Dobelē darbu sākusi 4,5 miljonus eiro vērta lucernas granulu un siena rūpnīca 3
Kooperatīvās sabiedrības “Agrario” meitas uzņēmums SIA “Alfa Agro” veidots ar mērķi atgriezt augu sekā tauriņziežus kā trešo kultūraugu, uzsvaru liekot uz lucernas audzēšanu un pārstrādi, stāsta SIA “Alfa Agro” pārdošanas vadītāja Iveta Savdona. Lai šo mērķi īstenotu, Dobelē tapusi zāles miltu granulu rūpnīca, kurā tiek ražotas lucernas granulas un ķīpas. Ideja par jaunas rūpnīcas izveidi radās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājam Andrejam Savdonam, domājot par to, kā nodrošināt 100 kooperatīva biedriem Zemgalē un Kurzemē ilgtspējīgu lauksaimniecību. Runājām ar ārzemju kooperatīviem un uzņēmumiem, kas audzē un pārstrādā lucernu, apmeklējām ražotnes, veicām ekonomiskos aprēķinus, kamēr nonācām līdz ražošanai, stāsta Iveta Savdona. Pārstrādes jauda ir 12 tūkstoši tonnu lucernas sezonā, ziemas periodā tiks granulēts siens un salmi lopbarībai un pakaišiem. Siena un salmu pārstrādes jauda ir 24 tūkstoši tonnu. Rūpnīcā radītas 15 jaunas darbavietas.
Jau pārrunātas sadarbības iespējas ar uzņēmumiem, kuru mēneša iepirkuma apjoms ir tik liels, cik rūpnīca var saražot sezonā. Tas varētu dot iespēju nākotnē paplašināt ražošanu. “Eiropas dienvidos – Spānijā, Itālijā – lucernas laukus laista, bet mazāk kaltē rūpnīcā. Ir gadi, kad ūdens resursi šajās valstīs ir ierobežoti un raža veidojas niecīga. Tas mums paver lielāku iespēju eksportēt, jo lietus mums ir dabas dots,” tā pārdošanas vadītāja.
Pašmāju lauksaimniekiem lucernas audzēšana paver iespēju uzlabot augu seku, palielināt augsnes auglību un atjaunot augu barības elementu līdzsvaru augsnē. Turklāt lucerna dodot augstas ražas, un nav nepieciešams slāpekļa mēslojums, lucerna ir ilggadīga un ražo arī ilgstoša sausuma apstākļos, kad citi zālaugi izdeg. Tā esot arī ražīgāka nekā citi kultūraugi, un ieguvumus rūpnīcas veidotāji sola gan lopkopjiem, gan pašiem lauksaimniekiem. Z/s “Kaulaiņi” īpašnieks Uldis Nikolajevs uzskata, ka ieguvums būs augu sekas uzlabošana, kā arī viņš cer uz to, ka šī kultūra varētu būt ienesīgāka par graudaugiem un rapsi. “Kaulaiņos” lucernu audzē 30 ha platībā, un vēl laiks rādīs, vai esošās platības tiks palielinātas, jo izdevīgi vest to uz rūpnīcu 20 km attālumā.
Uz jautājumu, ar ko Dobeles rūpnīca atšķiras no citām, pārdošanas vadītāja min vairākus iemeslus. Atšķirīga ir žāvēšanas tehnoloģija salīdzinājumā ar līdzīgām rūpnīcām Eiropā. Dobeles rūpnīcā lucernu žāvē konveijera tipa kaltē 70 – 110°C temperatūrā, bet tradicionāli lucerna tiek žāvēta vai nu ar dūmgāzēm, vai ar karsto gaisu 600 grādu un augstākā temperatūrā, kas no enerģijas izmantošanas viedokļa ir efektīvāk, bet pasliktinās tās kvalitāte. Dobelē lucernas granulas ražo, neizmantojot āmurdzirnavas, kas ļauj saglabāt labāku struktūru.
Minot priekšrocības, esot jāsaprot, ka lucerna ir labs lopbarības augs gan siena, gan skābbarības gatavošanai, kas satur daudz proteīna un ir viegli sagremojama. Tāpat ieguvums būs arī augstais vitamīnu un minerālvielu saturs. Žāvējot lucernu rūpnīcā, tiek saglabāti vitamīni un zaļa krāsa, kas, tradicionāli žāvējot uz lauka, zūd. Piemēram, beta karotīna saturs lucernas granulās ir trīs līdz piecas reizes augstāks nekā skābbarībā un sienā. Bez tam granulas varot ērti transportēt, uzglabāt un lietot.
Jaunā rūpnīca veidota ar kooperatīva biedru atbalstu. Projekts “Zāles miltu granulu ražotnes izveide” īstenots aktivitātes “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” ietvaros, un to līdzfinansē ES un Latvijas valsts.
