanti, ka arī dilles spēj augt ar augstāku EC, nekā pieņemts lielražošanā. Parasti tās audzē, uzturot EC 1,7–1,8 mS/cm, jo valda uzskats, ka dillēm esot vājas saknes. Tiesa, gaismas trūkuma apstākļos diļļu sējeņi mēdz stīdzēt un inficēties ar sakņu kakliņa puvi. Tomēr, attīstoties tā sauktajai pilsētas dārzkopībai (urban farming), vairākās valstīs atklājās, ka, audzētas ar EC 3–3,5 mS/cm, dilles ne tikai labi aug un neslimo, bet iegūst arī izteiktu aromātu.
Zemenes nepacieš augstu EC. Audzējot tās siltumnīcā, iesaka uzturēt EC 1,9–2 mS/cm. Ļoti bieži neveiksmes zemeņu papildmēslošanā ir saistītas ne tik daudz ar nepareizi aprēķinātu mēslojumu, cik ar pārsniegtu EC līmeni.
EC palīdz ietekmēt lauka dārzeņu kvalitāti
Praksē lielās platībās EC izmanto Ukrainā. Visi dārzeņu audzētāji zina, cik bīstams var būt lietus, kas uznāk pēc sausuma perioda neilgi pirms ražas novākšanas. Burkāni un kāposti šādos apstākļos mēdz plīst acu priekšā. Ukrainā, kur pilienlaistīšanu lieto teju 40 tūkst. ha platībā, lai novērstu plīšanu tūlīt pēc lietus vai pat lietus laikā, laista burkānus ar kālija mēslojumu, kur EC ir 1,7 mS/cm. Mēslojums nav domāts ražai, tikai tam, lai novērstu strauju EC līmeņa pazemināšanos augsnē. Kāliju saturošus līdzekļus izvēlas tikai tāpēc, ka kālijs tik viegli neizskalojas un saglabāsies, līdz pavasarī tiks iesēti citi augi. Līdzīgi rīkojas arī ar kāpostiem.
