M. Antonevičs: – Daži politologi iepriekš norādījuši, ka Straujumas birojs jeb komanda esot tāda diezgan tehniska un ierēdnieciska. Tajā nav neviena politiska padomnieka, lai gan, kā zināms, valdības vadītājai bieži jārunā arī par politiskām tēmām. Iepriekš vienīgais partijas pārstāvis birojā bija Ints Dālderis, tagad esat jūs, taču arī ne kā politiskais padomnieks. 13
– Es varētu piekrist, ka Straujumas birojs ir diezgan apolitisks. Tāds iepriekš bija arī premjera Valda Dombrovska biroja modelis, kad viņš vadīja valdību. Tā bija zināma nodeva sabiedrības vēlmei pie varas redzēt “profesionāļus”. Šis modelis veiksmīgi darbojās, tāpēc vēlāk to pārņēma arī Straujumas kundze. Tas gan nenozīmē, ka pati valdības vadītāja ir apolitiska. Tieši pretēji – mums partijā ir dažādi formāti: valde, dome un citi – kā apspriest politiskos jautājumus, vienoties par nostāju un pozīcijām.
V. Krustiņš: – Pēdējā laikā Latvijas politiķiem patīk visos iespējamajos gadījumos atsaukties uz “ģeopolitisko situāciju”. Vai jūs kā “Vienotības” ģenerālsekretārs esat manījis, ka pēdējo mēnešu laikā šī situācija ir mainījusies, vai arī viss ir stabili?
– Lielās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā notika pagājušā gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka Krievijas agresija Ukrainā turpināsies un mums ar to jārēķinās. Daudzi Rietumos bija spiesti atteikties no ilūzijām, ka Krievija varētu kļūt par uzticamu, godprātīgu, prognozējamu starptautisko partneri. Latvija ir Krievijas kaimiņvalsts, tāpēc mums šīs ģeopolitiskās atziņas ir īpaši svarīgas, un tāpēc arī politiķiem ir pamats uz tām atsaukties. Tās pašas metodes, ko Krievija izmanto Ukrainā, teorētiski var tikt izmantotas arī Latvijā.
– Un kā jūs uz šī satraucošā ģeopolitiskā fona vērtējat Latvijas iekšpolitisko situāciju?
– Saeimas vēlēšanās vēlētāji skaidri parādīja, ko viņi vēlas. “Saskaņa” ir zaudējusi septiņas deputāta vietas parlamentā, bet partijas, kas aizstāvējušas Latvijas kā nacionālas valsts pamatus, ieguvušas stabilu vairākumu. Šīs konsekvences jāņem vērā. Koalīcijas partiju uzdevums ir to neaizmirst, neieslīgt ikdienišķos kašķos un sīkos savstarpējas apkarošanas mēģinājumos. Galvenais uzdevums ir domāt par sabiedrības labklājības veicināšanu, kas arī ir saistīts ar to pašu ģeopolitiku un apdraudējumu. Tieši nelabvēlīgu sociālpolitisko situāciju ir visērtāk izmantot, lai radītu iekšējus, bet vēlāk arī ārējus draudus.
