Konusi, piramīdas, siena gubiņas un globusi. Kādu eglīti izvēlēties, lai svētkos tā priecētu daudzus gadus 0
Mūžzaļo skuju koku sortiments kokaudzētavās kļūst aizvien bagātāks. Izveidota tik liela formu dažādība, ka tā ļauj pārsteigt, ieintriģēt un radīt noskaņas dārzā. Ja podā nopirkto Ziemassvētku eglīti vēlas stādīt dobē un pēc tam pušķot svētkos ar mirgojošu spuldzīšu virtenēm, labāk izvēlēties neliela auguma šķirni.
Skuju koki mēdz būt ne tikai kā konusi vai piramīdas, bet arī kā siena gubiņas un globusi. Pilnīgs monopols tumšākā gadalaika gaišākajos svētkos pieder eglēm un balteglēm.
– Ierasts, ka Ziemassvētku kokam jābūt mūžzaļam, jo skuju zaļums nozīmē dzīvību, turklāt egles skujas attiecībā pret zaru simbolizē krustu, – skaidro AS “Latvijas valsts meži” struktūrvienības “Sēklas un stādi” direktora vietniece, stādu eksperte Laima Zvejniece. – Ja parasto egli atnes mājās 20. decembrī un ievieto traukā ar mitrām smiltīm, tai līdz 6. janvārim nenobirst skujas.
Vertikālās, staltās
Frēzera baltegle – tradicionālākais Ziemassvētku koks, ko audzē visā pasaulē. Ziemeļamerikas izcelsmes suga, nav ļoti liela auguma, Latvijā sasniedz 7–10 m augstumu un 2–2,5 m platumu. Lēnaudzīga. Tumši zaļas, īsas skujas. Mūsu klimata apstākļos jūtas labi, viena no izturīgākajām baltegļu sugām. Bieži izmanto Adventa vainagiem, jo skujas sakalstot nebirst.
! Lai gan baltegles ir skaisti un dekoratīvi koki, tās nav iekarojušas lielu vietu Latvijā, jo grūti cīnīties ar kaitēkļiem – Sibīrijas egļu–baltegļu hermesu un baltegļu pūkaino laputi.
Asā egle ‘Iseli Fastigiate’ – izteikti piramidāls, 6–8 m augsts koks, ko viegli izpušķot ar elektrisko lampiņu virtenēm. Šaurs vainags, sudrabaini zilas skujas.
Asā egle ‘Hoopsii’ – izcili dekoratīva šķirne ar izteikti sudrabainām skujām. Neaug ļoti liela, vainags ir stāvs, blīvs, tam ir plata konusa forma.
! Asā egle vairāk pazīstama pēc tautā dotā sudrabegles vai Kremļa egles nosaukuma, kaut gan tai nav nekāda sakara ar Maskavu (sudrabegles dzimtene ir Ziemeļamerika). Mūsu klimata apstākļos jūtas ļoti labi, koki neapsalst.
Parastā egle ‘Dundanga’ – viena no skaistākajām vietējām šķirnēm ar strupi konisku, kompaktu, blīvu, nedaudz izspūrušu vainagu. Neaug strauji. Sasniedz 3,5–4 m augstumu. Skujas ir spīdīgas, zaļas, gaišākas nekā pamatsugai.
Parastā egle ‘Barryi’ – līdz 8 m augsts, lēnaudzīgs koks ar kompaktu, konisku vainagu. Tumši zaļas, spīdīgas skujas.
Parastā egle ‘Conica’ – līdz 15 m augsta, ar konisku vainagu, zari vērsti uz augšu.
! Parastās egles šķirnes ir visizturīgākās, spēcīgi augošas, atšķiras ar īpatnībām zarojumā vai skuju krāsā.
Serbijas egle ‘Fassei’ – līdz 8 m augsts koks ar nedaudz neregulāru zarojumu un izlocītu stumbru. Šaurs, piramidāls vainags, virspusē tumši zaļas, bet apakšpusē gaišas skujas.
! Serbijas egle ir viens no skaistākajiem kokiem apstādījumos, to eleganti veidotie vainagi bagātina jebkuru dārzu. Skujas Adventa rotājumos gan nav tik noturīgas kā balteglēm, bet tās ir divkrāsainas.
Omulīgi apaļie
Asā egle ‘Glauca Globosa’ – ļoti dekoratīva pundurforma, ko var potēt uz stumbra. Lodveida vainags ir blīvs, ar sudrabaini zilām skujām.
Zemie skujeņi
Korejas baltegle ‘Silberlocke’ – lēnaudzīgs koks ar konusveida vainagu. Dzinumi gada laikā pieaug tikai par 5–10 cm. Skujas ir samērā īsas, druknas un izliekušās, tāpēc kļūst redzama to galu baltā apakšpuse. Jaunie čiekuri ir violeti zilā krāsā. Jaunībā šī baltegle veido diezgan neproporcionālu, dažkārt pat neglītu vainagu, toties vēlāk pārvēršas skaistā kokā ar vienmērīgi izkārtotiem zariem. Labāk aug auglīgā augsnē (tā nedrīkst būt pārlieku mitra), saulainā vai daļēji ēnainā vietā.
Parastā egle ‘Ohlendorffii’ – zemā forma ar daļēji piramidālu, blīvu augumu, sarkanbrūniem pumpuriem un izteikti tumši zaļām, spīdīgām skujām. Tā pilnīgi atbilst priekšstatam par skaistu Ziemassvētku egli.
Parastā egle ‘Will’s Zwerg’ – ļoti dekoratīva, lēnaudzīga zemā forma (2–5 m augsta), nav regulāri piramidāla, toties skujas ir tumši zaļas.
Parastā egle ‘Luua Pearl’ – lēni augoša šķirne. Vainags ir apmēram 2 m augsts, tam ir plata konusa forma.
‘Valentīns’ – kokaudzētavās retāk sastopama, no meža egles atlasīta pundurforma. Amizanta ar savu spuraino augumu, bet aug piramīdveidā (1 m augsta). Ļoti lēnaudzīga.
Kanādas egle ‘Blue Wonder’ – līdz 2 m augsta pundurforma ar konisku vainagu un zilām skujām.
Kanādas egle ‘Conica’ – bieži stādīta šķirne ar regulāri konisku, blīvu vainagu. Plaukstot skujas ir gaiši zaļas, vēlāk – zilgani zaļas. Trīsdesmit gadu vecumā izaug līdz 3 m gara. Laba izvēle tiem, kuri dārzā vēlas eglīti, bet nevar atļauties kādu no lielajām šķirnēm.
Kanādas egle ‘Maigold’ – līdz 2 m augsts un 1 m plats koks ar konisku vainagu. Jaunie dzinumi ir dzeltenā krāsā.
Kanādas egle ‘Daisy’s White’ – līdz 2 m augsta pundurforma ar konisku vainagu. Plaukstot skujas ir dzeltenas, bet pēc Jāņiem pakāpeniski kļūst zaļas un koks līdzinās populārajai šķirnei ‘Conica’.
Kanādas egle ‘Sander’s Blue’ – līdz 2–3 m augsta pundurforma ar konisku, kompaktu vainagu. Jaunās skujas ir sudrabainā krāsā, vēlāk – zaļas.
! Visas zemās Kanādas egles šķirnes janvāra beigās, februārī cieš no saules apdegumiem – skujas brūnē un nobirst, taču pumpuri paliek dzīvi un augi samērā ātri atjauno dekorativitāti. Lai pasargātu no karstās saules, egles jau rudenī jāpiesedz ar skuju koku zariem vai cukura maisiem.
Serbijas egle ‘Nana’ – līdz 4 m augsta pundurforma ar regulāru, slaidu, konisku, gana blīvu vainagu. Lēnaudzīga. Skujas ir sudrabainas. Ļoti piemērota nelieliem dārziem, it īpaši, ja tur vēlamies pušķot dzīvu Ziemassvētku eglīti, bet saprotam, ka 30 m gara egle būtu par traku.
Asā egle ‘Fat Albert’ – veido zemu, diezgan plašu, plakanisku vainagu. Skujas ir zilas.
Pazīsti kaitēkļus
Sibīrijas egļu–baltegļu hermess (Aphrastasia pectinatae) izsūc sulu no skujām, tās dzeltē, deformējas un nobirst. Masveidā savairojoties, var nokalst pat zari, egles galotne. Svarīgi ir skuju apakšpusē laikus (jau aprīlī) pamanīt mazus, ovālus plankumiņus, kas vēlāk ap sevi uzaudzē baltām vates piciņām līdzīgus vaska pavedienus. Kaitēkli apkaro ar sistēmas iedarbības insekticīdiem.
Baltegļu pūkainā laputs (Mindarus abietinus) lielākoties uzturas starp skujām uz koka jaunajiem dzinumiem. Sākumā kaitēkļi izskatās kā mazi, ovāli, melni punktiņi. Pamanāmāki tie kļūst, kad, līdzīgi hermesiem, ap sevi izveido skafandru – vates piciņām līdzīgus vaska pavedienus. Miglošanu ar sistēmas iedarbības insekticīdiem vēlams sākt aprīlī, maija sākumā, tiklīdz parādās pirmās kaitēkļu pazīmes. Ja viss koks jau ir baltās vates piciņās, labāk to sadedzināt, lai ierobežotu laputu izplatību.
Baltegļu kaitēkļus ir diezgan grūti apkarot. Ja dārza saimnieks nevēlas izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, baltegli mājas pagalmā labāk nestādīt.
Padomi
• Pirms došanās uz stādu tirgu labi apsveriet, kādas formas augs iederēsies jūsu dārzā. Pastaigājiet pa teritoriju un iztēlojieties, kāds tas varētu izskatīties pēc vairākiem gadiem. Tad būs vieglāk izvēlēties vietu Ziemassvētku kokam.
• Ja vēlas egli stādīt ēku tuvumā, jāpadomā, cik saulaina vai ēnaina pēc pāris gadu desmitiem kļūs telpa, kuras logu priekšā tā augs. Nozāģēt skaistu un zaļojošo koku ir ļoti grūti.
• “Apstādījumu veidotāju ceļvedī 2014–2016” ir minēta arī slavenā Nordmaņa baltegle, kas Kaukāza kalnos izaug kā liels, ļoti skaists koks ar garām un smaržīgām skujām. Šo no Dānijas kokaudzētavām ievesto sugu visbiežāk var ieraudzīt Ziemassvētku eglīšu tirdziņos un lielveikalos Latvijā. Austrumu rajonos Nordmaņa baltegle tālāk par sniega kārtu gan netiek, jo regulāri apsalst. Pat Kurzemes pusē tā izdzīvo tikai siltākās ziemās.
• Latvijā Ziemassvētku eglīšu plantācijās visvairāk audzē parasto egli (kociņi katru gadu februārī, martā jācērp, lai veidotu blīvu vainagu), Frēzera baltegli un atlasītu baltzilo asās egles klonu no sēklām.
• Elektriskās gaismiņas jauki izskatās arī parastās egles šķirņu ‘Frohburg’, ‘Inversa’ un ‘Pendula’ nokarenajos zaros. Stādaudzētāji egļu nokareno formu potzarus uzpotē uz koka stumbra, lai vainagu paceltu vēl augstāk, un tad zariem ļauj brīvi krist.
