Konservēšanas laiks! Kā mājas apstākļos pagatavot sterilizēšanas katlu? 0
Pārtikas produktu saglabāšana ilgākam laikam nav iedomājama bez konservēšanas, arī tad, ja jākonservē gaļa vai zivis, jo ne vienmēr der produkta sasaldēšana. Ērts iesaiņojums ir metāla kārbas, kurās šos produktus, pareizi sagatavojot, var glabāt ļoti ilgu laiku. Protams, nepieciešamas vairākas palīgierīces, gan ierīce metāla kārbiņu aizvalcēšanai, gan konservu sterilizēšanas katls, kurā kārbiņās iepildīto gaļu vai zivis pagatavot.
Ierīci kārbiņu aizvalcēšanai var iegādāties gatavu vai pasūtīt pie atslēdznieka, bet konservu sterilizēšanai paredzētu katlu var izgatavot paša spēkiem, piemēram, no savu laiku nokalpojuša ūdenssildāmā aparāta. Pietiks, ja tā tilpums būs 30 vai 50 litru. 50 litru tilpuma iekārtā vienlaikus varēs nosterilizēt ap 90 250 gramu tilpuma kārbiņu.
Oriģinālais vai pašizgatavots vāks
Iekārtai jānoņem ārējais apvalks, kas izgatavots no krāsota skārda loksnes. To viegli pārgriezt ar leņķa slīpmašīnu. Tad noņem poliuretāna putu slānis, kas nodrošināja siltumizolāciju. To vislabāk noskrāpēt ar nazi un vēlāk rūpīgi notīrīt ar smilšpapīru.
Tad atvieno sildelementu un stiprinājumus. Ja sildītāju noslēdzošā plāksne, pie kuras piestiprināts sildelements, ir pietiekami liela (atvērumā var ievietot konservu kārbiņu un pietiek vietas arī rokai cimdā), atkritīs virkne problēmu, izgatavojot jaunu slēdzējvāku un tā blīvējumu. Šādā gadījumā atliks nomontēt pašu sildelementu un radušos atvērumus aizmetināt.
Ja atvērums ir pārāk mazs, sildītāja korpusā jāizgriež lielāks un jāsametina gan apmale, gan slēdzējvāks, savukārt blīvei var izmantot pietiekami biezu gumiju. Šai iekārtai (attēlā) vāks izgatavots no 5 mm biezas metāla plāksnes, savukārt blīvgumija no traktora MTZ gumijas dubļusarga, kas nopērkams par dažiem eiro.
Atliek vien piemetināt rokturus, bet sildītāja iekšienē izveidot metāla sietu, uz kura vēlāk varēs kārtot konservu kārbas. Sietam vēlams izmantot pietiekami resnas stieples (3–4 mm), lai tās zem konservu svara neieliektos un kārbiņas nepieskartos katla apakšai. Jāpaliek vismaz 5–6 cm atstarpei. Sterilizēšanas laikā tā ievērojami sakarsīs, un produkti skārdenē var piedegt.
Tāpat jāizveido konstrukcija, kas apaļo bunduli ļaus stabili novietot virs gāzes plīts degļa. Vislabāk noderēs restītes no savu laiku nokalpojušas plīts, kuras piemetina pie katla dibena. Metinot jāraugās, lai šuves būtu kvalitatīvas, – tām būs jāiztur pietiekami liels spiediens.
Manometrs un drošības vārsts
Kad šie darbi paveikti, var doties uz celtniecības preču veikalu un santehnikas nodaļā iegādāties manometru (5–6 eiro), drošības vārstu spiedienam līdz 6 bāriem (10 eiro), divus trejgabalus (ap 2 eiro/gab.), divus nipeļus (1 eiro/gab.) un krānu (5 eiro). Krānu ieteicams izvēlēties ar aizbīdni, nevis lodveida. Tāpat būs nepieciešams ventilis gaisa iesūknēšanai katlā (2 eiro) un pārejas tā iestiprināšanai – pāreja no puscollas uz collu un pārejas vāks (abi kopā ap 3 eiro), kurā izurbj caurumu un ieskrūvē ventili. Kopējās izmaksas – ap 35 eiro.
Uz viena no bijušā sildītāja izvadiem nostiprina drošības vārstu un ventili, uz otra – manometru un krānu, lai katlā var droši pazemināt spiedienu. Savukārt vākā iestiprina ligzdu termometram. Katla iekšienē procesa laikā ir augsta temperatūra, tāpēc nepieciešams termometrs, kas spēj izmērīt vairāk nekā 150 grādu augstu temperatūru. Kopā ar ligzdu šāds termometrs nopērkams par 10–15 eiro. Pieredze liecina, ka principā bez termometra var arī iztikt un tā rādījumiem ir tikai informatīva nozīme. Daudz svarīgāk sterilizēšanas laikā sekot spiedienam.
Kad viss samontēts, vēlams drošā vietā ar kompresoru konstrukciju pārbaudīt. Ja konstatētas spiediena noplūdes, tās jānovērš.
Rotaļas ar spiedienu
Kad ierīce pārbaudīta, atliek pēc pašu receptes sagatavoto gaļu pildīt kārbās, aizvalcēt un kārtot katlā – tā, lai būtu izvietotas pamīšus. Tad ielej aptuveni pusotra litra ūdens un katlu noslēdz. Vārot arī kārbiņās paaugstinās spiediens, tāpēc pirms karsēšanas kaltā iesūknē gaisu, līdz spiediens sasniedzis 1,5 bārus. Tad atliek katlu novietot uz plīts un karsēt, līdz spiediens sasniedz 3,2 bārus. Šajā laikā būtiski būs palielinājusies arī temperatūra katla iekšienē un pārsniegusi 100 grādu.
Pieredze liecina, ka spiediens un līdz ar to arī attiecīgā temperatūra jānodrošina divas stundas. Šajā laikā būs pietiekami izkarsēta gaļa un nogalēti visi mikrobi, kas varētu izraisīt pūšanas procesus.
Kad pagājušas divas stundas, katlam ļauj atdzist, līdz spiediens nokrītas līdz 1,5 bāriem. Tad pa krānu spiedienu pazemina līdz nullei. Katlu atver un kārbas kārto ar vākiem uz leju. Gaļas masa tajās joprojām ir verdoša, un taukvielas nostāsies augšpusē. Vēlāk, kad kārbiņas atdzisušas, tās apgriež pareizi un novieto glabāšanai.
Šādā katlā var sterilizēt gaļas konservus arī stikla burciņās. Šajā gadījumā gan vāciņus nenoslēdz pilnībā, bet tikai nedaudz piegriež. Līdz galam tos noslēdz pēc izņemšanas no katla.
