Konservatīvie saglabā varu Norvēģijā 1
Norvēģijas valdošā centriski labējā koalīcija parlamenta vēlēšanās ieguvusi vairākumu un Konservatīvo partijas līdere Erna Sūlberga saglabās valdības vadītājas amatu, liecina vēlēšanu pagaidu rezultāti. Konservatīvā partija, tās koalīcijas partneri labējā Progresa partija, kā arī vēl divas centriskās partijas ieguvušas 89 mandātus, kas nodrošina vairākumu parlamentā, kurā ir 169 vietas.
Vēlētāji atbalsta godīgus politiķus
Kopš nākšanas pie varas 2013. gadā premjerministres Ernas Sūlbergas valdība veiksmīgi izvadījusi Norvēģiju cauri divām krīzēm – naftas ieguves nozares krīzei, kas iestājās 2014. gadā pēc naftas cenu krituma, un migrantu krīzei 2015. gadā. “Mēs gribam [palikt pie varas] vēl četrus gadus, lai turpinātu darīt to, kas ir efektīvs,” vēlēšanu kampaņas laikā sacīja Sūlberga. Labējā koalīcija ir centusies vairot ekonomisko aktivitāti un, samazinot nodokļus, sagatavot valsti laikam, kad būs izsīkuši tās naftas krājumi. Analītiķu ieskatā konservatīvo panākumu nodrošināja plāns nodokļu samazināšanai un stingra nostāja imigrācijas ierobežošanā. Ir bijuši daudzi piemēri, kad vēlētāji soda jaunākos partnerus koalīcijas valdībās, taču Norvēģijā tā nenotika, atzīmē izdevums “EUobserver”. “Tāpēc, ka mēs esam bijuši godīgi, vēlētāji mūs atbalsta arī pēc četru gadu darba koalīcijas valdībā,” paziņojusi Progresa partijas vadītāja Siva Jensena, paužot gandarījumu, ka partija kļuvusi par trešo ietekmīgāko valstī. Konservatīvo un Progresa partijas koalīcijas saglabāšana ir atkarīga no divu mazāko partiju – kristīgo demokrātu un liberāļu – atbalsta, kas tikko spēja pārvarēt četru procentu slieksni iekļūšanai parlamentā, iegūstot attiecīgi 4,3 un 4,2 procentus balsu. Analītiķi atzīmē, ka aizvadīto vēlēšanu satraucošākie brīži bija vērot, kā šīs divas mazās partijas balsu skaitīšanas laikā te pārsniedza, te atpalika no četru procentu sliekšņa. Ja tās nebūtu iekļuvušas parlamentā, Konservatīvo līdere Sūlberga būtu zaudējusi vairākumu. Kristīgo demokrātu partijas līderis Knuts Hāreide paziņojis, ka viņa partija nepievienosies jaunai Sūlbergas vadītai koalīcijai, taču piebildis, ka viņš arī nepalīdzēs to gāzt, balsojot “par” pret tās likumprojektiem parlamentā. “Mēs gribētu centriski labējas valdības izveidošanu,” atzina Hāreide.
Darba partija atzīst zaudējumu
Opozīcijas bloks, kurā ietilpst Jūnasa Stūres Darba partija, kā arī divi potenciālie partneri – Centra partija un sociālistu Kreisā partija –, ieguvuši 80 vietas. Darba partijas līderis Jūnass Stūre jau atzinis zaudējumu, kas partijai ir liela vilšanās. Stūre, kurš ir miljonārs, solīja palielināt nodokļus bagātajiem, lai stiprinātu Norvēģiju kā labklājības valsti un mazinātu nevienlīdzību sabiedrībā. Tomēr konservatīvajiem un Darba partijai ir kopīga nostāja vairākos jautājumos, tostarp, ka jāturpina migrācijas ierobežošana un jāuztur ciešas attiecības ar Eiropas Savienību. Darba partija savāca visvairāk balsu – 27,3 procentus, par procentpunktu apsteidzot konservatīvos, taču ar to nepietika valdības maiņas panākšanai. Tāpat kā pirms četriem gadiem Darba partija vēlēšanās savāca lielāko balsu skaitu, taču nevar izveidot valdību, jo nespēj atrast koalīcijas partnerus. Pat ar Sociālistu kreisās partijas un Centra partijas atbalstu Darba partijai ir 79 vietas, bet vairākumam parlamentā vajag 85 mandātus. Centra partija bija lielākā ieguvēja vēlēšanās, savācot 10,3 procentus balsu un kļūstot par ceturto lielāko partiju valstī. Centra partija, kuras atbalstītāju vairākums dzīvo laukos, iestājas par varas decentralizāciju, ekonomiskās sadarbības vienošanās izbeigšanu ar Eiropas Savienību. Analītiķi atzīmē, ka tikai četras partijas ir ieguvušas vairāk balsu nekā iepriekšējās vēlēšanās, un tās visas aicināja izbeigt vienošanos ar Eiropas Savienību, kas dod Norvēģijai pieeju ES iekšējam tirgum, pretī prasot visu attiecīgo ES likumu apstiprināšanu.
