Kooperējas arī gaļas liellopu audzētāji un bitenieki 7
Kooperācija visdažādākajās nozarēs strādājošām zemnieku saimniecībām ļauj samazināt ražošanas izmaksas, mazina tirgus riskus, dod pieeju papildus resursiem un inovācijām, kā arī paplašina produkcijas noieta tirgus. Pirms diviem gadiem – 2021.gadā – Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai (LLKA) pievienojās salīdzinoši jaunās gaļas liellopu audzēšanas nozares kooperatīvi “GreenBeef.LV” un “Latvijas liellops”, kā arī senās un tradicionālās biškopības nozares kooperatīvs “Kurland Honey”.
Gaļas liellopus Latvijā tā īsti audzē vien no 90-to gadu vidus un nozare joprojām ir uzskatāma par samērā jaunu lopkopības virzienu. Kā vēl pirms desmit gadiem norādīja Zviedrijas pļavas gaļas zīmola “Naturbeteskött” izveidotāja Anna Džeimisone (Anna Jamieson): “Gaļas liellopu audzēšana ir viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā. Tās attīstībai šeit ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi – piemēroti klimatiskie apstākļi, plašas, vēl aizvien neizmantotas, gaļas liellopu audzēšanai piemērotas zemes platības, uzkrāta saimniekošanas pieredze, ražošanas blakusproduktu (kūtsmēslu) racionālas izmantošanas iespējas un plašas iespējas kāpināt produkcijas noietu gan vietējā, gan ārzemju tirgū.”
Gaļas liellopu audzētājiem ar kooperāciju iepriekš nav veicies
Lai arī iespējas ir bijušas, ar kooperāciju gaļas liellopu audzētājiem iepriekšējos gados īsti nav veicies. KS “Latvijas liellops” valdes priekšsēdētāja, zemnieku saimniecības “Jundas” īpašniece Alma Bērziņa galvenokārt to skaidro ar trim faktoriem. Nereti kooperatīvi tikuši veidoti ar domu apgūt Eiropas naudas vai jaunizveidotiem kooperatīviem domātās atbalsta sistēmas, un saimnieki īsti nebija domājuši, ko vēlas panākt, sanākot kopā. Vēl viens aspekts ir daudziem zemniekiem dziļi zemapziņā iesakņojusies doma, ka visdrošāk ir saimniekot pašam savā pagalmā un nepaļauties ne uz vienu citu.
“Īstermiņā tas varbūt darbojas, bet kādā brīdī zemnieks vairs nespēj to visu pavilkt. Viena lieta ir to lopu izaudzēt, bet produkta pārdošana jau ir pavisam cita sfēra, kam nepieciešamas attiecīgas zināšanas,” skaidro Alma Bērziņa. Neveiksme gaida arī tad, ja kopā strādāt mēģina lielsaimnieki, kuriem kooperēšanos nemaz nevajag. “Kad jāsāk pielāgoties, sākas savstarpēja rīvēšanās, lai norīvētu kaut kādus “asmenīšus”. Dažkārt tas ego ir tik liels, ka pielāgoties nevienam negribas,” skaidro Alma Bērziņa.
Pēc pāris gadiem gaida miljonu apgrozījumu
Kooperatīvs “Latvijas liellops” 2021.gadā tika izveidots ar mērķi strādāt vietējam tirgum un attīstīt kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanu. Tajā ir 12 biedri un pagājušā gada apgrozījums bijis aptuveni 450 tūkstoši eiro. Alma Bērziņa teic, ka kooperatīvam, kurš dibināts praktiski no nulles, tas ir pietiekami labs rādītājs. “Zinot liellopa vērtību, gaļas vērtību, mums pamatīgi ir kur augt. Esmu pārliecināta, ka vēl pēc pāris gadiem mūsu gada apgrozījums būs mērāms miljonos, nevis simtos tūkstošos eiro”.
Kooperatīva darbības sākuma stadijā iziets cauri daudziem mēģinājumiem saimniekot efektīvāk, bijušas arī kļūdas, kuras nācies labot. Taču to, ka “Latvijas liellopa” starts bijis veiksmīgs, apliecina Zemkopības ministrijas konkursā “Sējējs 2022” gūtais laureāta nosaukums nominācijā “Gada veiksmīgākā kopdarbība”. KS “Latvijas liellops” ir gatavs piesaistīt arī jaunus biedrus, tomēr svarīgi, lai saimnieki paši būtu gatavi kaut ko ieguldīt kooperatīvā, nevis gaidītu, kad viņiem pasniegs sarakstu ar dažādu labumu piedāvājumiem.
Pievienotā vērtība – klientu atsauksmes
“Mēs redzam, ka Eiropā un citur pasaulē tieši kooperatīvi ir tie, kas satur kopā mazās un vidējās saimniecības. Ja mazais uzņēmējs viens pats nespēj pasūtīt, teiksim, paleti ar mikroelementiem vai ko citu, kas liellopam nepieciešams, tad kopējiem spēkiem mēs to varam. Mazajām saimniecībām kooperēšanās ir izdzīvošanas jautājums,” tā Alma Bērziņa.
Pie ieguvumiem viņa min arī kopīgus iepirkumus ražošanas materiāliem un citām saimnieciskām lietām, taču pirmo divu darbības gadu laikā radusies pārliecība, ka galvenais ieguvums ir tā pievienotās vērtības sajūta, kas gūta komunikācijā ar klientiem. “Kā valdes priekšsēdētāja es saņemu šīs pozitīvās atsauksmes par gaļas kvalitāti, sūtu tās tālāk mūsu biedriem un tā veidojas atgriezeniskā saite, zināšana, kur tavs produkts paliek, kur to ēd un novērtē. Ilgtermiņā tas, manuprāt, rada lielāku dzinuli kaut ko darīt, nevis vienkārši iekraujot gaļu eksporta kravās, un ne tu zini, ne jūti, kur tavs smagais lopkopības darbs palicis.”
“Latvijas liellopa” produkcija pamatā tiek realizēta vietējiem gardēžiem, ēdināšanas uzņēmumiem un veikaliem, daļa nonāk arī eksportā. Alma Bērziņa uzskata, – ir ļoti svarīgi, lai pircēji veikalos izvēlētos Latvijā ražoto produkciju, jo “ar ārzemju produktiem atbalsts Latvijas ekonomikai ir nulle”. “Kooperatīvā tu veido stāstu, izceļot tās saimniecības, kas ir kooperatīva biedri. Protams, ir sabiedrības daļa, kura tīri maksātspējas dēļ nav gatavi uzklausīt stāstus par gaļas izcelsmi, kvalitāti un citām ar to saistītām lietām. Taču priekš tiem, kuri domā, ko ceļ galdā, no kurienes tā enerģija rodas, vietējam produktam ir nozīme.”
Inovācijas bišu stropos
“Kurland Honey” ir pirmais tieši uz eksportu orientētais biškopības kooperatīvs mūsu valstī, un, kā stāsta kooperatīva valdes priekšsēdētājs, ZS “Lielvaicēni” saimnieks Artūrs Grudovskis, apvienošanās bija nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu vajadzīgo medus apjomu un kvalitāti. Šobrīd zem “Kurland Honey” karoga apvienojušās 10 lielas biškopju saimniecības, un eksportētais apjoms ir iespaidīgs – vairāk nekā 100 tonnas medus gadā. Populārākie Latvijas medus galamērķi ir Vācija, Polija, Francija, Zviedrija un Somija.
Taujāts par kooperācijas ieguvumiem, Artūrs Grudovskis saka: “Kopīgi iepērkam izejvielas, rakstām projektus Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai, apmaināmies ar pieredzi. Kooperatīvam būtisks ir arī atbalsts no ELFLA pasākuma “Ražotāju grupu un organizāciju izveide”, kas ļāva investēt modernajās tehnoloģijās, ar kuru palīdzību var attālināti sekot līdzi katrā stropā un novietnē notiekošajam, tādējādi atvieglojot biškopju darbu un ļaujot produkciju saražot ar mazākām izmaksām.
“Biškopība ir tāda pati lauksaimniecības nozare, kā, teiksim, piena lopkopība, un ar to vajadzētu spēt arī pelnīt. Mazais biškopis viens pats nekad nevarēs nopirkt un ieviest jaunās tehnoloģijas, savukārt kooperatīvs, kam ir lielāki resursi, zināšanas un vajadzības, to izdarīs, un būs tie pionieri, kuri iestaigās šo ceļu un rādīs arī pārējiem, kā iet tālāk,” pauž Artūrs Grudovskis.
Par eksportu saņem vairāk
Atbildot uz jautājumu, kādēļ “Kurland Honey” par savu nišu izvēlējies tieši eksportu, kooperatīva priekšsēdētājs neslēpj, ka ārvalstīs medu iepērk par eiro kilogramā dārgāk, nekā Latvijā. Tirdzniecības ziņā veiksmīgs bijis 2021.gads, taču 2022. gadā apgrozījums bijis vājš. Artūrs Grudovskis to skaidro ar daudzu patērētāju paradumu maiņu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. “Cilvēki ļoti taupa naudu un diemžēl medus ir pēdējais, ko viņi izvēlas pārtikas preču veikalā.” Pieredzējušais biškopis teic, ka šobrīd tiek tirgota pagājušā gada raža un uzsver, ka biškopjiem, līdzīgi kā augkopjiem, gada bilance būtu jānoslēdz nevis 31.decembrī, bet gan vasaras vidū, no 1.jūlija. Pagaidām šis ierosinājums dzirdīgas ausis nav radis.
Rūgtā pieredze ar VID
Savukārt runājot par lielākajām grūtībām kooperatīva darbībā, Artūrs Grudovskis neslēpj sarūgtinājumu par viņaprāt netaisnīgo Valsts ieņēmuma dienesta (VID) lēmumu neatmaksāt kooperatīvam vairāk nekā 11 tūkstošus eiro samaksātu priekšnodokli par 22 419 kg eksportēta medus. Pamatojums – likumiem neatbilstoši sakārtota eksporta dokumentācija. VID inspektora lēmuma pārsūdzēšana dienesta vadītājai Ievai Jaunzemei neko nedeva un uzņēmums par VID lēmumu vērsās tiesā. Pirmā tiesu instance lēma par labu kooperatīvam, taču pēdējā dienā VID lēmumu tomēr pārsūdzēja. “Man likās, ka VID [uz kļūdām] kaut kā cilvēcīgāk skatās, es biju pārsteigts. Kooperatīvā neviens neblēdas, visi šie cienījamie profesionālie biškopji maksā nodokļus, tur viss ir caurskatāms. Ja tad VID pasaka: jūs esat blēži… Būtībā VID kooperāciju biškopībā tika nolēmis iznīcībai,” tā kooperatīva priekšsēdētājs.
Tomēr Artūrs Grudovskis ir pārliecināts, ka KS “Kurland Honey” turpinās pastāvēt un veiksmīgi strādās uz priekšu. Jo kvalitatīvs, augstvērtīgs medus no Latvijai raksturīgu augu sugām ir vērtība, kuru pasaule prot novērtēt.
