“Kontūras ir vairāk vai mazāk redzamas!” Ieradušies īpaši palīgi; ir prognozes par bruņumašīnas izvilkšanas laiku 1
Pabrades poligonā joprojām norisinās sarežģīta ASV karavīru meklēšanas un glābšanas operācija. Piektdienas pēcpusdienā uz katastrofas vietu tika nogādāts jaudīgs zemessūcējs, bet vakarā glābšanas darbos iesaistījās ASV ūdenslīdēji. Ir noskaidrota nogrimušās kāpurķēžu glābšanas mašīnas M88 “Hercules” atrašanās vieta. Par to “Dienas tēmā” LRT stāsta armijas priekšnieks Raimunds Vaikšnors.
– Vai ir reāli izvilkt bruņumašīnu sestdien un svētdien, kad tās atrašanās vieta jau ir noteikta?
Mēs ceram. Mēs pavadījām gandrīz visu šo laiku, visas četras dienas, tur, cerot, ka izdosies ātrāk, bet daba liek visam iet savu gaitu. Vieta ir ļoti sarežģīta, kā to droši vien redzēja žurnālisti, kad viņiem bija iespēja tur aizbraukt un to nofilmēt – tur nav tik vienkārši.
Ūdens līmenis joprojām ceļas, tas krājas, bet tagad mēs sākam to izolēt, veidojot barjeru ar smilšu maisiem. Ir atgādāts Lietuvas jaudīgākais zemessūcējs, un šobrīd notiek sagatavošanās darbi, lai ūdens mazliet nosēstos.
– Bruņumašīnas atrašanās vieta ir noteikta, bet vai tas ietekmē izcelšanu?
Kontūras ir vairāk vai mazāk redzamas, bet joprojām ir daudz dubļu un netīrumu. Tas var ietekmēt izcelšanas darbus. Kad ieradīsies ūdenslīdēji, viņi sagatavos vietu. Ceram uz labāko.
Mums ir inženieri un ūdenslīdēji no sauszemes spēkiem, ūdenslīdēji no privātām kompānijām un speciālisti no Ūdens direkcijas, kas saprot, kā darbojas ūdens. ASV ūdenslīdēji jau ir ieradušies.
Tagad ir jautājums, kad mēs viņus izmantosim, jo ūdens vēl ir duļķains, un ūdenslīdēji neredz cauri dūņām, tāpēc mums jāveic sagatavošanās darbi.
– Ceļš, pa kuru tehnika tagad brauc, ir jauns, jo iepriekšējais bija par šauru. Vai nogrimušajai bruņumašīnai šis ceļš varēja būt piemērots? Kā viņi tur nokļuva?
Kā tas notika, es nevaru atbildēt, jo liecinieku nav. Tur pat nebija ceļš, bet augstspiediena gāzes vads. Tas izskatījās kā izcirtums, līnija. Tas viņus varēja maldināt. Cik man zināms, viņi brauca tumsā.
Viņi varēja apmaldīties. Tās bija amerikāņu organizētas mācības, kurās pārvietojās daudz tehnikas. Šī ziema nav bijusi pārāk auksta vai slapja, bet pavasarī ir vairāk ūdens un dubļu, un ceļi poligonā nav asfaltēti. Tas ir dabiski.
– Vai tādiem transportlīdzekļiem ir aprīkojums, kas brīdina par nepareizu virzienu?
Es šaubos. Es nezinu, kāds aprīkojums tur ir uzstādīts. Varbūt atstāsim to izmeklētājiem. Es zinu, ka ir eksperti, kuri to izskatīs.
Pirms treniņa ir standarta procedūras. Es pats esmu plānojis un vadījis vingrinājumus. Katru reizi tu sagatavo plānu, vērtē situāciju, dod norādījumus, definē teritoriju. Vai tas tika darīts šoreiz, tas nav mans jautājums, bet izmeklēšanai tas būtu jāatklāj.
– Vai tika izmeklēta sabotāžas versija?
Izmeklēšana turpinās, un es to šobrīd nevaru komentēt. Kamēr notiek pirmstiesas izmeklēšana, visas detaļas zina tikai izmeklētāji.
Mēs uzskatām, ka tā ir avārija – iespējams, apmaldījušies, nenovērtējuši situāciju. Meklēšana tika veikta plaši. Helikopteri ar termokamerām atrada dažādus objektus, meklēšanas loks pamazām saruka. Sliedes veda vienā virzienā, bet nebija redzama ne izbraukšana, ne atpakaļgaita. Mūsu militārie ūdenslīdēji ieradās pirmie, naktī sāka darbu un, taustoties, iespējams, atrada kaut ko cietu. Dīzeļdegvielas un eļļas noplūde liecināja, ka meklēšanas vieta ir pareiza. Darbs turpinās jau ceturto dienu.
– Vai jums ir cerība, ka šie cilvēki joprojām ir dzīvi?
Cerība mirst pēdējā. Vienmēr ir kāda cerība, kamēr tu neredzi citu iznākumu.
– Vai pēc šīs katastrofas poligonā var mainīt vingrinājumu robežas?
Poligons ir paredzēts, lai dažādos apstākļos trenētu taktiskās darbības. Upes, meži, gravas palīdz radīt situācijas. Tomēr mēs pārskatīsim. Es ieteiktu kartēs atzīmēt ierobežojumus vai bīstamas vietas. Zīmes tur bija – gāzes vads, pa kuru mašīnas nebrauc. Varbūt drošības dēļ mums jāpārskata šādas vietas.
