
Aizvien vairāk pusaudžu nonāk psihoterapeitu un psihiatru kabinetos, televīzijas “RīgaTV 24” raidījumā “Dr.Apinis” atklāja bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Viņš atzina, ka neviens, kas strādā šajā sfērā nebija gaidījis, ka pandēmija tik ļoti ietekmēs pusaudžu psihisko veselību.
“Man šķiet, ka tas mums visiem bija pārsteigums,” sacīja psihoterapeits, piebilstot, ka tobrīd likās, ka pusaudži būs tie, kas visvieglāk tiks tam cauri.
Sakss atklāja, ka pandēmijas sākumā par pusaudžiem vispār nedomāja. “Es domāju, ka tas šobrīd nedaudz atspēlējas.”
Dati pēkšņi uzrādījuši, ka šī te populācijas daļa teju visās pasaules valstīs piedzīvo neproporcionāli augstus psihiskās veselības traucējumus.
“Mēs redzam, ka ar pusaudžiem un jauniešiem notiek kaut kas nelāgs,” viņš sacīja, norādot, ka katru dienu redz pusaudžus pie sevis kabinetā.
“Reālajā dzīvē tas nozīmē to, ka arvien vairāk pusaudžu, kuriem pirms tam varbūt nebija vispār nekādu problēmu, kas dzīvē pat nebija bijuši pie skolas psihologa, ģimnāzisti, kuriem pirms tam viss bija lieliski – nodarbojās ar sportu, izlašu dalībnieki, tagad nonāk psihiatru, psihoterapeitu kabinetos.
Viņi nespēj vairs tikt līdzi mācībām, reizēm nespēj piecelties no gultas, pārstājuši darīt jebko jēgpilnu.
Visi ir izmisumā – ģimenes, paši bērni,” pastāstīja psihoterapeits.
Viņš atzina, ka tas satrauc arī speciālistus.
“Tiem, kuriem bija grūti pirms tam, tiem, protams, šobrīd ir izcili grūti. To mēs, piemēram, redzam psihiatriskajās slimnīcās, kas ir pārpildīta ar pusaudžu pacientiem,” pastāstīja Sakss.
Viņš dalās ar vairākiem minējumiem, kāpēc tas tā noticis. Viens no tiem ir saistīts ar socializēšanos un tās trūkumu. Savukārt Lielbritānijā pētījumos atklāts, ka tas, visticamāk, ir saistīts ar kustību jeb tās trūkumu.
“Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir milzīga mazkustība,” piekrita psihoterapeits.