Konsulārā palīdzība un pakalpojumi ārpus Latvijas: uz kādu palīdzību varam pretendēt 0
Nelaime nenāk brēkdama, bet īpašs satraukums pārņem, ja kāda liksta mūs piemeklē tad, kad atrodamies ārpus Latvijas. Jaunais Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likums nodrošinās tiesisko regulējumu konsulāro funkciju veikšanai, kā arī Latvijas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.
Agrāk šo jomu regulēja Konsulārais reglaments, bet tagad ir būtiski mainījies gan Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, gan viņu apdraudējuma raksturs un prasības pēc valsts nodrošinātas konsulārās palīdzības un pakalpojumiem. Arī ceļojam daudz vairāk un tālāk.
Pamatjautājumi
Jaunais regulējums attiecas uz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, personām, kuras atzītas par bezvalstniekiem vai kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuriem nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas sniedz konsulāro palīdzību. Regulējums attieksies arī uz šo cilvēku ģimenes locekļiem, kuri ceļo kopā ar viņiem.
Jaunajā likumā atsevišķi izdalīti konsulārie pakalpojumi un konsulārā palīdzība. Konsulārie pakalpojumi tiek sniegti, lai ārvalstīs esošām personām nodrošinātu Latvijas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību pārstāvniecībās. Savukārt konsulārā palīdzība tiek sniegta valstspiederīgajiem, kuri atrodas ārkārtas situācijā ārvalstīs, ja neatliekami nepieciešams atbalsts un nav pieejama cita palīdzības saņemšanas iespēja.
Saskaņā ar jauno regulējumu par ārkārtas situācijām uzskatāmas it īpaši tādas situācijas, kad persona ir aizturēta vai apcietināta ārvalstī, cietusi noziedzīgā nodarījumā, kā arī smagas slimības, nelaimes vai nāves gadījumā. Palīdzību var saņemt arī tad, ja personai nepieciešama repatriācija bruņota konflikta, katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, ja ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība. Par ārkārtas situāciju arī uzskatāmi gadījumi, ja nepilngadīgai personai ārvalstīs tiek nodibināta vai tiek plānots nodibināt ārpusģimenes aprūpi vai adopciju, kā arī ja nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu, kad, piemēram, pazaudēta pase.
Vispirms lūgums, tad rīcība
Likumā noteikts, ka konsulārā amatpersona vai goda konsuls konsulāro palīdzību sāk sniegt, saņemot valstspiederīgā lūgumu vai informāciju par personas atrašanos situācijā, kad nepieciešama palīdzība. Tādos gadījumos valstspiederīgie varēs saņemt arī materiālo palīdzību, bet piešķiršanas nosacījumus, kārtību un apjomu, kā arī personu loku, kurām ir pienākums atmaksāt attiecīgos naudas līdzekļus, vēl noteiks Ministru kabinets.
Jaunajā tiesību aktā paredzēts, ka konsulārajai amatpersonai ārvalstīs ir tiesības piedalīties konkrētās ārvalsts tiesvedības procesā novērotāja statusā izņēmuma gadījumos, saņemot ārvalsts tiesas piekrišanu, ja pastāv aizdomas par Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa diskrimināciju vai tās iespējamību, kā arī ja tas nepieciešams Latvijas nepilngadīgā pilsoņa vai nepilsoņa tiesību aizsardzībai un ir saņemts atbilstīgas Latvijas kompetentās iestādes lūgums.
Problēmas ar nepilngadīgajiem
Gadījumos, kad nepilngadīgais valstspiederīgais ārvalstīs zaudējis aizbildni vai aizgādnībā esošs palicis bez aizgādņa, konsulārajai amatpersonai nekavējoties būs jāinformē kompetentās iestādes par nepieciešamību iecelt aizbildni vai aizgādni, kā arī jāseko ārvalsts iestāžu rīcībai nepilngadīgās vai aizbildniecībā esošās personas interešu nodrošināšanai līdz aizbildņa vai aizgādņa iecelšanai.
Sniedzot konsulāro palīdzību gadījumos, ja nepilngadīgai personai ārvalstīs tiek nodibināta vai tiek plānots nodibināt ārpusģimenes aprūpi vai adopciju, konsulārās amatpersonas pienākums būs, ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju, aicināt ārvalstu kompetentās institūcijas nodrošināt nepilngadīgā valstspiederīgā kultūridentitātei atbilstīgu ģimenisku vidi.
* Konsulārajām amatpersonām un goda konsuliem būs cieši jāsadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm jautājumos par to, kura dalībvalsts un kādā veidā sniedz Latvijas valstspiederīgajiem konsulāro palīdzību, kā arī par iespējamām šīs palīdzības izmaksām.
* Konsulārās palīdzības saņemšanai Ārlietu ministrija uztur īpašu Konsulāro reģistru, kurā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī bezvalstnieki un trešās valsts valstspiederīgie var iekļaut ziņas par plānoto uzturēšanos ārvalstīs. Plašāka informācija par reģistrācijas kārtību atrodama ministrijas mājaslapā: www.mfa.gov.lv.
