“Kontrabandas prece Latvijā nr. 1 – cigaretes.” Saruna ar VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu 20
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Terehovā atklātais, cīņa ar cigarešu kontrabandu un pasta sūtījumu muitošana – par šiem un citiem jautājumiem intervijā stāsta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Cik liela daļa no Latvijas robežām ir Eiropas Savienības ārējā robeža?
R. Zukuls: Latvijas saus- zemes robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir 449 km gara, un tie ir 3,1% no ES sauszemes robežas.
Latvijas muita gadā apstrādā vidēji 1,6 miljonus standarta kravu deklarāciju, kas attiecas uz importa, eksporta un tranzīta kravām, pēdējā gada laikā tām klāt nācis vēl pusotrs miljons pasta sūtījumu deklarāciju.
Kādas preces Latvijā tiek ievestas kontrabandas ceļā?
Kontrabandas prece nr. 1 Latvijā ir cigaretes, un tās ir tālu priekšā visiem pārējiem kontrabandas preču veidiem.
Saistībā ar muitas simtgadi man sanāca papētīt, ko kontrabandas ceļā ieveda starpkaru periodā – tur bija gan neilona zeķes, gan kinofilmas, gan tas pats kokaīns; padomju laikos kontrabandas ceļā ieveda gan zeltu un sudrabu, gan cukuru, gan gaļu – kas bija deficīts, tas arī bija kontrabandas prece.
Taču mūsdienās dominē cigaretes – pagājušajā gadā ir konfiscēti 52,4 miljoni kontrabandas cigarešu aptuveni 700 gadījumos – tie ir vidēji divi gadījumi dienā. Salīdzinājumam – alkoholiskie dzērieni aizturēti tikai nepilnu četru tūkstošu litru apjomā, narkotikas – 267 gadījumos, un galvenokārt tās tiek atklātas pasta sūtījumos, aizturēti arī vairāk nekā 178 tūkstoši vienību viltotu preču, piemēram, medikamenti, sporta preces, rotaļlietas, auto rezerves daļas.
Covid-19 laika kontrabandas aktualitāte ir sejas maskas, citi individuālie aizsardzības līdzekļi un medicīniskās ierīces – 2020. gadā apturēta 5,6 miljonu vienību neatbilstošu preču laišana brīvā apgrozībā, bet 2021. gadā – 8,7 miljoni.
Taču cigarešu kontrabandas apjomam nekas nespēj līdzināties, un tas ir tādēļ, ka, iegādājoties Baltkrievijā cigaretes un pēc tam tās pārdodot Eiropā, peļņa tuvojas no narkotiku tirdzniecības gūstamai peļņai – Baltkrievijā cigarešu paciņu var nopirkt par 30–50 eiro centiem, bet Eiropā cena var sasniegt pat 13 mārciņas, ja runājam par Lielbritāniju.
Ja šie 52,4 miljoni cigarešu tiktu ievesti legālā veidā, tad samaksāto nodokļu apjoms būtu ap deviņiem miljoniem eiro.
Jāpiebilst arī, ka cīņa ar kontrabandas cigaretēm notiek ne tikai muitā – piemēram, ar kontrabandas cigarešu plostu ķeršanu Daugavā nodarbojas robežsardze. Taču kopumā Latvija, Lietuva un Polija konfiscē 28% no visā ES aizturētajām kontrabandas cigaretēm.
Novērtēt, kāds ir kopējais kontrabandas apjoms Latvijā, ir diezgan sarežģīti. Piemēram, attiecībā uz narkotikām nekāda uzskaite nevar pastāvēt, jo šī joma ir pilnībā nelegāla. Ar cigaretēm ir citādi – ir pieejami “Nielsen” un KPMG veiktie pētījumi, kas tiek veikti regulāri.
Bija laiks, kad nelegālo cigarešu īpatsvars Latvijā bija 35%, tas pakāpeniski samazinās. 2020. gadā nelegālo cigarešu apjoms bija 20,4%, 2021. gada otrajā ceturksnī – 18,3%. Šie skaitļi gan automātiski nenozīmē, ka viss nelegālo cigarešu apjoms šķērsojis tieši mūsu kontrolētās robežas daļu – tās var būt ievestas arī caur Lietuvu, var būt nelegāli saražotas Latvijas vai citas Eiropas valsts teritorijā – piemēram, Polijā pirms dažiem gadiem tika aizvērtas apmēram 80 pagrīdes ražotnes, Latvijā policija atrada un aizvēra piecas vai sešas.
Bija laiks, kad Latvija atradās pirmajā vietā ES pēc nelegālo cigarešu patēriņa, bet šobrīd līderu “godu” esam atdevuši frančiem, grieķiem un lietuviešiem.
Ja runājam tieši par narkotiku kontrabandu – kā tad gadījās, ka “Maxima” noliktavā banānu kastēs atklātā 168 kg lielā kokaīna krava nepamanīta šķērsoja robežu?
Šī krava ienāca Antverpenes ostā un tālāk virzījās pa Eiropas Savienības teritoriju, kur muitas kontroles vairs nav. Tādi paši 168 kg narkotiku banānos tika atklāti arī Čehijā un Polijā. Ekspertīzes rezultāti man nav zināmi, bet, visticamāk, tas bija kokaīns.
Un ticamākais iemesls, kāpēc šī krava vispār nonāca Latvijā un “Maxima” noliktavā, ir loģistikas kļūda, proti, aizsūtījuši nepareizam adresātam.
Jāpiebilst, ka Antverpenes osta ir viens no ES galvenajiem narkotiku ievešanas ceļiem, jo tieši tur ienāk ļoti daudz kuģu no Dienvidamerikas un Āfrikas. Katru gadu tur konfiscē vidēji 8–9 tonnas kokaīna, taču ir arī atsevišķi lielāki kontrabandas preču aizturēšanas gadījumi, piemēram, 2020. gadā vienā reizē tika konfiscētas 11 tonnas kokaīna.
Ar visu muitas kontroles tehnoloģisko attīstību – novērošanas kamerām, rentgeniem un visu pārējo, izmeklēšanas dati liecina, ka Latvijā Terehovas muitas punktā gadiem ir notikusi kukuļņemšana un nelikumības. “Brutāla kolektīvās kukuļņemšanas sistēma” – tas ir muitnieku pašu sacītais par to, kas tur notika, “bezbailība, brutalitāte un sistēmiskums” – prokurora vērtējums no krimināllietas, kurā aizdomās par koruptīvām darbībām apsūdzības celtas 20 muitniekiem. Kā varēja gadīties, ka Terehovā notiekošo tik ilgi neviens neredzēja?
Izmeklēšanas operācija šīs lietas atklāšanai, kuru veica VID Iekšējās drošības pārvalde ar KNAB, prokuratūras un robežsardzes atbalstu, bija faktiski lielākā šāda operācija Latvijas neatkarības vēsturē. Korupcijas būtība ir tā, ka tas ir latents, slēpts noziegums.
Šie noziegumi tika atklāti, izmantojot operatīvās darbības metodes, tajā skaitā, slēptu filmēšanu un noklausīšanos.
Bez šādām metodēm droši vien varētu nedēļām ilgi atrasties šajā muitas kontroles punktā un neko aizdomīgu nepamanīt.
Taču fakts, ka gadiem ilgi Terehovā ir plaukusi kukuļņemšanas un došanas kultūra, liek uzdot jautājumu – vai kaut kas līdzīgs nenotiek arī citos muitas punktos?
Arī citur korupcijas prevencijas pasākumi nekad nav tikuši pārtraukti. Taču atļaušos apgalvot, ka Terehova visas muitas kontekstā tomēr bija īpašs stāsts – arī iepriekš tur atklāti pārkāpumi, un tā jau agrāk negatīvi izcēlās. Acīmredzot tur gadu gaitā bija izveidojies kolektīvs, kurā pārkāpumi tika padarīti par normu, un attīstījusies nesodāmības sajūta.
Ņemtie kukuļi it kā nebija lieli – pārsvarā 2–5 eiro, reizēm arī 10 vai 20 eiro, un to varētu salīdzināt ar savulaik izplatīto piecīšu došanu ceļu policistiem. Tieši tāpat kā tika izskausta kukuļu došana Valsts policijai, tiek izskausti arī kukuļi muitas darbiniekiem.
Labi, ja tā. Taču Latvijas Radio žurnālisti pērn pārbaudīja 2000 muitas darbinieku iesniegtās ienākumu deklarācijas un tur atklājušies dažādi brīnumi – gan muitniece miljonāre, gan gada uzkrājumi, kas divas reizes pārsniedz gada algu. Arī stāsti par to, kā radinieki pēkšņi sāk dāvināt saviem muitā strādājošajiem ģimenes locekļiem desmitiem tūkstošu eiro, nav nekāds retums. Tādēļ diez vai problēma ir tikai ar Terehovā…
Visas amatpersonu deklarācijas pārbauda VID Iekšējās drošības pārvalde, un jebkuram darbiniekam ir jābūt gatavam paskaidrot savu īpašumu izcelsmi. Arī šajā gadījumā pārvalde reaģēja un pārbaudīja.
Muitniece miljonāre ir vienkārši pārrakstīšanās kļūdas rezultāts, šī kļūda joprojām deklarācijā ir atrodama, taču pārbaudes rezultātā tika noskaidrots, ka tā ir kļūda.
Par uzkrājumiem gada laikā ir līdzīgs stāsts – tie ir uzkrājumi, kas veidoti ilgāka laika periodā. Taču kopumā – tiek analizēta gan pēkšņā veikšanās azartspēlēs, gan radinieku dāvinājumi, gan jaunās mašīnas un mājas, proti, visa informācija par visiem riskiem, un, ja deklarācijā norādītos datus amatpersona nevar saprātīgi un pamatoti izskaidrot, tiek ierosinātas lietas, tās tiek izvērtētas, un ir gadījumi, kad cilvēki vairs neturpina darbu muitā, tiek atbrīvoti no amatiem.
Negribētu, lai šos manus vārdus kāds uztvertu kā korupcijas attaisnošanu, jo tā tas nav, bet viens no lielākajiem korupcijas riskiem ir tas, ka muitas darbiniekiem tiek maksāta bruto alga 745 eiro mēnesī, kopā ar nakts stundām varbūt iznāk nedaudz virs 800 eiro – tā ir alga, ar kuru knapi pietiek ēšanai un komunālajiem maksājumiem. Tas ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem.
Cik esmu runājis ar kolēģiem Eiropā, visas valstis ir gājušas cauri šādam attīstības posmam, visiem tas bijis saistīts ar vairāk vai mazāk skaļiem atklātiem pārkāpumiem, bet gala rezultātā saprasts, ka muitas dienestiem nepieciešama attīstība, tostarp arī algu apmēra ziņā.
Vai pērn bijuši tādi gadījumi, kad pēc darbinieku ienākumu deklarāciju pārbaudes viņi tika atbrīvoti no darba vai pret viņiem tika ierosinātas pārbaudes lietas? Cik tādu bija 2020. gadā?
2020. gadā šādu pārbaužu rezultātā tika uzsākti 10 kriminālprocesi, no kuriem seši šobrīd ir tiesā. Pērn šādu gadījumu nav bijis, bet tas nenozīmē, ka pārbaudes nenotiek.
Atgriežoties pie Terehovas lietas – vai tas, ka četras Terehovas muitas amatpersonas sodītas ar nosacītu brīvības atņemšanu un naudas sodu divu triju tūkstošu eiro apmērā, vēl viena ar divu gadu brīvības atņemšanu un arī nelielu, divarpus tūkstošu naudas sodu – nav tiešs uzaicinājums citiem muitniekiem, ka var ņemt kukuļus un par to nekas vai gandrīz nekas nebūs. Kas notiek pārējās 15 lietās?
Jūsu minētie ir spriedumi tiem Terehovas muitas punkta darbiniekiem, kuri atzina savu vainu un sadarbojās ar izmeklēšanu. Pārējiem 15 tiesa būs 27. janvārī un 10. februārī, tā arī lems par viņu vainas pakāpi un sodu apmēru.
Runājot par naudas sodu apmēru – tas nav tik viennozīmīgi. Pagājušajā gadā tika aizturēti arī 20 autovadītāji par kukuļa došanu. Piemēram, vienā no šādiem gadījumiem 5000 eiro sods tika piemērots par 10 eiro kukuļa došanu. Varu pateikt, ka kukulis tika dots, lai ievestu desas luņķi no Baltkrievijas, ko aizliedz veterinārie noteikumi saistībā ar cūku mēri.
Kā jau teicu – Terehovā ņemtie kukuļi arī bija nelielā apmērā, un līdz šim piespriesto naudas sodu apmērs noteikts, ņemot vērā to, ka šīs personas sadarbojās ar izmeklēšanu, liecināja, tā sekmējot noziedzīga nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu, savu vainu atzina un nožēloja izdarīto.
Kādu laiku atpakaļ izskanēja apgalvojums, ka daudzu Latgales pierobežas apgabalu iedzīvotāju pamata nodarbošanās būtībā ir sīkā kontrabanda – pārbraukšana pāri robežai, benzīna bākas piepildīšana ar lēto degvielu, atļautā cigarešu un alkohola daudzuma atvešana uz Latviju un tālākā pārdošana paziņām, atkārtojot šos braucienus pēc iespējas biežāk. Vai tas turpinās?
Covid-19 ieviesis daudzas izmaiņas. Nenoliedzami, ka daudzi iedzīvotāji agrāk izmantoja iespēju reizi septiņās dienās šķērsot robežu, piepildīt benzīna tvertni, nopirkt litru degvīna, kilogramu cukura un divas paciņas cigarešu, un, nemaksājot nodokli, ievest šīs preces Latvijā savām vajadzībām.
Taču pandēmija privāto transporta līdzekļu kustību pāri robežai ir praktiski apturējusi.
Agrāk, piemēram, caur Terehovu īsi pirms Jaunā gada robežu varēja šķērsot pat 500 privāto automašīnu dienā, bet tagad tās ir 5–10 automašīnas.
Iedzīvotājus muita pēdējā gada laikā kaitinājusi ar pasta sūtījumu no trešajām valstīm muitošanu – runa ir galvenokārt par Ķīnu, Krieviju, ASV un Lielbritāniju. Turklāt procedūra ir pietiekami sarežģīta, jo preces cena un muitojamā vērtība nesakrīt. Ko te iespējams darīt, lai atvieglotu šo procedūru?
Pieņemu, ka zināt, ka tā nav mūsu ideja, bet gan visā ES teritorijā ieviests jauns regulējums – tas, ka pasta sūtījumi no trešajām valstīm tiek muitoti jau no pirmā centa. Godīgi jāatzīst, ka gaidījām šo noteikumu ieviešanu ar lielām bažām – jau līdzšinējam 1,6 miljonam muitas deklarāciju pusgada laikā pievienojās vēl pusotrs miljons zemas vērtības sūtījumu deklarāciju.
Tomēr tagad varu teikt, ka bažas bija pārspīlētas, jo daudzi interneta veikali un tirdzniecības platformas ir veikušas nepieciešamās formalitātes, lai pievienotās vērtības nodokli varētu iekasēt no pircēja preces iegādes brīdī, līdz ar to sūtījuma saņēmējam tas pašam nav jāatmuito – tā tas ir 93% gadījumu.
Atlikušie 7% ir apmēram 500 deklarāciju dienā.
Muitas formalitāšu nokārtošana šajos gadījumos sarežģītības ziņā ir līdzīga rēķinu apmaksai interneta bankā un aizņem apmēram tikpat daudz laika.
Procedūrai ir pieci soļi, un, cik esam pārliecinājušies, sadarbojoties ar dažādiem cilvēkiem – visi ir tikuši galā. Ja netiek – tad šo procedūru var paveikt “Latvijas Pasts”, tas maksā ap 0,9 eiro, to var paveikt arī kurjerpasta, eksprespasta pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, bet dārgāk.
Pieejamas arī mūsu bezmaksas konsultācijas. Jāpiebilst, ka Latvija ir viena no retajām valstīm ES, kur šo procedūru var paveikt pats un bez maksas, vairumā valstu šādu izvēles iespēju nav. Ja sūtījumā ir preces, par kurām jānoformē standarta muitas deklarācija, tas gan cilvēkam bez pamatīgām priekšzināšanām muitas jomā diez vai ir paveicams; šādā situācijā ieteicams izmantot muitas brokera maksas pakalpojumu.
Katru nedēļu ar sūtījumu atmuitošanas procedūru pasta operatori un fiziskas personas tiek galā apmēram 50 tūkstošus reižu, bet decembrī, Ziemassvētku dāvanu pirkšanas un saņemšanas laikā, tie bija pat 58 000 reižu dienā.
Ir bijuši arī krāpniecības mēģinājumi, kad cilvēki saņem īsziņas, kurās tiek prasīti 1500 eiro par sūtījuma atmuitošanu – neuzķerieties uz tām! Saņemot aizdomīgu ziņu, piezvaniet uz muitas konsultāciju tālruni un noskaidrojiet situāciju.
