Solvita Āboltiņa: Vārdu nopietnību nepieciešams pierādīt ar darbiem 27
2014. gads ir iezīmējis kardinālas pārmaiņas mūsu izpratnē par drošību. Domāju, tikai retais pirms gada spēja iedomāties, ka 21. gadsimtā Eiropas valstu robežas tiks mainītas ar tankiem un ieročiem un asiņainā konfliktā Eiropas vidū ies bojā tūkstošiem cilvēku, bet bēgļu gaitās būs jādodas vēl lielākam skaitam cilvēku. Šie notikumi radījuši nešaubīgu pārliecību, ka mūsu uzdevums ir nepieļaut līdzīgu notikumu atkārtošanos šeit, Latvijā.
Militārā drošība
2014. gads licis aizdomāties par to, cik svarīgs bija pirms desmit gadiem pieņemtais lēmums iestāties NATO. Latvija savu drošību balsta uz NATO kolektīvās drošības garantijām, un mūsu partneri vēl šogad vairākkārt apliecinājuši gatavību aizstāvēt Latviju. Tomēr Latvijai nepieciešams pierādīt, ka arī mēs nopietni uztveram saspīlēto drošības situāciju un militāros draudus.
Par valsts drošību var rūpēties, izsakot skaļas un patriotiskas frāzes, vai arī vārdu nopietnību pierādīt ar darbiem. Lai Latvija nevājinātu visa Baltijas reģiona militāro drošību, par nozīmīgu nākamā gada prioritāti atzīta aizsardzība. Esam pieņēmuši likumu, kas paredz līdz 2020. gadam aizsardzībai novirzīt 2% no IKP. Šogad aizsardzībai tērēti 225,7 miljoni eiro, bet nākamajam gadam paredzēts 12% pieaugums, un kopumā aizsardzībai tiks veltīti 253,8 miljoni eiro. Nākamo trīs gadu budžeta plāns paredz, ka jau 2016. gadā izdevumi aizsardzībai sasniegs 1,1%, bet 2017. gadā jau 1,3% no IKP. Tas ļaus būtiski stiprināt mūsu armijas un zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi.
Iekšējā drošība
Šis gads ir pierādījis, ka savas ietekmes palielināšanai un mērķu sasniegšanai arī Eiropas centrā var tikt izmantots gan militārs spēks un armija, gan labi apmācīti un finansēti specdienestu darbinieki, izmantojot iepriekš plaši nepieredzētas hibrīdkara metodes.
Lai Latvija būtu gatava šādām provokācijām un lai mūsu drošības dienesti spētu jau laikus identificēt iespējamos provokatorus, nākamā gada budžets paredz ievērojamu līdzekļu palielināšanu arī Latvijas iekšlietu struktūrām. Nākamgad iekšlietām paredzēts papildus piešķirt 21,5 miljonus eiro, kas gan ļaus palielināt atalgojumu mazāk apmaksātajiem policijas darbiniekiem, gan stiprinās iekšlietu iestāžu spējas identificēt un novērst draudus mūsu valsts drošībai.
Sociālā drošība
Latvijas vienīgā iespēja uzvarēt informatīvajā karā ir patiesība. Mēs varēsim uzvarēt, nevis piedāvājot kādu mākslīgi konstruētu stāstu par mūsu valsts un dzīvesveida priekšrocībām, bet gan ar darbiem parādot, kādu gribam redzēt savu Latviju.
Katru gadu milzīgi līdzekļi tiek ieguldīti, lai pasaulei un arī mums pašiem skaidrotu, ka Latvija ir neizdevusies valsts, kur cilvēki dzīvo tik milzīgā trūkumā, ka tā nav pelnījusi neatkarīgu eksistenci un ka vienīgā iespēja izdzīvot ir ciešos apskāvienos ar austrumu kaimiņu, noklusējot, ka patiesībā, rēķinot eiro, vidējā pensija jau pirms rubļa kursa krituma Latvijā bija ievērojami lielāka nekā Krievijā un arī vidējā alga Latvijā krietni apsteidz austrumu kaimiņvalsts vidējo līmeni.
2015. gada budžeta mērķis ir atbalstīt tos cilvēkus, kuri ar savu darbu nodrošina sev iztiku un finansiāli atbalsta ģimeni. Nozīmīgs solis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana par 1%, kas dos papildu atspaidu ikvienam algas saņēmējam. Tomēr lielākais uzsvars ilgtermiņā likts uz cilvēkiem, kuri pašlaik saņem vismazākās algas. Jau nākamgad minimālā alga tiks palielināta līdz 360 eiro mēnesī un pakāpeniski pieaugs, līdz 2018. gadā sasniegs 480 eiro mēnesī jeb apmēram pusi no tobrīd vidējās algas valstī. Vienotajā ES tirgū Latvija konkurē ne tikai, pārdodot preces un pakalpojumus, bet arī par darbaspēka piesaisti, un tieši zemā atalgojuma dēļ daudzi izvēlējušies doties ārpus Latvijas.
Raugoties kopskatā, nākamā gada budžetā ietvertie lēmumi mums palīdzēs noturēt Latvijai tik nepieciešamās darbarokas, spēs stiprināt iedzīvotāju pārliecību par savu un savu bērnu nākotni, spēcinās ticību savai valstij, vairos valsts un visas sabiedrības drošību.
