Konstitucionālo tiesību eksperts: Saeima ir sodījusi Osipovu 116
Lelde Veinberga, TV24
Saeima ir ignorējusi, ka Augstākā tiesa ir novērtējusi profesores Sanitas Osipovas kompetenci, izvēlējusies viņu par ļoti labu senatori nākamajam posmam. Un šeit Saeima ir atkāpusies no tā standarta, kas ir konkrēta veida balsojumiem, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” norāda zvērināts advokāts, konstitucionālo tiesību eksperts Lauris Liepa.
Sabiedrība Sanitu Osipovu vislabāk pazīstot, kā Satversmes tiesas priekšsēdētāju, kuras darbības laikā tika pieņemti vairāki ļoti nozīmīgi tiesas spriedumi.
“Tie bija ne tikai attiecībā uz viendzimuma pāru vecāku tiesībām, gan mantojuma, gan bērnu audzināšanas jautājumos, kas protams, izraisīja grandiozas diskusijas, bet arī spriedumi, kas tai skaitā attiecas uz Latvijas teritoriālo reformu, kas ļoti būtiski mainīja novadu karti. Spriedumi, kas pasvītroja cilvēku cieņu, piemēram, dažādu sabiedrības minoritāšu tiesībām, cilvēkiem ar kustību traucējumiem utt.,” saka L. Liepa, kurš uzsver, ka esot Satversmes tiesas vadībā S. Osipovu saskatīja kā “cilvēktiesību čempioni”.
“Tas, ka Saeima neakceptēja Sanitu Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi pārkāpj to kārtību, kādā Saeima lemj tieši par šiem jautājumiem. Neviens nestrīdas, ka Saeima ir mūsu īslaicīgi ievēlēti suverēni priekšstāvji, tātad Saeima var lemt, kā tā uzskata par pareizu.
Tajā pašā laikā ir jautājumi, par kuriem lemjot, ir politiskā dimensija, kurā ir katras partijas politika, programma, solījumi vēlētājiem. Un ir jautājumi, kuros valstiski politika nedrīkst dominēt, tai skaitā par amatpersonu iecelšanu.
Saeima ir ignorējusi, ka Augstākā tiesa ir novērtējusi profesores Osipovas kompetenci, izvēlējusies viņu par ļoti labu senatori nākamajam posmam. Un šeit Saeima ir atkāpusies no tā standarta, kas ir konkrēta veida balsojumiem.
Otrkārt, kā tas ietekmē tiesu varu – tas ir ārkārtīgi negatīvs saldējošais signāls. Tiesas priekšsēdētājai, kura par atsevišķiem lēmumiem rakstot savas domas un tiem nepiekrītot, bet tos ir priekšstāvējusi, iznesusi, skaidrojusi, par to viņa pēc būtības tiek sodīta,” uzskata zvērinātais advokāts.
Tāpat eksperts nepiekrita politoloģes Ilgas Kreituses teiktajam, ka, ja amatā netiek apstiprināts tiesnesis, tā nav ietekme uz tiesu varu. “Tas manuprāt ir diezgan šaurs skatījums uz šo jautājumu, jo tehniski tiešām profesore Osipova nebija tiesnese tajā brīdī, kad viņas kandidatūra tika skatīta Saeimā, taču te ir viena interesanta, tālejoša parādība.
Kandidatūru apstiprināja ne tikai Tieslietu padomē, arī Senāta Civillietu departaments pauda savu vērtējumu par to, ka profesore ir atbilstoša darbam tieši Civillietu departamentā, tāpēc šie profesionalitātes argumenti, kurus pauž atsevišķi deputāti, būtu jāpakļauj profesionāļu vērtējumam.
Deputātu viedoklis nav tik pamatots, kāds tas ir citu tiesnešu viedoklis, kuri tiešām saprot, ko viņi tur dara, kādas kompetences ir nepieciešamas un vai tās atbilst, vai neatbilst profesores Osipovas piedāvātajām kompetencēm. Un interesanti, ka, tiesnesi apstiprinot amatā, apstiprina uz mūžu, taču jaunus tiesnešus apstiprinot, ir trīs gadu periods, pēc kura Saeima atkārtoti atgriežas pie viņu apstiprināšanas jau uz mūžu.
Tātad šeit ir tāds ļoti interesants fenomens, kura ietvaros kaut vai šādi var parādīt jaunajiem tiesnešiem, ka tas, ko jūs darāt ir zem lupas, mēs jūs vērosim.
Mans radikāls secinājums ir sekojošs: ja kāds jurists grib kļūt par tiesnesi un iziet cauri Saeimas vētītavām, viņam jābūt klusākam par pelīti, zemākam par zāli, jo ja viņš ir kaut ko runājis par vērtībām, ja viņš ir aizstāvējis vienu vai citu, un ne tikai liberālo, bet arī konservatīvo viedokli, tad piecelsies kāds no deputātiem un teiks – nē, viņš neatbilst mūsu partijas krāsām!” situāciju apraksta L. Liepa.
Visu sarunu skaties šovakar TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” plkst. 22.00!
