Ar kontaktlēcām var justies brīvāk, bet ir lielāks infekciju risks 0
Jau vairākus gadu desmitus brillēm ir alternatīva – kontaktlēcas. Līdz ar tehnoloģiju attīstību arvien uzlabojas lēcu kvalitāte, un katram pacientam iespējams atrast vispiemērotāko variantu. Ja ievēro higiēnas prasības, tās ir samērā ērti lietot, tomēr šāda redzes korekcija ne visiem der.
Ar kontaktlēcām ir līdzīgi kā ar datoru – pašas acis nebojā, bet kaitējumu rada nepareiza lietošana.
*
Ir cietās un mīkstās kontaktlēcas. Ikdienā biežāk lieto mīkstās, bet ar tām ne vienmēr pietiekami labi iespējams koriģēt redzi. Mūsdienās cilvēkiem visu gribas saņemt pēc iespējas ātrāk, bet cieto lēcu izgatavošana ir ilgāka un sarežģītāka, jo tās pielāgo konkrētajam pacientam. Paņemot rokās mazo, plāno plēvīti, lietotājs parasti nemaz neaizdomājas, cik sarežģīts ir kontaktlēcu ražošanas process un cik nopietni zinātniski pētījumi iepriekš veikti.
*
Var teikt, ka kontaktlēcu vēsture sākās XVI gadsimta sākumā, kad Leonardo da Vinči konstatējis – caur stikla trauku, kurā ieliets ūdens, viss redzams citādi. Pirmās lēcas tika izgatavotas daudz vēlāk, XIX gadsimta beigās. Tās bija diezgan lielas, pārklāja visu aci. Sākumā tās veidoja no stikla, vēlāk – no plastmasas.
*
Mūsdienās kontaktlēcu ražotāji rūpējas par to, lai pacients, tās nēsājot, justu maksimālu komfortu. Kontaktlēca ir paliels, apmēram 14 mm diametra svešķermenis. Tā ir mitra, mīksta un veidota, lai acs to īpaši nejustu. Katram cilvēkam lēcas pielāgo atkarībā no viņa dzīvesveida, mērķiem un vēlmēm. Pirms pacients ierodas uz vizīti pie optometrista, jāpārdomā, cik ļoti tās pašam gribas, kad un cik bieži lēcas tiks nēsātas.
Savukārt, lai saprastu, cik acs ir jutīga, var ar tīru pirkstu pieskarties acs baltajai daļai jeb sklērai.
