Kontrabandistiem nopludināja vērtīgu informāciju! Kāds sods piešķirts bijušajam VID darbiniekam Arsmeniekam? 15
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kurā par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu apsūdzēts bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieks Ivars Arsmenieks. Tiesa apstiprināja starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos un lēma sodīt Arsmenieku ar naudas sodu – 12 000 eiro.
Doti kukuļi divu miljonu kopsummā
Televīzijas raidījums “Nekā personīga” šā gada 7. martā ziņoja, ka sākts kriminālprocess pret VID darbinieku, kurš kontrabandistiem noplūdinājis vērtīgu iekšējo informāciju par kravu kustībām muitā. Bijušā Muitas un nodokļu policijas pārvaldes Izlūkošanas analītiskās daļas vecākā inspektora Ivara Arsmenieka noziedzīgie nodarījumi nākuši gaismā, VID Iekšējās drošības pārvaldei izmeklējot kriminālprocesu, kas ticis uzsākts pēc kāda uzņēmēja sūdzības.
Kāds akcīzes preču ražotājs bija ziņojis, ka pie viņa vairākkārt vērsies kāds Pēteris Šņitņikovs, kurš esot devis mājienus, ka viņam esot savi cilvēki Valsts ieņēmumu dienestā, ar kuru palīdzību Šņitņikovs kā starpnieks varot “sakārtot” visus ar kravu ievešanu un izvešanu saistītos jautājumus.
Protams, uzņēmējam tas nebūtu bezmaksas pakalpojums. Akcīzes preču ražotājs gan neesot noskaidrojis, vai ar to bija domāta iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas vai nodarboties ar kontrabandu un cik viņam tāds “serviss” maksātu.
29. janvārī, veicot kratīšanu Šņitņikova dzīvesvietā Jūrmalā, VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki esot atraduši pierakstus par kukuļiem divu miljonu apmērā un izdrukas no VID datu bāzēm, kuras Šņitņikovam it kā nodevis vecākais inspektors Ivars Arsmenieks.
Starp citu, tas bija tieši tas pats datums, kurā savu valsts amatpersonas karjeru noslēdza Arsmenieks. Izmeklētājs uzreiz pie Šņitņikova veiktās kratīšanas par neizpaužamo ziņu izpaušanu nolēma aizturēt Ivaru Arsmenieku, arī viņa dzīvesvietā notika kratīšana.
Aizdomas par Arsmenieku jau bijušas
Raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka Ivars Arsmenieks varētu būt ilgstoši plūdinājis iestādes iekšējo informāciju par visām kravu kustībām. VID vadībai jau iepriekš esot bijušas aizdomas, ka Arsmenieks, kurš šajā iestādē bija nostrādājis 20 gadu, nav godprātīgs. Ivars Arsmenieks pirms tam bija veicis vecākā muitas eksperta pienākumus, bet 2018. gadā viņš tika iecelts Muitas un nodokļu policijas pārvaldes Izlūkošanas analītiskās daļas vecākā inspektora amatā.
Tur Arsmenieka uzdevums bija kontrolēt sauszemes un jūras kravu pārvadājumus un analizēt riskus. 2020. gada vasarā pret viņu tika sākta disciplinārlieta, tās izmeklēšana bija saistīta ar cigarešu kravu, kas bija ievesta Rīgas brīvostā. Lai gan Arsmenieka rīcība šīs kravas kontrolē bija samērā aizdomīga, disciplinārlietu pret viņu izbeidza. Tādam lēmumam toreiz piekritusi arī VID vadība.
Kamēr Ivars Arsmenieks bija aizturēts, viņa “sadarbības partnerim” Pēterim Šņitņikovam, kuram arī bija aizdomās turētā statuss, jau uzreiz tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Ļoti iespējams, tā notika tādēļ, ka uzņēmējs izteica vēlmi un gatavību darboties izmeklēšanas interesēs.
Ja arī tāda sadarbība bija, tā neturpinājās ilgi, jo 24. februārī jūras krastā tika atrasts Šņitņikova līķis ar cilpu kaklā… Valsts policija par šo faktu uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 13. nodaļas (noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību), bet vēl izmeklēšanas laikā pauda, ka noziedzīgs nodarījums, visticamāk, nav noticis.
Pat ja tā, nav izslēgts, ka Šņitņikova aiziešana no dzīves kādam varētu būt bijusi pat ļoti izdevīga. Varbūt tam pašam Ivaram Arsmeniekam, par kuru raidījumam “Nekā personīga” bija zināms, ka viņš brīvdienās pārvietojies dārgās automašīnās, kas nav reģistrētas uz viņa vārda un neatbilst viņa ienākumiem? Kā liecina Arsmenieka iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas, vismaz oficiāli viņam nekas daudz nepieder.
Piemēram, 2020. gadā viņš bija īpašnieks zemnieku saimniecībai, kas atrodas Vecsaules pagastā, diviem traktoriem un 20 gadus vecai automašīnai BMW. Togad atalgojumā savā darba vietā Arsmenieks bija nopelnījis 15 600 eiro (pirms nodokļu nomaksas), vēl nepilnus 7000 eiro viņam kā pabalstu izmaksājusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Kredītus VID amatpersona nebija deklarējis, bet skaidrā naudā viņam esot bijuši uzkrāti 7600 eiro.
Viegli tiks cauri?
Nav izslēgts, ka VID Iekšējās drošības pārvaldē tiek izmeklēts vēl kāds kriminālprocess, kas saistīts ar kratīšanas laikā pie Pētera Šņitņikova atrastajiem pierakstiem par iespaidīgajiem kukuļiem. Tomēr, ja tā nav, tad izskatās, ka Ivars Arsmenieks ticis cauri samērā viegli. Viņš apsūdzēts par piecām epizodēm, kad izpaudis neizpaužamas ziņas, visus piecus noziedzīgos nodarījumus bijušais VID darbinieks atzinis.
Par katru no tiem Ivars Arsmenieks ar prokuroru vienojies par soda naudu – 3500 eiro. Daļēji saskaitot šos sodus, kā arī ņemot vērā to, ka Arsmenieks bija aizturēts, galīgais sods noteikts 24 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 12 000 eiro (soda apmērs gan bija pārsūdzams).
VID priekšniece dusmojas
Starp citu, par televīzijas raidījuma “Nekā personīga” sižetu par Šņitņikovu un Arsmenieku pikta bijusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kura nākamajā dienā intervijā Latvijas Televīzijā teica, ka informācijas noplūdināšana par Iekšējās drošības pārvaldes sākto kriminālprocesu apdraudot iespējas aizturēt noziedzniekus. Aktuāls esot jautājums – ar kādu mērķi tas tika izdarīts.
“Man ir ļoti nepatīkami redzēt, ka darba posmā, kas vēl nav pabeigts, šāda informācija ir noplūdināta, jo tas apdraud iespējas šos noziedzniekus arī aizturēt. Skaidrs, ka, informācijai nonākot kriminālajā pasaulē, tā tiek izmantota savās interesēs,” tā toreiz teica I. Jaunzeme.
