Kooperatīvs: Dārzeņiem piemērojamā 5% PVN ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl ilgāks laiks 0
Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem reālās ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa.
Pēc viņas domām, lai arī samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem plānots ieviest uz trim gadiem, tās ietekmes izvērtēšanai atvēlēts nepietiekami īss laiks – divi gadi. “Šobrīd norit diskusija par to, vai, ņemot vērā šā gada situāciju, nākamā gada sākumā vispār būs atlikusi vietējā dārzeņu raža. Daļa no lauka dārzeņiem tiks notirgoti jau ziemas vidū, kaut kas būs palicis pāri vietējiem lielajiem audzētājiem. Līdz ar to tādu ļoti būtisku ietekmi no PVN samazināšanas, sākot no 1.janvāra, nevarēs just. Reālā ietekme sāksies līdz ar jauno sezonu, kas nozīmē nākamā gada jūliju,” skaidroja Strazdiņa, piebilstot, ka tad atliks tikai divi gadi, lai situāciju izvērtētu, kas ir par maz.
Pēc Strazdiņas teiktā, ir PVN likmes samazināšanas Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai ir nepieciešami pieci gadi. “Mūsu vēlme ir, lai pilotprojekta laiks būtu pieci gadi, bet tas jau ir Finanšu ministrijas un pārējo lēmums,” viņa sacīja.
Jau ziņots, ka likuma par PVN pavadošajā Ministru kabineta (MK) protokollēmumā teikts, ka samazināto PVN likmi 5% apmērā piemēro no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. To ieviešot, jau līdz 2020.gada 30.jūnijam ir jāsasniedz rezultatīvie rādītāji – reģistrētu PVN maksātāju skaitam augļkopības un dārzeņkopības sfērā jāpieaug par 10%, nozares preču un pakalpojumu apgrozījumam jāpalielinās par 10%, produkcijas patēriņam jākāpj par 60%, bet vidējam atalgojumam augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē jāaug par 35%.
Tikmēr Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda, ka šādā gadījumā netikšot izskatīta iespēja samazināt PVN likmi arī pienam un gaļai. Tāpat LOSP neatbalsta protokollēmumā noteiktos rezultatīvos rādītājus, norādot, ka tiek jābūt reāli sniedzamiem.
Arī Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute šonedēļ norādīja, ka ministrija kategoriski iebilst pret noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem, un būtu jānosaka citi, kuri ir reāli sasniedzami. Līdz 2020.gada 30.jūnijam augļkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījuma pieaugumu būtu jāmaina pret 6%, bet produkcijas patēriņa pieaugumu – pret 2%. Neadekvāti esot arī prasīt, ka vidējam atalgojumam nozarē ir jāpieaug par 35% un šeit, saskaņā ar aplēsēm, būtu jāparedz ne vairāk kā 5% pieaugums.
