Kooperatīvs aicina mežsaimniekus atrotīt piedurknes 0
Meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 1,5 miljonus eiro – tikpat, cik visā pagājušajā gadā. Līdz gada beigām “Mežsaimnieks” plāno apgrozīt 3 miljonus eiro un pārdot ap 70 000 m3 koksnes. Jūtamu pienesumu kooperatīvam devuši tā jaunbiedri no Vidzemes.
Meža kooperatīvā “Mežsaimnieks” šobrīd iestājušies vairāk nekā 150 biedru, kuriem kopā pieder 4000 ha meža. Par mežsaimnieku kopā strādāšanas idejas popularizētāju Ziemeļvidzemē kļuvis meža īpašnieks Mārcis Saklaurs, kurš saimnieko Salacgrīvas novadā un par tālredzīgu sava īpašuma apsaimniekošanu pirms diviem gadiem saņēmis meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs”.
M. Saklaurs: “Pulcināju ap sevi meža īpašniekus, kuriem noderēja manas zināšanas, ko biju ieguvis universitātē, dažādās konferencēs un ministrijās. Pats galvenais, ko vēlējos panākt, – lai viņi saprastu, ka jāatrota piedurknes un ar mežu jādarbojas pašiem. Esmu daudzus atrunājis – nepārdod, audzē sev, tas ir pats svarīgākais. Ir gandarījums, ka tas ir izdevies.”
Mārcis stāsta, ka nodarbojies ar gudras mežsaimniecības popularizēšanu, līdz vienubrīd sapratis, ka tas vairs nav hobijs. Nolēmis, ka šai nodarbei jāpāriet profesionālā līmenī. Un tā arī tapusi Kurzemē bāzētā kooperatīva “Mežsaimnieks” Vidzemes filiāle. M. Saklaurs: “Ražošanas apjomā jūlijā esam apsteiguši kurzemniekus. Arī stādīšanā neatpaliekam. Plānojam Valmierā izveidot savu biroju.”
Mārcis stāsta, ka kooperatīvā iet visādi, jo katram meža īpašniekam ir atšķirīga pieredze, dažāda izglītība, dažādi mērķi.
Šķēršļi sadarbībai rodoties tad, ja īpašnieks ir izdzīvojis deviņdesmitajos, bet no dažādu toreizējo kooperatoru puses apmānīts. Mārcis teic, ka tie esot un paliekot kopā strādāšanai neticīgie. Taču viņa uzdevums nav pierunāt, bet pierādīt savu profesionālo varēšanu ar darbiem mežā.
M. Saklaurs: “Es pats esmu meža īpašnieks jau piecpadmit gadu un no kailcirtes esmu izaudzējis mežu līdz krājas kopšanas vecumam. Ja meža īpašnieks redz, ka tu orientējies mežkopībā, tad viņš sāk uzticēties.”
Kooperatīva dalībnieki esot dažādi, gan tādi, kuri uztic visu – no ciršanas līdz pārdošanai un jauna meža atjaunošanai –, gan tādi, kas visu dara paši, bet kooperatīvs palīdz.
Slikti esot tas, ka daudzi meža īpašnieki neatjauno cirsmas ar skuju kokiem, jo tos stipri posta pārnadži. Mazajam meža īpašniekam trūkst arī kvalitatīva stādāmā materiāla. M. Saklaurs: “Ja mēs kooperējamies, apvienojot augsnes sagatavošanas apjomus un pasūtām stādus kopā, šo jautājumu var atrisināt. Mēs sadarbojamies arī ar medniekiem un informējam viņus, kur ir tās vietas, kurās dzīvnieku skaitu nepieciešams būtiski samazināt, jo Ziemeļvidzemē ieaudzēt priedi ir sarežģīti.”
Pat tām audzēm, kas katru gadu tiek rūpīgi smērētas, pēcāk aļņi sabojājot mizu. Ieguldījumi milzīgi, bet fināls – bēdīgs. Tādēļ kooperatīvs iesaka stādīt egli. Kamēr egle neatzarojas un dzīvnieki netiek klāt stumbram, mizai, nekas nenotiek. Atzarot egli, to saka arī vecie mežkopji, esot kļūda.
M. Saklaurs: “Pēc trīsdesmit četrdesmit gadiem skuju koku īpatsvars būtiski samazināsies. Tas, ka šobrīd damaksnī, vērī – tur, kur var izaudzēt skaistas priedes un egles, mēs audzējam alkšņus, ir galīgi nelabi.”
Mārcis Saklaurs uzsver arī to, ka kooperatīvs atšķiras no firmām, kas sniedz vienreizējus pakalpojumus meža īpašniekiem. Jo kooperatīvs uzmana sava biedra mežu visā tā aprites ciklā – no stāda līdz pat saņemtajiem eiro – ciparam, kas ieripo meža īpašnieka kontā kā peļņa no izaudzētās ražas. Bet pa vidu ir mežkopība, kas prasa zināšanas un ieguldījumu. M. Saklaurs: “To mēs nemitīgi atgādinām un ar uzskatāmiem piemēriem demonstrējam meža īpašniekiem katru dienu.”
Jautāts, kādas cirtes meža īpašnieku vidū ir populārākas – izlases vai kailcirtes –, Mārcis stāsta, ka esot dažādi. Tie meža īpašnieki, kas vēlas gūt no meža kaut nelielus, bet regulārus ienākumus, cērtot mazākas kailcirtes un mazākus atvērumus, jo tad, kaut arī meža īpašums nav liels, ieņēmumu plūsma saglabājoties ilgāk.
Aktīvākie meža īpašnieki esot arī zinātkāri, un tādu netrūkstot, jo vienubrīd kooperatīva interneta mājaslapā “www.mezsaimnieks” jaunajiem meža īpašniekiem veltītajai rokasgrāmatai esot bijuši vairāk skatījumu nekā koksnes tirgus apskatam.
