Kooperatīvi vāc naudu lobēšanai 0
Latvijas lielākie lauksaimnieku kooperatīvi – “Latraps”, “Piena ceļš” un “Trikāta KS” – sāk veidot budžetu aktīvai lobēšanas kampaņai par taisnīgiem Eiropas tiešmaksājumiem. “Katrs lauksaimnieks var viegli izrēķināt, kāds būs viņa saimniecības ieguvums, ja Baltijas lauksaimnieki izcīnīs vienlīdzīgus tiešmaksājumus, proti, mūsu prasību Eiropai 90% no vidējās atbalsta likmes Eiropā.
Tādēļ jau pagājušā gada nogalē mēs apspriedām iespēju investēt 0,5 LVL no katra hektāra tieši cīņai par vienlīdzību Eiropā,” lēmumu uzsākt naudas līdzekļu vākšanu kampaņai skaidro graudu audzētāju kooperatīva “Latraps” valdes priekšsēdētājs Gunvaldis Sproģis. LLKA aicina arī citu kooperatīvu biedrus un citus lauksaimniekus piedalīties, gan atbalstot cilvēkus, kas cīnās par lauksaimnieku interesēm, gan pašiem iesaistoties diskusijās un aktivitātēs, kas norisināsies visa 2012. gada garumā.
Ministre cenšas aizrunāt Francijas vēstnieci
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma ceturtdien tikšanās laikā ar Francijas vēstnieci Latvijā Šantālu Puarē atkārtoti uzsvēra Latvijas nostāju tiešmaksājumu jautājumā. Straujuma norādīja, ka tiešie maksājumi visiem dalībvalstu lauksaimniekiem būs taisnīgi tikai tad, ja minimālais tiešo maksājumu līmenis būs ne mazāks par 80% no ES vidējā. Tāpat Straujuma pauda Latvijas nostāju, ka KLP budžeta kopapmēru nākamajā ES plānošanas periodā nedrīkst samazināt. Tomēr, ja tiks rosināts, nedrīkst samazināt ES finansējumu mazāk attīstīto valstu reģionu atbalstam.
Vienojas Saprašanās memorandā
Baltijas valstu lauksaimnieki vēlā ceturtdienas vakarā Siguldā parakstīja Saprašanās memorandu, kurā vienojās par sadarbības pamatprincipiem cīņā par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem, informēja pasākuma organizatore Nora Lapiņa, ES lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja vadītāja. Saskaņā ar parakstīto memorandu viņa no Latvijas puses turpmāk būs atbildīgā par visu lauksaimnieku organizāciju apziņošanu un koordināciju vienotai darbībai. 11 Baltijas valstu lauksaimnieku jumta organizācijas, izanalizējot veiksmes un kļūdas, vienojās par kopīgu Baltijas pozīcijas aizstāvēšanu, izvirzot no katras valsts divus līdz četrus pastāvīgus pārstāvjus. Turpmāk Baltijas lauksaimnieki tiksies ne retāk kā divreiz mēnesī, nākamreiz – Igaunijā.
Nākamie soļi
Divu nedēļu laikā tiks gatavota Baltijas valstu kopīga Deklarācija, ko Berlīnē “Zaļās nedēļas” laikā (no 20. līdz 29. janvārim) plāno parakstīt visi trīs zemkopības ministri un visu Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju līderi.
