KOOL bagātina dīzeļdegvielu ar tīru bioloģisku piejaukumu no atjaunojamiem avotiem 0
Šodien KOOL Latvijas degvielas uzpildes stacijās sāk tirgot dīzeļdegvielu, kurai ir pievienotas bioloģiskās piedevas – ar hidroattīrīšanas paņēmienu iegūta parafinizēta augu eļļas (HVO) biodegviela.
Šī paveida biodegvielas piejaukums tiek uzskatīts par īpaši tīru un videi draudzīgu, jo būtiski samazina izmešu un kaitīgo slāpekļa oksīda jeb NOx daļiņu apjomu.
KOOL Latvija izmantotā bioloģiskā piedeva ir īpaša ar to, ka tā tiek ražota tikai un vienīgi no organiskiem augu izcelsmes atkritumiem un pārtikas apstrādes pārpalikumiem, kuros nav dzīvnieku tauku, kā arī zivju un palmu eļļas.
Otrās paaudzes atjaunojamā biodegviela HVO (Hydrotreated Vegetable Oil) tiek ražota no biomasas. Vispirms hidroapstrādes procesā no izejmateriāla tiek atdalīti piemaisījumi un pēc tam viela tiek attīrīta augstā temperatūrā. Tā rezultātā tiek iegūta biodegviela bez krāsas un smaržas, kuras ķīmiskais sastāvs ir identisks fosilajai dīzeļdegvielai.
HVO piejaucot dīzeļdegvielai, uzlabojas tās kvalitāte. Atjaunojamo biodegvielu var izmantot jebkurā transportlīdzeklī ar dīzeļdzinēju.
HVO biodegvielai piemīt izcilas tehniskās īpašības – samazinātas slāpekļa oksīda (NOx) emisijas, augsta stabilitāte ilgstošā uzglabāšanā un teicamas īpašības aukstos laika apstākļos. To var lietot pat -40 grādu pēc Celsija skalas temperatūrā.
«Izmantojot šo degvielas piejaukumu, autovadītāji palīdz samazināt izmešu apjomu un tādejādi iegrožot klimata izmaiņas.
Turklāt ieguvēji ir arī paši autovadītāji, jo HVO biodegvielā neveidojas nosēdumi un tā labāk sadeg, atstājot dzinējā mazāku sodrēju daudzumu, tādēļ filtri un vārsti aizsērē lēnāk.
Arī motora eļļa kalpo ilgāk un dzinēja sastāvdaļas nolietojas lēnāk,» HVO biodegvielas priekšrocības skaidro KOOL Latvija valdes loceklis Sandis Šteins.
HVO biodegviela tiek uzskatīta par dzīvotspējīgu alternatīvu fosilās izcelsmes dīzeļdegvielai. Palielinoties HVO ražošanas apjomiem un sadārdzinoties naftas produktiem, biodegviela pārskatāmā nākotnē var kļūt lētāka nekā fosilā un tādejādi palīdzēt mazināt atkarību no naftas ieguvējvalstīm.
