Kļūdās gan cilvēki, gan uzņēmumi 3
Parasti sodītajai personai ir pieejams iestādes pieņemtais administratīvā pārkāpuma protokols, kurā norādīts gan pārkāpums, gan konta numurs, kurā jāpārskaita maksājums, gan apmaksas termiņš, gan informācija par pārsūdzības iespējām, kā arī lēmuma sagatavotāja kontaktinformācija. Tomēr, neskatoties uz to, sodītie, kuri mēģina paši samaksāt sodu internetbankā, regulāri sajauc, kurā kontā nauda jāpārskaita. Turklāt šādas ķibeles piemeklē ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus. “Mūsu klientiem šādi misēkļi gadās diezgan regulāri,” atzina kāda grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma īpašnieks. Pēc viņa teiktā, uzņēmumiem lielākoties gadās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piespriestas soda naudas pārskaitīt kādā no nodokļu vai nodevu kontiem (tie arī mērāmi vairākos desmitos). Savukārt privātpersonu pārpratumi sodu nomaksā visbiežāk saistīti ar sodiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.
Tipiska konfliktsituācija – dienu pirms auto tehniskās apskates īpašnieks nomaksājis sodu, taču, ierodoties Ceļu satiksmes drošības direkcijā, viņu nelaiž pie apskates, jo datubāzē sods uzrādās kā nenomaksāts. Iemesli var būt vairāki – iespējams, sajaukts konts vai pārskaitījumu pārkāpēja vietā veicis kāds viņa radinieks, nenorādot maksājuma mērķi.
Mēģināju noskaidrot, cik bieži ir gadījumi, kad sods ticis pārmaksāts vai ieskaitīts neīstajā kontā, bet šāda statistika nav nemaz tik viegli pieejama un atbildīgās iestādes nodarbojas ar “futbolēšanu” (Finanšu ministrija sūtīja uz Valsts kasi, no turienes uz Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un tā tālāk). Galu galā vismaz daļēju skaidrību ieviesa Valsts ieņēmumu dienests. “Diemžēl visai bieži ir gadījumi, kad nodokļu maksātāji kļūdās, veicot maksājumus. Tā, piemēram, 2015. gadā pārmaksāto vai nepareizo ieskaitīto soda naudu maksājumu skaits bija apmēram 1500,” informēja VID sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja. Savukārt Saeimas opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”), atsaucoties uz saviem avotiem, spriež, ka kļūdas gadās krietni biežāk – 10% – 25% no visiem maksājumiem Valsts kasei.
