Līcīša feļetons. Kopaina ir bēdīga: Vai Rīgā varu pārņēmušie “Progresīvie” pieskaitāmi pie saprātīgām būtnēm?! 24
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēki šaubās, vai skaitīt Rīgā varu pārņēmušos “Progresīvos” pie saprātīgām būtnēm vai tomēr ne. Šie ultraliberālie politiķi, aizrautīgie un dzīvespriecīgie hipsteru paaudzes pārstāvji, savā jaunības degsmes maksimālismā ir ar palielu jucekli galvā un visai nenobrieduši, lai būtu pilsētas īstenie saimnieki ar apdomu. Agresīvāk domājoši elementi galvaspilsētas iedzīvotāju vidū netaupa pat skarbākos izteicienus un citādi nedēvē progresa ceļa gājējus kā, saistot ar garīgiem un psihiskiem traucējumiem, par “idiņiem”, trakiem, āmurgalvām.
Diemžēl kopaina ir bēdīga. Kad likās, ka “Saskaņas” prinča Nila Ušakova virsvadībā pilsētas pārvaldība ir noslīdējusi zemākajā līmenī un atsitusies pret grīdu, no pagrīdes kāds pieklauvēja. Tuk, tuk, salts un nežēlīgs aptaujas rādītājs liecina – aizvadītajā gadā Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitātes indekss sarucis vēl par 4,1 punktu! Galvaspilsētā dzīvojošo apmierinātība ar apstākļiem ir lejupceļā uz nulli, un Rīga grasās pārvērsties par čuhņu!
Vērtējumā ņem vērā divpadsmit parametrus, piemēram, drošību. Protams, ja miermīlīgam gājējam drausmīgā ātrumā, draudot ar notriekšanu no kātiem, uzduršanu uz ragiem un vēlāku hospitalizāciju, uz trotuāra nesas virsū skūteri, rolleri, stāvdrāži, samokati un pārējie skrejdivriteņu pasugas neregulētas kustības dalībnieki, par cik augstu drošības pakāpi var runāt? Labi, ja tiksi sveikā ar veselu ādu, izglābsi kailo dzīvību. Tālāk tiek noskaidrota cilvēku attieksme pret pašvaldības rūpēm par dabas vides daudzumu un teritorijas tīrību apkaimēs. Šai ziņā rodas aizvien vairāk neticīgo tomu ar skepsi par pašreizējo pilsētas vadītāju ģērbšanos zaļās politikas pārstāvju un aizstāvju svārkā. Anketētiem rīdziniekiem spilgtā atmiņā gadījums, kad pēc ilgstošām lietavām šovasar pēc domes vadības rīkojuma atvēra slūžas un ielaida kanalizācijas “zeltu” Daugavā, uz ilgu laiku izpostot likteņupes ekovidi, radot neciešamu smaku un piesārņojumu. Jāpiemetina par nokaltētiem kokiem podos pilsētas centrālajās ielās un par tā saucamo “zaļo” klusuciešanu kā ūdeni mutē ieņēmušiem par simtgadīga ozola nociršanu, jo zāģeri tak rīkojās Mārupē, Kantorielas viņējā pusē, ne mūsējā. Diezin vai vides sakārtotību un tīrību pilsētā veicina nevēlēšanās neitralizēt sarkandeguna rīdziniekus, kuriem ļauts atpūsties brīvdabā sabiedrisko centru tuvumā vai, piemēram, Centrāltirgus pieturvietā, bet, ja pilsētas domē pie varas ir ticis politiskais spēks, kurš ir par iekļaujošu sabiedrību, tad, protams, arī bomzīšiem ir brīv atrasties, kur vien vēlas.
Rīgas iedzīvotāji atceras pērno ziemu, kad domei bija milzīgas grūtības ar uzkritušā sniega aizvešanu un pat pilsētas centrālā daļa pārklājās ar arktiskā ledus krāvumiem. Iestrēgušos uz aizsnigušiem ceļiem mērs Staķis dziļdomīgi mierināja, ka ziemā ieekonomētos līdzekļus varēs likt lietā ielu remontos vasarā. Tādā veidā Rīgas maģistrālo Ģertrūdes ielu labo jau trīs gadus, kas ir fantastisks ātrums vienai Eiropas valsts galvaspilsētai. Arī pašlaik iedzīvotāji ar bažām sagaidījuši pirmo pārslojumu, kura dēļ sabiedriskais transports, stopējoties korķos, jau kavējas pusstundu.
Cilvēki nav apmierināti ar daudz ko “Progresīvo” pārvaldē. Ar vegānisma kulta uzspiešanu skolu ēdināšanas tīklā, pārejot uz beztauku neēdamu pārtiku mācību iestāžu kopgaldos. Ar liegumu izmantot gāzes katlus apkurei, liekot atgriezties ar malku kurināmām plītīm un tamlīdzīgu neērtību radīšanu. Pašpasludinātā sociāli atbildīgā politika nekādi nesapas ar pilsētas iedzīvotāju zemāku vērtējumu mājokļu piedāvājumam, primārās veselības aprūpes un pašvaldības pirmsskolas iestāžu, lasi, bērnudārzu, pieejamībai. Daudziem rīdziniekiem ir ļoti rezervēta attieksme pret pilsētas tēvu līdzdalību praida gājienā kā kultūras pasākumā ar lielo burtu, gada notikumā nr. 1.
Rīdzinieki saprot, ka pilsētas lielvecākais Mārtiņš Staķis ir tikai nelaimīgs apstākļu upuris un jaunradītās sistēmas ķīlnieks, kad pie kloķiem galvenais noteicējs ir lielais Mārtiņš Kossovičs ar savām fifīgajām meičiņām. Aptaujā noskaidrotie skaitļi un fakti, protams, tiek rūpīgi slēpti no pilsētniekiem. No “Progresīvajiem” cilvēkiem nedzirdēsiet tādus vārdus kā “noteikti labosim kļūdas” vai “nākamreiz obligāti būsim gatavojušies cītīgāk”. Izskanot jelkādai kritikai, Rīgas domes varasvīri tūliņ zaudē uztrenēto komunikabilitāti un izkoptās runātīguma spējas. Tā kā “Progresīvie” ir skaistākie un gudrākie zemes virsū, tad kritikai seko nelaipns uzrūciens – būmeri ārdās! Jāpiezīmē, par būmeriem dēvē cilvēkus, kas negrib paskatīties uz pasauli no putna brīvības perspektīvas, vecus stagnātus, sēņu večus.
