Vai kopdzīve Latvijā ir izkonkurējusi laulību? 15
Portālā “Manabalss.lv” iniciatīvai “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” savākti 10 tūkstoši parakstu, kas nepieciešami, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā. Tas paredz iespēju nelaulātiem pāriem pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, lai nodrošinātu atbilstošas civilās un administratīvās tiesības. Vai Latvijā nepieciešams šāds likums, komentē sociologs MĀRIS BRANTS, pētījuma “Par laulību nereģistrēšanas problemātiku” līdzautors.
Uzskatu, ka mūsu valstī ir lietderīgi pieņemt Kopdzīves likumu, jo tas atrisinātu zināmas daļas sabiedrības problēmas. Pāriem, kuri nav reģistrējuši laulību, problēmas var nerasties gadiem ilgi, bet tad pēkšņi krīzes situācijā parādīties. Un, kad problēmas rodas, ir jau par vēlu apzināties, ka nelaulātais pāris atrodas nevienlīdzīgā tiesiskā situācijā ar laulātajiem pāriem. Kā zināms, uz pāriem, kuri nav reģistrējuši laulību, neattiecas mantošanas tiesības, kā arī, ja viens no pāra nonāk bezpalīdzīgā situācijā slimnīcā, otrs partneris nevar pieņemt lēmumus, saistītus ar medicīniskām indikācijām. Nākas izsaukt vecākus, kuri ir tiesīgi to darīt. Šādas reālas situācijas konstatējām arī pētījumā. Ja pāris, kurš dzīvojis nereģistrētās attiecībās, šķiras, tajos gadījumos, ja bērna dzimšanas apliecībā nav ierakstīts tēvs, var rasties problēmas ar uzturlīdzekļu piedziņu. Tieslietu ministriju uztrauc tas, ka, pamatojoties uz Kopdzīves likumu, savas attiecības reģistrēs homoseksuāli pāri. Taču vai tas ir lielākais bubulis, no kā jābaidās? Homoseksuālu pāru nelielā īpatsvara dēļ tiek radītas problēmas lielam skaitam heteroseksuālu pāru. Un, ja viena dzimuma cilvēki dzīvo kopā un viens otram ir vistuvākie, kāpēc viņi nevarētu noslēgt līgumu Kopdzīves likuma ietvaros?! Runājot par to, ka, pamatojoties uz šo likumu, viendzimuma pāriem pavērsies iespēja adoptēt bērnus: labāk taču, ja bērns dzīvo šādā ģimenē, nevis institūcijā.
Neliela sabiedrības daļa ir kategoriski noskaņota pret laulībām, otra daļa – lielākoties dziļi ticīgi cilvēki, kuri uzskata, ka bez laulībām kopdzīve nav pieļaujama, un trešā daļa, vislielākā, pret laulībām neizturas noliedzoši, bet gaida īsto brīdi, kad visas “zvaigznes” sastāsies pareizajās vietās. Tāpēc diez vai sabiedrību ir lietderīgi sadalīt divās grupās – laulības slēdzējos un neslēdzējos, jo praksē var izrādīties, ka runa ir par vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, tikai dažādās attiecību stadijās. Šobrīd daļā sabiedrības ir izveidojies viedoklis, ka noslēgt laulību ir atbildīgāks lēmums nekā radīt pirmo bērnu. Pētījumā konstatējām, ka daudziem pāriem pirmā atvasīte ir it kā izmēģinājuma bērns, ko rada nereģistrētās attiecībās. Bet, ja pēc pirmā bērna pasaulē nākšanas attiecības saglabājas stabilas, tiek noslēgta laulība, un otrais bērns jau piedzimst laulībā. Domājot par Kopdzīves likuma iespējamu pieņemšanu, rodas jautājums, kādam nolūkam kalpo valsts institūcijas – lai audzinātu sabiedrību puritāniskā garā vai arī lai cilvēkiem atvieglotu dzīvi? Tādēļ ka saistībā ar Kopdzīves likumu runa nav par lieliem finansiāliem izdevumiem, bet gan par principu.
Tā jēga, kas laulībai kā institūcijai bija pirms pāris gadsimtiem, jo, ģimenēm savienojoties, garantēja ekonomiskos ieguvumus, ir izgaisusi. Mūsdienās laulībai cilvēka dzīvē vairs nav tik izšķiroša loma. Bet tās problēmas, kuras var rasties nereģistrētās attiecībās, vairākums šo pāru neapzinās. Īpaši, kamēr partneri ir iemīlējušies, viņi nedomā par juridiskām sekām, kas var rasties, dzīvojot nereģistrētā kopdzīvē. Tas saistīts arī ar savstarpēju uzticēšanos. Kad izrādās, ka tomēr nevajadzēja uzticēties, pārim bieži vien ir jau kopīga manta, kura tad tiek tikai vienam partnerim. Veicot pētījumu, secinājām: reizēm laulība nenotiek arī tāpēc, ka sieviete gaida bildinājumu, bet vīrietis to nemaz nenojauš, un tā paiet gadi. Arī kāzu tradīcijas mēdz būt iemesls tam, ka laulība netiek noslēgta, jo īpaši Latgalē, kur pieņemts svinēt krāšņas kāzas. Bet, ja pāris tās nevar atļauties, precēšanos atliek. Sievietes mūsdienās ir kļuvušas ekonomiski neatkarīgākas, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc bieži vien netiek slēgta laulība.
Veidokļa autors ir sociologs Māris Brants, uzklausīja Ilze Lavrinoviča
