* 0
Kontaktlēca ir trausla un izturīga vienlaikus. To var maigi saspiest, berzēt, bet, paņemot ar asu priekšmetu, piemēram, ar pinceti, var ieplīst. Daži mēdz ņemt lēcu ar nagiem – arī tad var izveidoties ārēji nemanāma mikroplaisa, ko acs spēj just, un rodas graušanas sajūta. Tad lēcas jāmaina.
*
Kontaktlēcas var sabojāt arī nepareiza šķīduma izvēle. Mīksto un cieto lēcu šķīdumi atšķiras, jo tajos ir citas tīrīšanas vielas. Viena termiņa kontaktlēcām jālieto viena veida šķīdums – to var mainīt brīdī, kad iegādātas jaunas. Kontaktlēcu var sabojāt ar ūdeni, jo tajā mīt dažādi mikroorganismi, kas nav vēlami lēcām un acīm. Reizēm pacienti jūt kairinājumu un, cenšoties to novērst, iepilina acīs kontaktlēcu kopšanas šķīdumu, tādējādi vēl vairāk kairinot acis. Šādam nolūkam šķīdums neder, jo ir pārāk koncentrēts.
*
Ar laiku lēcai samazinās skābekļa caurlaidība, pielīp olbaltumvielas, lipīdi un dažādas daļiņas. Tāpēc katru vakaru tai jāuzlej speciālais šķīdums un mehāniski jānomazgā ar tīriem pirkstiem. Protams, pilnīgi tīra kontaktlēcas virsma nevar būt – tai pieskaroties, vienmēr kaut kas mazliet pielips, tomēr, regulāri tīrot, mazinās infekcijas risks.
*
Dažās kontaktlēcās iestrādāti speciāli mitrinātāji, kas derīguma termiņa beigās no lēcas atdalās, līdz ar to mitrinošais efekts kļūst mazāks, lēca – trauslāka, komforts samazinās. Cits mēnesi lietojamās lēcas maina jau pēc trim nedēļām, jo vairs nejūtas tik ērti kā sākumā.
*
Ļoti reti sastopama, bet visnopietnākā kontaktlēcu komplikācija ir akantamēbas keratīts. Akantamēba ir protozojs, kas var iemājot acī un tikai kontaktlēcu nēsāšanas gadījumā. Latvijā bijis vien pāris šādu gadījumu. Akantamēba parasti nepadodas ārstēšanai, turklāt to ir grūti atklāt. Sākumā slimība atgādina iekaisumu – ir apsārtusi, kairināta acs, kas kontaktlēcu lietotājam var nebūt nekas neparasts. Taču iekaisums veidojas radzenē, slimība izraisa aklumu.
