Konteinerā ir vien puse pārstrādājamas plastmasas 0
Ne vienmēr var iemest tīru plastmasas iepakojumu, plastmasai paredzētajā konteinerā met visdažādāko iepakojumu maisiņus – vai tie visi der pārstrādei? Ko ir vērts atšķirot.
“Latvijas Avīzes” šā gada 10. janvāra numura rakstā “Plastmasu aizvien aprokam” stāstījām, ka 2017. gadā valstī poligonos apglabāts aptuveni 11 000 tonnu plastmasas, kas iedzīvotājiem sadārdzina maksu par atkritumu apsaimniekošanu. Pēc publikācijas vairākiem lasītājiem radās jautājumi, uz kuriem atbild AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis: “Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada nu jau aptuveni 400 kg sadzīves atkritumu. Kopējos sadzīves atkritumos dažādu veidu plastmasas iepakojums veido aptuveni 10% lielu īpatsvaru. Pirmais solis būtu vispār izvērtēt, kuros gadījumos prece ir jāiepako un kuros varbūt var iztikt bez iepakojuma un kur ir videi draudzīgākas alternatīvas. “Latvijas Zaļais punkts” šogad īpaši mudinās ražotājus un tirgotājus, pirmkārt, samazināt iepakojuma daudzumu, kas nonāk apritē, un, otrkārt, izvēlēties tādus iepakojuma risinājumus, kas ir videi draudzīgāki un pārstrādājami. Savukārt iedzīvotājiem jau veikalā vai jebkurā citā tirdzniecības vietā būtu jāizdara izvēle par labu ilgtspējīgam iepakojumam. Iedzīvotājiem šo izvēli esam iecerējuši atvieglot, ieviešot īpašu atpazīstamības zīmi, kas apliecinās, ka produkts ir zaļi iepakots un iepakojums ir pārstrādājams.
Ja nu tomēr atkritumi ir radušies, tad pirmais solis būtu meklēt iespējas tos izmantot atkārtoti vai citam mērķim. Piemēram, mūsu rīkotajā konkursā “Zaļais restarts” skolēni no izlietotā iepakojuma gatavo visdažādākos priekšmetus un lietas. Ja tas nav iespējams, tad jāķeras pie šķirošanas. Attiecībā uz plastmasas iepakojumu tad, vadoties no konkrētā atkritumu apsaimniekotāja prasībām, to var šķirot vai nu atsevišķā konteinerā plastmasas iepakojumam, vai kopā ar kartona, papīra un metāla iepakojumu vieglā iepakojuma konteinerā. Šķirošanas konteinerus iztukšo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri materiālus nogādā šķirošanas rūpnīcās. Šķirošanas rūpnīcās materiālus manuāli vai ar iekārtu palīdzību sašķiro pēc to veidiem. Šeit nošķiro arī pārstrādei nederīgos materiālus. Šķirošanas konteineros sadzīves atkritumu piejaukums mēdz būt līdz pat 50%.
Pēc tam jau materiālus pēc to veidiem sapresē ķīpās un sagatavo tālākai transportēšanai uz pārstrādes rūpnīcām, kur tos pārvērš otrreizējās izejvielās un vēlāk jau arī gatavos produktos. Piemēram, PET pudeles var pārstrādāt līdz pat 30 reizēm. Otrreizējo izejvielu pārstrādei nederīgos materiālus var sagatavot arī kā kurināmo vai var nodot apglabāšanai poligonā.”
