“Konflikts sākās ar lielo vīru sastrīdēšanos.” Partijā “Konservatīvie” ir sākusies drupināšana 54
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits partijas “Konservatīvie” jauno valdi aicinājis “salasīt tos akmeņus, kas iepriekš ir izmētāti”, bet tagad viņš redzot, ka šie akmeņi paši ripojot projām. Tik tēlaini notiekošo agrākajā varas partijā, kas 14. Saeimā vairs nav pārstāvēta, raksturoja viens no tās redzamākajiem politiķiem. Viņš vēl ir partijas biedrs. Taču pēc vēlēšanām no tās ir izstājies ne tikai bijušais Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans un bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, bet vēl vairāki desmiti biedru Rīgas, Ventspils, Ropažu un vēl dažās nodaļās.
“Tā dzīvē mēdz būt, ka pienāk tāds brīdis, kad tu esi izaudzis un sāc iet savu patstāvīgo ceļu ar visu to, ko esi ieguvis. Tāds brīdis pienāca arī mums – “Konservatīvo” partijas Ventspils nodaļas 11 biedriem. Iegūts ir daudz pa šiem nepilniem sešiem gadiem, jo bija gods būt kopā ar tādiem politiķiem kā Juta Strīķe, Juris Jurašs, Jānis Bordāns, Tālis Linkaits,” tā nedēļas sākumā feisbukā publiskotajā vēstulē rakstīja nu jau bijušais “Konservatīvo” Ventspils nodaļas vadītājs, Ventspils domes deputāts Bruno Jurševics. Viņš “Latvijas Avīzei” pēc tam teica, ka “siltie atvadu vārdi ir veltīti cilvēkiem, ar kuriem bijām kopā un vēlamies arī turpmāk kopā darboties”.
Tāpēc ventspilnieki veidos biedrību, kurā varētu iesaistīties cilvēki no visas Kurzemes. Iespējams, uz biedrības bāzes nākotnē varot izveidoties arī partija.
Rīgā izveido biedrību “Kods”
Trešdien par biedrības “Kods” izveidošanu paziņoja arī trīs no partijas “Konservatīvie” aizgājušie Rīgas domes deputāti – vicemēre Linda Ozola, Jānis Ozols un Dāvis Stalts, kuri domē izveidoja bloku “Kods Rīgai”, kas atbalstīs Rīgas mēru Mārtiņu Staķi. Blokā būs arī Māris Mičerevskis, kurš domē ievēlēts no “”Attīstībai/Par”, “Progresīvie”” saraksta. Bloku vadīs L. Ozola. “Mēs neļaunosimies, ja mūsu blokā vēlāk iestāsies arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Katrā jokā mēdz būt arī daļa taisnības,” “Latvijas Avīzei” piebilda D. Stalts.
Domubiedru mērķis ir “dot mūsdienīgām konservatīvajām vērtībām jaunu platformu – pagaidām centriski konservatīvās biedrības “Kods” formātā”.
Pēc tam kad trīs Rīgas domnieki aizgāja no “Konservatīvajiem”, kas bija lēmuši atsaukt savus deputātus no Rīgas domes koalīcijas, partiju pametušie tika nosodīti. Zināms, ka domnieki bija gājuši pie vadības ar saviem ierosinājumiem, bet partijā atšķirīgais viedoklis ne vienmēr ir sadzirdēts. Tagad D. Stalts vairs nevēlējās analizēt detaļas, bet teica: “Ja partijā vara ir koncentrēta nelielas grupas rokās, tad pastāv riski, ka, līderiem atkāpjoties vai zaudējot reputāciju, partija var izjukt. Ja organizācijā ir attīstīti demokrātiskie mehānismi, tad vienu līderi var nomainīt cits, un tas neietekmē politiskā spēka darbību.”
Jāatgādina, ka L. Ozolai partijas vadība, iespējams, ir pateicību parādā vismaz par divām lietām. Pāris mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, kad J. Jurašs atteicās atstāt Saeimu un kandidēt uz Rīgas domi, šo grūto misiju toreiz uzņēmās Saeimas deputāte L Ozola. Savukārt pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kad no valdes aizgāja A. Muižniece, K. Feldmans un T. Linkaits, L Ozola tajā palika tikai tāpēc, lai valde nekļūtu lemtnespējīga.
Par aiziešanu no partijas šonedēļ paziņoja arī 16 tās nu jau bijušie biedri Ropažos.
Ropažu novada domes deputāte Renāte Gremze “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka Ropažos jau sen darbojas biedrība “Ropažu laiks”. “Mēs esam aktīva kopiena, kas 2020. gadā pievienojās Jaunajai konservatīvajai partijai,” stāstīja R. Gremze, kura 2017. gadā domē bija ievēlēta no “Vienotības”. Par iemesliem, kas lika atstāt partiju, R. Gremze teica: “Mums vairs nesakrīt attīstības virziens, nejutām jaunas vēsmas un pārmaiņas. Ir jābūt mūsdienīgiem un moderniem konservatīvajiem. Mēs vienmēr esam runājuši skaidru valodu un arī turpmāk tādi paliksim – godīgi, gudri un drosmīgi.” Tas, kā zināms, bija “Konservatīvo” vadmotīvs.
“Konservatīvie” mainot uzvedības stilu
Partijā “Konservatīvie” bija ap 1250 biedru, no kuriem aptuveni 50 varētu aiziet, lēš jaunais priekšsēdētājs, bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis. Viņš uz notiekošo raugās mierīgi: “Tas ir loģisks process, ka aizgāja partijai nelojāli biedri, kas nepiekrīt mūsu jaunajam virzienam. Labi, ka atšķēlās tie, kas grib veidot kaut ko jaunu. Lai viņi veido, bet lai netraucē tiem, kas paliek.”
Lūgts raksturot jauno virzienu, G. Eglītis atbildēja, ka tās ir, piemēram, izmaiņas komunikācijā ar sabiedrību – agrāk partija esot uzvedusies agresīvi, bet jauno stilu raksturojot cieņpilna, solīda, ieturēta attieksme.
“Mūsu iepriekšējais stils daudzus atgrūda, jo līderi skaļi uzvedās,” piebilda priekšsēdis. Uz vaicāto, vai ar to domāti K. Feldmans un priekšsēdis Jānis Bordāns, G. Eglītis atbildēja, atgādinot par bijušo Saeimas deputātu Sandi Riekstiņu, kurš arī ir izstājies.
Tagad partija arī mēģināšot skaidrāk definēt savu ideoloģiju, jo “ir jābūt gudriem un ir jāspēj arī paklusēt tur, kur vajag paklusēt”. Jāatgādina, ka “Konservatīvo” vēlētājs apjuka pēc tam, kad tie kopā ar centriskām un liberālajām partijām atbalstīja Civilās savienības likumu, ko savā labā prata izmantot ideoloģiski radniecīgā Nacionālā apvienība. Sarunās ar bijušajiem un esošajiem politiskā spēka biedriem bija jūtams, ka neviens no viņiem negatavojas aiziet no politikās. Daži raugās uz “Jauno Vienotību” un arī “Apvienoto sarakstu”.
Neoficiāli zināms, ka tagadējā “Konservatīvo” vadība ir atjaunojusi komunikāciju arī ar Nacionālo apvienību, kam iepriekš traucēja J. Bordāna senās pretrunas ar NA, kuru viņš savulaik pārstāvēja valdībā.
Tiesa, J. Bordāns joprojām ir partijā. Tieši viņš aicināja balsot par G. Eglīti priekšsēža vēlēšanās, kurās uz amatu bija izvirzīta arī Rīgas vicemēre L. Ozola. Daļa biedru bija nemierā ar nedemokrātisko veidu, kādā J. Bordāns esot uzspiedis G. Eglīša kandidatūru. Savukārt bijušā līdera domubiedri skaidro, ka J. Bordānam bija svarīgi paša izveidoto partiju atstāt cilvēkam, kuram viņš uzticas. Ar J. Bordānu “Latvijas Avīzei” neizdevās sazināties. Viņš īsziņā paskaidroja, ka esot atvaļinājumā un būšot pieejams pēc trīs nedēļām. Tāpēc grūti vērtēt, kāda tagad ir viņa patiesā ietekme partijā, kurai paliek arī valsts budžeta finansējums.
Ārpus valsts ir arī T. Linkaits, kuram tas netraucēja atbildēt uz jautājumiem. Viņš saprot, ka tad, ja partija ir zaudējusi varu, cilvēki meklē iespējas, kā varētu turpināt savu politisko darbību.
“Tie, kas bija aktīvi, paliks aktīvi un meklēs veidu, kā var ievēlēties,” uzskata T. Linkaits. Viņam ir žēl, ka jaunajai valdei nav izdevies izrunāties ar pašvaldību deputātiem, kuri tagad kopā ar domubiedriem jau ir izstājušies. Viņaprāt, no partijas aizgāja tie, kas priekšsēža vēlēšanās balsoja par L Ozolu, bet tas esot minējums, jo balsojums bija aizklāts. T. Linkaits paliekot partijas ierindas biedrs, bet ir pagājis malā un neesot aktīvs. Taču projām viņš nekur neskriešot, līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir diezgan daudz laika, lai izvērtētu daudzas lietas.
Pamatā konflikts starp abiem līderiem
Sarunās ar bijušajiem un esošajiem “konservatīvajiem” izskanēja arī tādi iemesli partijas lejupslīdei, kas līdz šim bija maz pieminēti. Vairāki cilvēki atklāja, ka visa pamatā bijis konflikts starp abiem līderiem – frakcijas vadītāju K. Feldmanu un partijas līderi J. Bordānu. To apstiprināja arī B. Jurševics, kurš teica: “Konflikts sākās ar lielo vīru sastrīdēšanos, bet mēs to uzzinājām mēnesi pirms vēlēšanām. Ja galvenajā mītnē ir spriedze, tad tā pārnesās arī uz nodaļām.”
Kāds cits nu jau bijušais biedrs pastāstīja, ka K. Feldmans faktiski ir organizatoriski saturējis kopā partiju un frakciju, jo J. Bordāns daļēji arī objektīvi kā ministrs tam nevarēja veltīt tik daudz laika. Taču abu pretrunas izraisīja ne tik daudz cīņa par ietekmi, cik strīds par vēlēšanu kampaņu. Tas sācies pērnā gada sākumā, kad “Konservatīvie” pamazām zaudējuši popularitāti.
K. Feldmans esot iebildis pret pieaicināto konsultantu, jo bijušas aizdomas, ka viņš saistīts ar politiskajiem konkurentiem.
Vadība bija plānojusi uzticēt kampaņas veidošanu kādai lielai kompānijai, bet beigās izvēlējusies citu risinājumu. Vieni apgalvo, ka K. Feldmans, kuram ir liela pieredze kampaņu rīkošanā, esot atteicies to vadīt, savukārt citi saka, ka vadība pastūmusi viņu malā.
K. Feldmans tagad “Latvijas Avīzei” teica: “Par to es neko daudz nevarēšu komentēt, jo vēlēšanu kampaņā faktiski visu laiku pavadīju Kurzemē, kur biju saraksta līderis, lai gan visa mana četru gadu darbība Saeimā bija vairāk saistīta ar Zemgali. Taču partijas interesēs bija jāiet uz Kurzemi, kas bija ļoti sarežģīts vēlēšanu apgabals. Līdz ar to lielajā kampaņā nebiju iesaistīts.”
K. Feldmans apstiprināja, ka viņam bija cits viedoklis par to, kādai jābūt kampaņai un kā tā jāorganizē. Par attiecībām ar J. Bordānu bijušais frakcijas vadītājs teica, ka kopš Saeimas vēlēšanām neesot ar viņu runājis. K. Feldmans arī esot pamanījis, ka feisbukā viņš un vēl daži kolēģi esot pazuduši no J. Bordāna draugu loka.
Nevienā no biedrībām K. Feldmans neplānojot stāties un, cik viņam zināms, tad arī Anita Muižniece esot pagājusi malā. “Man bija pietiekami liela slodze, tāpēc tagad vēlos atpūsties. Jūtos ļoti labi,” piebilda K. Feldmans, kurš negatavojas startēt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas būs pirmās vēlēšanas. Par tālāko – tad jau redzēšot, jo politiskā situācija līdz tam laikam var mainīties.
