Viedoklis. Vai lauksaimniecības kooperatīvi apvienosies? 0
Indulis Jansons, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai (LLKA) šogad aprit 15 gadi, kopš tās dibināšanas 2002. gadā. Taču pirmie mūsdienu kooperatīvi radās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados kā atbilde pircēju nepietiekamajai samaksai un par nerēķināšanos ar individuālo lauksaimnieku, liekot domāt, kā darboties turpmāk un aizstāvēt savas intereses kolektīvi. Lai mainītu situāciju, četru graudu ražotāju kooperatīvu – Daiva, VAKS, Latraps un Vārpa, kā arī piena ražotāju kooperatīva Dzēse – vadītāji lēma par biedrības dibināšanu, lai sakārtotu kooperācijas nozari par labu lauksaimniekiem.
Tikai puse no kooperatīviem atzīta par atbilstīgiem
Kooperatīvi jau deviņdesmito gadu sākumā aktīvi darbojās arī citās nozarēs – īpaši piena nozarē, taču to darbība neritēja mūsdienu likumdošanas izpratnē. Liela pateicība par atsaucību Latvijas kooperācijas veicināšanā jāizsaka Zemkopības ministrijai, personīgi tā laika Lauku attīstības departamenta direktorei Ņinai Rakstiņai, kura aktīvi sekmēja pamatdokumenta – Kooperatīvo sabiedrību likuma – un citu saistošo normatīvo aktu izstrādi gan atbilstoši Latvijas situācijai, gan Eiropas kooperācijas nosacījumiem.
Šobrīd Latvijā darbojas aptuveni simts dažādu ar lauksaimniecības nozari saistītu uzņēmumu, kas savu uzņēmējdarbības formu ir reģistrējuši kā kooperatīvi. Taču tikai apmēram 50 no tiem katru gadu iegūst atbilstīga kooperatīva statusu, pamatojoties uz noteiktajiem kritērijiem normatīvajos aktos par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu. Šī ikgadējā procedūra ir kā indikators gan kooperatīviem, gan to biedriem – lauksaimniekiem un mežsaimniekiem –, ka kooperatīvs strādā pēc kooperācijas principiem savu biedru interesēs.
Kā ikviens cits uzņēmums arī lauksaimniecības kooperatīvi izdzīvo uzņēmējdarbības ciklu – izveidojas, strādā, konkurē, attīstās vai arī izbeidz savu darbību. Pēc 2000. gada līdzās graudu un piena nozarēm kooperēšanās notika arī augļu un dārzeņu, gaļas un pat medus nozarē, taču laika, menedžmenta un finanšu pārbaudi pēdējās divas nozares kooperatīvu formātā nav izturējušas. Taču apsveicami, ka kooperatīvu nozares ir papildinātas ar mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, 2012. gadā nodibinoties pirmajam kooperatīvam Mežsaimnieks.
Kooperācijai jābūt caurspīdīgai, uzticamai un efektīvai
Kooperācijā paši galvenie labas darbības un attīstības faktori ir uzticēšanās, caurspīdīgums un efektivitāte. Tas nostiprina kooperatīva stabilitāti un sekmē tā izaugsmi ilgtermiņā. Uzskatu, ka šajos gandrīz 20 gados kooperācija Latvijā ir attīstījusies milzīgos tempos un šobrīd Latvijā strādājošās atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības, kas, pateicoties savu biedru atbalstam un Eiropas Savienības fondu piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, ir investējušas pārstrādes kompleksu izveidē un infrastruktūras sakārtošanā vairāku miljonu apmērā, liek cerēt, ka kooperācijai Latvijā ir ielikti stabili pamati. Turpmākais loģiskais solis būtu kooperatīvu apvienošanās jeb konsolidācija.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā šobrīd ir apvienojušās 50 kooperatīvās sabiedrības, kas darbojas piena, graudu, augļu un dārzeņu, gaļas, kā arī meža nozarēs. Katru nozari ik pa laikam skar ne tikai dabas un klimata pārmaiņu procesa radītās sekas, bet arī dažādu mērogu un iemeslu radītas krīzes. Pēdējos pāris gados tieši piena nozare visasāk ir pievērsusi sabiedrības uzmanību, cīnoties ar krīzi, ko ietekmēja 2014. gada Krievijas noteiktais embargo piena produkcijai, kā arī 2015. gada piena kvotu ēras beigas, liekot sarosīties visiem, lai atrastu jaunus eksporta tirgus gan svaigpienam, gan saražotajiem piena produktiem. Tostarp jāpiemin arī piena rūpnīcas Latvijas piens sāga, kas sākotnēji tika realizēta kā zemniekiem piederošs uzņēmums, taču lielās ambīcijas pret kooperatīvu nepietiekamo briedumu šo labo iniciatīvu izjauca.
Šobrīd kooperatīvi Latvijā ir ne tikai vietējā mēroga, bet arī Baltijas jūras reģiona nozīmīgi spēlētāji ar savu vārdu pasaulē. Tomēr mums ir vēl daudz darba, lai sabiedrība izprastu kooperācijas nozīmi un kooperatīvu biedri novērtētu, ka ir lielu un spēcīgu uzņēmumu līdzīpašnieki.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
