Konstitucionālā krīze Polijā 1
Konstitucionālā krīze Polijā starp valdību un augstāko tiesu, kas turpinās jau 14 mēnešus un radījusi spriedzi arī attiecībās starp Varšavu un Briseli, šonedēļ tuvojas kulminācijai. Vakar prezidents Andžejs Duda bija paredzējis iesniegt jaunus likumus, kas dotu prezidentam un valdošajai partijai “Likums un taisnīgums” (“PiS”) kontroli pār Konstitucionālo tiesu. KT priekšsēdētājs Andžejs Ržeplinskis, kura amata termiņš beidzās vakar, aicinājis prezidentu Dudu mainīt savu nostāju, ziņo Polijas televīzija.
Polijas eksprezidents un leģendārās arodapvienības “Solidaritāte” bijušais vadītājs Lehs Valensa aicinājis ES valstu vadītājus apsvērt Polijas izslēgšanu no Eiropas Savienības, ja partijas “PiS” līderis Jaroslavs Kačiņskis turpinās savu “bīstamo un bezatbildīgo politiku”. “Kamēr vien man ir spēks, es negribu pieļaut demokrātijas sagraušanu Polijā,” intervijā izdevumam “Politico” teica 73 gadus vecais Nobela Miera balvas laureāts. Opozīcijas kareivīgumu pavairoja valdības plānotā preses brīvības ierobežošana, pret ko protestēja demonstranti pie parlamenta ēkas Varšavā un citās Polijas pilsētās. Trīsdesmit gados kopš demokrātijas atjaunošanas Polijā žurnālistiem bijusi pastāvīga ieeja Seima telpās. Lai gan žurnālisti netika ielaisti galvenajā sēžu zālē, viņi varēja intervēt politiķus ārpus tās. Valdošā partija plāno no 1. janvāra ieviest jaunus noteikumus, kas ievērojami ierobežos reportieru piekļuvi Seimam, Polijas mediji ziņo, ka parlamenta spīkers Mareks Kuhčinskis jau anulējis preses kartes visiem žurnālistiem, liedzot tiem ieiet parlamenta ēkā. Opozīcijas deputāti piektdien nobloķēja Seima darbu valsts budžeta pieņemšanā. Valdošās partijas likumdevēji balsojumu sarīkoja citā telpā, bet šī procedūra opozīcijas vērtējumā neesot bijusi likumīga, jo no zāles tika izraidīti gan opozīcijas deputāti, gan žurnālisti. Opozīcijas partijas vēlas panākt atkārtotu balsojumu, un to deputāti nav atstājuši plenārsēžu zāli. Opozīcijas partijas “Pilsoniskā platforma” līderis Gžegožs Shetina paziņojis, ka opozīcijas likumdevēji, kas nobloķēja parlamenta darbu, paliks plenārsēžu zālē līdz otrdienai. Shetina piebilda, ka ir gatavs tikties ar valdošās partijas “Likums un taisnīgums” līderi Jaroslavu Kačiņski.
Prezidents Duda paudis dziļas bažas par notiekošo pretstāvi un kā vidutājs iesaistījies valdības un opozīcijas nesaskaņu risināšanā, taču valdošā partija ir izrādījusi niecīgu interesi kompromisa meklējumos. Premjerministre Beata Šidlo apsūdzējusi opozīciju stāvokļa destabilizācijā valstī. Eiroparlamenta viceprezidents, Polijas deputāts Rišards Čarņeckis intervijā izdevumam “EUobserver” aicinājis visas puses “atvēsināties” un risināt domstarpības pie sarunu galda. Eiropas Komisija jau vairākkārt ir aicinājusi Polijas valdību sakārtot likumus un ļaut brīvi darboties tiesu varai un medijiem. Polijas amatpersonas atzīst, ka risinājums ir jārod pašai Polijai bez EK iejaukšanās. “Ja Polijā darbotos Konstitucionālā tiesa, tad tā varētu lemt, vai balsojums par budžetu parlamentā notika likumīgi, nevis izvēršot partiju strīdus un izvedot protestētājus ielās,” uzskata Polijas tiesībsargs Adams Bodnars.
