Kononovs: Lai mani pieci bērni nomirst, ja traktora dedzināšanai biju tuvumā! 10
Latgales apgabaltiesā krimināllietā par izspiešanu Raitis Kononovs teica pēdējo vārdu, apgalvodams, ka ir tīrs un gatavs zvērēt pie Bībeles un savu bērnu dzīvības, ka viņam ar traktora dedzināšanu neesot nekāda sakara un naudu neesot izspiedis.
Atgādināšu, ka 4. aprīļa “Latvijas Avīzē” rakstā “Traktora dedzināšana – bizness Kārsavas gaumē” stāstīju par dīvaino lietu, kurā pirms gada Rēzeknes tiesa par izspiešanu attaisnoja R. Kononovu. Zemnieka Oskara Petinena labā liecināja arī vietējais uzņēmējs Ivars Silkāns, kurš pret R. Kononovu veicis tik savdabīgas darbības, ka pirmās instances tiesa vairāk noticēja vairākkārt tiesātam recidīvistam nekā uzņēmējam.
Cietušais O. Petinens lietu pārsūdzēja Latgales apgabaltiesā, kas tagad 20. aprīlī lietu atdeva atpakaļ iztiesāšanai Rēzeknes tiesā. Par to jāvaino abas tiesas. Izrādās, pirms gada, rakstot īso spriedumu, tiesnese Aija Jermacāne bija pārkāpusi kriminālprocesa likumu, neievērojot apspriedes noslēpumu, respektīvi, sprieduma gatavošanas laikā veikusi kādas citas profesionālas darbības. Šajā gadījumā – kā tiesas priekšsēdētāja nozīmēja citas lietas; bet, rak-stot īso spriedumu, tiesnesis pat pastu nedrīkst šķirot… Savukārt apgabaltiesa (tiesnese Dagmāra Skudra) vainojama, ka gadu nebija šo darbību pamanījusi tiesu informācijas sistēmā un iztiesāšana aizgāja līdz pat pēdējam vārdam. Nu visu lietu pirmā tiesu instance skatīs no jauna.
Bet apgabaltiesas tiesas sēdē 20. aprīlī R. Kononova advokāts Regnārs Jansons pēc būtības atkārtoja to pašu, ko bija teicis pirmās instances tiesā: nav pierādījumu, ka R. Kononovs būtu draudējis un izspiedis naudu, tāpat kā nav pierādījumu, ka viņš būtu kaut kādā veidā saistīts ar traktora un sējmašīnas dedzināšanu. Tāpat advokāts norādīja, ka I. Silkāns, cenšoties policijas uzdevumā ierakstīt diktofonā R. Kononova atzīšanos izspiešanā, nav mācējis apieties ar tehniku un nejauši ierakstījis arī paša vārdus par savām neveiksmīgajām provokatīvajām darbībām, teikdams, ka braukšot uz Rīgu un visiem došot: kam vajag un kam ne. Advokāts pieļauj, ka ar saņēmējiem domāti kādi tiesībsargājošo iestāžu cilvēki. Vienu citu diktofona ierakstu I. Silkāns piekoriģējis, savu darbību paskaidrojot ar to, ka izdzēsis garāmbraucoša traktora skaņu, man teica advokāts.
Prokurors Juris Pastars gan piebilda, ka R. Kononovs samelojies poligrāfam (melu detektoram), apgalvodams, ka neesot draudējis zemniekam.
O. Petinens un I. Silkāns uz tiesas sēdi nebija ieradušies, bet R. Kononovs teica pēdējo vārdu, sakot, ka ir tīrs un gatavs zvērēt pie Bībeles, ka viņam ar traktora dedzināšanu neesot nekāda sakara un naudu neesot izspiedis. “Lai mani pieci bērni nomirst, ja dedzināšanai esmu bijis tuvumā! Par traktora sadegšanu uzzināju, kad satiku Petinenu un Silkānu. Teicu, ka man no Petinena neko nevajag, viņš jau man tā ir palīdzējis, cik varējis, arī tad, kad sēdēju cietumā, kāpēc man viņam kaut kas būtu jādedzina!? Tad Silkāns teica: uzzini, kas nodedzināja, mēs tev samaksāsim. Pēc kāda laika es arī kaut ko uzzināju un nolēmu šo informāciju pārdot. Kad vēlāk sapratu, ka sarunas tiek ierakstītas, sāku spēlēt teātri līdzi. Sapratu, ka Silkāns ar Petinena rokām grib mani ielikt cietumā, kur, slims cilvēks būdams, es nomiršu un viņam nebūs jāatdod man divi miljoni eiro, ko viņš man ir parādā. Vēl paspēju izrunāties ar Babahinu pirms viņa nāves (Genādijs Babahins, saukts par Babahu, savulaik bijis Latgales kriminālā autoritāte, 2015. gadā miris. – A.D.), kurš atzinās, ka Silkāns viņam par 200 eiro lūdzis, lai nodedzina traktoru, un Babaha aizsūtīja vienu no saviem narkomāniem to izdarīt. Par to traktoru Silkāns būtu atlaidis 75 000 eiro, ko Petinens viņam ir parādā. Es uz zemnieku ļaunu prātu neturu un esmu viņam piedevis, tāpat Silkānam: lai viņš iet d[..]st, gan jau kādreiz dzīvē uzrausies par tādu uzvedību!”
Kad pēc tiesas sēdes R. Kononovam prasīju, kas tas par I. Silkāna parādu, saņēmu lakonisku atbildi: “Kontrabanda! Kopā uz robežas strādājām. Kad iznācu no cietuma, tad vienojāmies, ka kopā esam sastrādājuši piecus miljonus un man pienākas divi.” Garām gāja prokurors J. Pastars un piezīmēja, ka nelikumīgā ceļā iegūts parāds juridiski parāds neskaitoties.
Kā jau minēju, tagad šī naudas izspiešanas lieta (nauda prasīta par informāciju, kas bijis traktora dedzinātājs) jāskata no jauna pirmajā tiesu instancē. Krimināllieta par pašu traktora dedzināšanu (kopš notikuma pagājuši trīsarpus gadi) joprojām atrodas policijā un līdz tiesai nav tikusi.
