Robežtelpa: Kopā no skolas sola 1
Liepenieši ANDRIS un MARINA SPIRKI ir kopā no skolas sola, un šogad jau nosvinējuši apaļo 90 gadu jubileju par abiem. Mācījušies vienā klasē, tad – vienā augstskolā Liepājā. Marina teic, ka sākumā bijis bail tik tālu braukt, taču priekšā jau bijuši citi liepenieši, un, augstskolu beidzot, nav vairs gribējies atpakaļ. Tomēr domu par palikšanu nav apsvēruši gan tādēļ, ka šeit abiem vecāki, gan piedāvātā darba dēļ – abi strādā par pedagogiem Liepnas internātskolā.
Abi ir starp senākajiem Liepnas dramatiskā kolektīva “Troksnis” dalībniekiem – pērn tam nosvinējuši desmit gadu jubileju. Ar teātri apceļoti visi kaimiņu pagasti, jauka sadarbība nostiprinājusies ar Pededzi, kur šogad Masļeņicas laikā gājuši ar “lāci” čigānos un zīlējuši nākotni. Abi slavē teātra vadītāju Inesi Toku, kura vienmēr spēj atrast piemērotu repertuāru un ir arī galvenais faktors, kas satur teātri kopā.
Andris gan teic: mazliet māc nogurums, iespējams, gribētos ko mainīt, taču Marina iebilst: “Bet, kad saņemies un aizej uz to mēģinājumu un izrādi, cilvēki saka paldies, ka ir bijusi iespēja izsmieties, ka bijis jautri un patīkami. Un tad domā: tomēr ir vērts sagādāt cilvēkiem prieku, jo laukos jau to nav tik daudz…”
Pašiem paskatīties profesionālas izrādes pārāk bieži nesanākot – nesen bijuši uz Zanes Daudziņas monoizrādi “Bruņota un bīstama” Alūksnes kultūras centrā, arī Valmierā būts ne pārāk sen, bet Rīgas teātri gan kādu laiku nav apmeklēti – turp pārsvarā brauc grupā no skolas. Pagasts gan esot atsaucīgs, un visas klases katru gadu vismaz vienreiz kādā ekskursijā tiek aizvestas. Marina arī dzied ansamblī, abu jaunākais dēls, deviņus gadus vecais Klāvs, dzied skolas korī un dejo tautas deju ansamblī. Vecākais, kuram jau 19 un nupat pabeigta 12. klase, gan vairāk interesējoties par sportu – florbolu, futbolu.
Abus satrauc Liepnas nākotne – jaunieši aizbrauc studēt un neatgriežas, jo pagastā nav darbavietu, tik vien, cik pagasta pārvalde, veikals un abas skolas, kuru nākotne gaužām neskaidra. Daudzas ģimenes jau tagad aizbraukušas strādāt uz ārzemēm, un, ja darbavietu skaits samazināsies vēl vairāk, Marina bažījas, ka aizbrauks arī citi. Tāpat jaunajām ģimenēm “iegriezusi” pensijas vecuma pacelšana: pirmkārt, neatbrīvojas darbavietas, un, otrkārt, nav vecvecāku, kuri palīdzētu pieskatīt bērnus, kamēr vecāki brauc uz darbu apkārtējās pilsētās.
Arī citādi dzīve Liepnas pagastā nemanāmi izmainījusies. Andris un Marina teic: vecākais dēls vēl zina, kā izskatās gotiņa un ruksis, jaunākais tuvākajā apkārtnē mājlopus nav redzējis. “Mēs reizēm skaitām: tajā mājā bija lopiņi, tajā, tajā… tur vēl paši bērnībā govis ganījām,” atmiņās dalās Marina. Tagad Liepnā pārsvarā palikuši vecākās paaudzes iedzīvotāji, kuriem turēt lopiņus mājās kļūst grūti. Andris gan iebilst: pagastā vēl saglabājies gana daudz lauksaimnieku, kuri tur gan aitas, gan govis, gan pat briežus peļņas dēļ: “Tā ka ir kur aizvest skolēnus ekskursijā un parādīt, no kurienes nāk piens.”
