Ko īsti Latvijai nozīmē Stambulas konvencija un kas ir strīdīgais “sociālais dzimums”, skaidro “LA” 25
Ministru kabinets pilnvarojis labklājības ministru Jāni Reiru parakstīt Eiropas Padomes (EP) konvenciju pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē jeb tā saukto Stambulas konvenciju. Nolemts, ka Latvija šo starptautisko līgumu parakstīs šogad, pievienojot deklarāciju, kur norādīts, ka valsts pildīs konvenciju tiktāl, cik tas nav pretrunā ar Satversmē noteiktajiem principiem. Konvencija pēc parakstīšanas vēl jāratificē Saeimai.
Nav vienprātības
Pret šī starptautiskā līguma parakstīšanu iestājās Nacionālās apvienības (NA) ministri – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, un viņam līdzi juta vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Kultūras ministre Dace Melbārde apspriešanā nepiedalījās, jo bija nodarbināta citā pasākumā. Pirmdien NA valde pauda nostāju neparakstīt Stambulas konvenciju, jo partijas ievēlētie deputāti un ministri uzskata, ka Latvijā ir pieņemti un tiks pieņemti pietiekami daudz tiesību aktu, lai izskaustu vardarbību un palīdzētu upuriem. Rasnačs norādīja, ka konvencija ievieš jaunu definīciju “sociālo dzimumu”, kas esot pretrunā Satversmei.
Tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka pasaulē ir saprotams, ko šis vārdu salikums nozīmē, bet Latvijā lielai daļai sabiedrības, pat juristiem, īsti līdz galam tas nav izprotams. “Es negribu apgalvot, ka, parakstot konvenciju, mēs nonāksim pretrunā Satversmei, bet jautājums, ko nozīmē sociālais dzimums un kādas sekas no tā izriet, ir nopietns, un sabiedrībai ir jāskaidro, kā to saprot pati valdība, likumdevējs, jo parlamentam šī konvencija būs jāratificē. Ja tas būs skaidrs, mēs varam virzīties tālāk, bet, ja ne, tad būs spriedze sabiedrībā,” atzina J. Jansons.
Šī ir pirmā konvencija pret vardarbību, īpaši uzsverot vardarbību ģimenē, un no 47 EP dalībvalstīm, kas šo konvenciju pieņēma vienprātīgi, to nav parakstījušas vienīgi Latvija, Krievija, Armēnija, Azerbaidžāna un Moldova. Tiesa, ratifikācijas process vēl nav pabeigts daudzās valstīs. Igaunijā par konvencijas saturu pirms tās ratifikācijas, kas paredzēta 2017. gadā, nav diskusiju, bet to nevar apgalvot par Lietuvu, kur ratifikācija nevirzās raiti, jo arī tur, piemēram, prāto, kas tad īsti slēpjas aiz “sociālā dzimuma” un kādi tiesību akti būs jāievieš, lai pildītu šo starptautisko līgumu.
