Sporta skolu audzēkņu veselības stāvoklis tiek pārbaudīts reizi gadā – situācija pasliktinās daudzos rādītājos 6
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sporta skolu audzēkņu veselības stāvoklis tiek pārbaudīts reizi gadā, un ārstu novērojumi liecina par situācijas pasliktināšanos daudzos rādītājos.
Apstājās sirds
Jaunam hokejistam treniņā apstājas sirds, mediķiem izdodas viņu glābt, seko tiesāšanās un spriedums galējā instancē par 40 tūkstošu piedziņu par labu cietušā ģimenei solidāri trijās daļās no Veselības ministrijas, kluba un trenera. Tāda vēsts par negadījumu, kas notika pirms 20 gadiem, pāršalca Latviju oktobra izskaņā.
Lai neapdraudētu jauno sportistu veselību, valsts apmaksātu padziļināto profilaktisko medicīnisko pārbaudi veic visiem sporta skolu audzēkņiem no 10 līdz 17 gadu vecumam vienu reizi kalendārajā gadā. Atsevišķos sporta veidos pārbaudes ir jau no astoņu gadu vecuma. Šāds pakalpojums pieejams Rīgā, Daugavpilī, Valmierā un Siguldā.
“Pārbaudes varētu būt padziļinātākas, taču priecājamies par to, kas ir,” “Latvijas Avīzei” atzīst Jura Docenko futbola skolas “Alberts” treneris Vladislavs Pavļučenko. Šajā skolā vecākajām grupām (15–18 gadi) slodzes treniņos, īpaši gatavojoties sezonai, izmanto pulsometrus, lai planšetē varētu sekot sirds darbībai. “Tas sniedz iespēju individualizēt darbu. Katram organisms ir citāds, īpaši pusaudžu gados,” skaidro Pavļučenko. “Redzam, kuram varam prasīt ātrāk skriet un kuram jāpiebremzē, lai nav visu laiku jāstrādā anaerobajā slodzē. Tas ļauj arī trenerim paanalizēt savu un citu darbu. Var iet vēl tālāk, izmantot GPS, bet tik dārgu prieku nevaram atļauties.”
Lielākos puišus, kas kandidē uz U-17 un U-19 Latvijas izlasi, klubs pirms sezonas sūta uz padziļinātām pārbaudēm, par ko jāmaksā vecākiem. Vēl ir fizioterapeitu pārbaudes muskuļu spēkam, lokanībai, ķermeņa stājai – sākot ar 15 gadu vecumu. “Ar fizioterapeitu palīdzību izveidojam individuālo plānu, ko vajadzētu padarīt pirms treniņa vai mājās,” norāda “Alberta” treneris.
Vajadzētu biežāk
Tiesas skatījumā minētajā hokejista lietā viens no vainīgajiem bija treneris. Basketbola skolas “Rīga” treneris Raivo Otersons teic, ka tas viņam ikdienas darbā bažas neradīs: “Ir liels stāžs, daudz redzēts un lasīts. Ir informācija – ģimenes ārsts, dispansers, vecāki paziņo, ka bērns mājās par kaut ko sūdzas, ieklausos arī bērna sajūtās. Pārforsēt īsti nav iespēju, jo ar zālēm ir problēmas, līdz ar to nevar teikt, ka būtu par daudz treniņu vai tie notiktu par ilgu. Provincēs ir labi, daudz kas uzbūvēts, bet ne Rīgā.” Viņš arī piebilst – ja obligātās pārbaudes laikā ārsti saredz kādu problēmu, nozīmē veikt padziļinātu sirds izmeklējumu. Otersona pieredzē gan nav gadījumu, kad kādam būtu aizliegts turpināt treniņus.
Pavļučenko stāsta, ka nereti elektrokardiogrammā pie slodzes parādās tā saucamie trokšņi, kas ir diezgan populāri pusaudžu vecumā. Tad obligāti jāveic papildu pārbaudes – par vecāku maksu. “Kamēr nesaņemam atbildi, trenēties neļaujam,” uzsver Pavļučenko. “Treneris uzņemas risku, ja paņem bērnu, kuram diagnozē ir kādas problēmas. Labāk pārbaudīt divreiz, nekā pateikt, ka tur nekā nav.” Pavļučenko norāda, ka tiesas spriedums ir iemesls aizdomāties, vēlreiz pārdomāt treniņu procesu, taču bažas viņš nejūt, jo audzēkņi tiek pārbaudīti un treneri reaģē gan uz palīgierīču, gan pašsajūtas signāliem. “Iespējams, valstij jāaizdomājas, ka no zināma vecuma dispansers jāiet nevis reizi gadā, bet vairākas, jo bērni pa gadu izaug,” viņš piebilst.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sporta ārste Karīna Gruševska uzskata, ka veselības pārbaudē būtu vēlams papildus iekļaut fizioterapeita apskati reizi gadā, ehokardiogrāfijas izmeklējumu visiem bērniem, sākot sporta gaitas, kā arī pusaudža vecumā, un no 14 gadu vecuma – veloergometrijas izmeklējumu reizi gadā, tāpat arī D vitamīna kontroli.
Vecāku sapņi
Hokeja skolas “Rīga” direktors Jānis Neikšāns akcentē vecāku atbildību, jo esot gadījumi, kad viņi slēpj veselības problēmas – kādam puisim jau pirms vairākiem gadiem veikta sirds operācija – ne ļoti sarežģīta, bet skolai tas netika paziņots, uzzinot nejauši. “Vecāki par visām varītēm grib bērnu stūrēt uz Nacionālo hokeja līgu, neskatoties uz veselību, pārtrenē viņus, vedot uz papildu nodarbībām, par kurām mūsu treneriem netiek ziņots, slodzes netiek summētas. Tiek pārkāpti mediķu un skolas ieteikumi,” Neikšāns uzsver, ka pēdējā laikā ar šādiem gadījumiem saskaras ļoti bieži. “Sarīkojām izglītojošu lekciju, ko vadīja Harijs Vītoliņš un Herberts Vasiļjevs, kuri teica – seši treniņi nedēļā ir par daudz. Vecāki, kuri var atļauties maksāt, iedomājas, ka treniņu daudzums bērniem palīdzēs kļūt par lieliem meistariem. Treniņiem jābūt sabalansētiem ar brīvo laiku, mācībām.”
Raivo Otersons teic, ka jāskatās arī tas, kas notiek bērnu brīvajā laikā – agrāk gāja pagalmā, kāpa kokos, spēlēja bumbu, tagad – lielākoties sēž mājās pie telefoniem. Tāpēc ir stīvums, vāji iekšējie muskuļi. “Jāizkaustās katru dienu, jautājums, cik daudz, un vai bez basketbola ir vieglatlētika, baseins. Ar trīs treniņiem nedēļā ir par maz,” uzskata Andri Biedriņu izaudzinājušais speciālists.
Daktere Karīna Gruševska novērojusi, ka problēmu loks arī sporta skolu audzēkņiem arvien palielinās – pieaug stājas problēmas, redzes traucējumi, kas saistīts ar viedierīču un datoru pārmērīgu lietošanu, D vitamīna trūkums organismā, 1. tipa cukura diabēta saslimšanas gadījumu skaits. “Izplatīti sirds ritma traucējumi, biežāk tie ir saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas darbības disbalansu vai elektrolītu disbalansu, kuru izraisa nepietiekami uzņemts ūdens daudzums dienā, kā arī to minerālvielu trūkums, kuras svīstot tiek zaudētas. Pieaug bērnu skaits, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās – sakarā ar nesabalansētu uzturu un ēšanas režīma neievērošanu,” saka Gruševska, piebilstot, ka vairāk ir bērnu ar apmierinošu veselības stāvokli, taču sliktu vispārējo fizisko sagatavotību.
Veselības pārbaude
Padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes laikā sporta skolu audzēkņiem:
* tiek veikta pilna asins aina un urīna analīze;
* tiek noteikti antropometriskie rādītāji (auguma garums, ķermeņa svars, ādas tauku kroku biezums);
* tiek pārbaudīta redze tālumā;
* tiek novērtēta vispārējā fiziskā sagatavotība pēc EUROFIT metodes;
* tiek veikta EKG pirms un pēc slodzes;
* kad viss ir izdarīts, bērns dodas uz konsultāciju pie sporta ārsta; ja ir nepieciešami papildu izmeklējumi vai speciālistu konsultācijas, sporta ārsts tos nozīmē. Gadījumā, ja jaunietim konstatētas izmaiņas EKG, tiek nozīmēti papildu izmeklējumi – ehokardiogrāfija, Holtera monitorēšana, veloergometrija vai bērnu kardiologa konsultācija.
Bārtulis: Latvijā labāk nekā Šveicē
Hokejists Oskars Bārtulis, strādā par treneri Šveicē: “Iespējams, Latvijā sporta dispansera sistēmu vajadzētu uzlabot, taču mums vismaz tāds ir. Šveicē bērnu sportā šādas pārbaudes nenotiek, viss ir uz vecāku pleciem. Līdz U-17 vai pat vairāk gadu vecumam spēlēs nav medmāsiņas, tāpēc pirmā palīdzība jāsniedz treneriem. Latvijā medmāsiņa jānodrošina mājinieku komandai jau daudz agrākā vecumā. U-13, U-15 vecumā sākas kontakta spēle un ir lūzumi, visādi gadās, tad treneris pilnvērtīgi palīdzēt nevar.”
