Konkurss Japānā iezīmē nākotnes mēbeļu konceptus un cilvēkus, kas tos rada 1
Dzidra Smiltēna, žurnāls “Baltijas Koks”
Japānā, Hokaido prefektūras Higašikavas pilsētā, noticis interesants KAGU (mēbeļu) dizaina konkurss Kengo Kuma & Higashikawa. To noorganizējis arhitekts Kengo Kuma, lai veicinātu jaunu harmonisku dzīvesveidu, savienojot KAGU (mēbeļu) un arhitektūras elementus. Konkursa tēma – koka krēsla dizaina izstrāde. Tajā varēja piedalīties dažādu izglītību studenti no visas pasaules, kuru vecums nepārsniedz 30 gadu.
Šā konkursa ietvaros KAGU iezīmē ne tikai mēbeles, bet arī saikni starp mēbelēm un cilvēku, iecerēto tēmu paceļot augstākā filozofiskā izpratnē un liekot domāt par nākotnes mēbeļu konceptu un cilvēku, kas tās rada un lieto.
Kopumā tika saņemti 1876 pieteikumi no 41 valsts. Starp žūrijas locekļiem, kas bija dažādu profesiju cilvēki, notika ļoti spraigas diskusijas, kurus no daudzajiem iesniegtajiem darbiem izvirzīt godalgām. Vērtējumu rezultātā atlasīti 10 interesantākie dizaina piedāvājumi.
Par konkursa norisi galvenais žūrijas loceklis arhitekts Kengo Kuma stāsta: «Veiksmīgi pabeidzot konkursa galīgo vērtēšanu, pirmā vieta un Kengo Kumas balva tika piešķirta krēsla dizainam, ko izstrādājusi Juka Sugihara no Japānas. Šis krēsls veidots no koka un mīksta auduma materiāla. Žūrijas locekļi to nosauca par moči jeb rīsu kūciņu. Pamata audums izvēlēts noturīgs pret dažāda veida virsmām, tādējādi ļaujot sēdēt uz atšķirīgu slīpumu zālieniem, ieplakām un nevienmērīgiem akmeņiem. Kopumā mēs ieraudzījām daudz interesantu ideju un risinājumu.»
Savukārt Latvijai pārsteigumu sagādāja Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Koka izstrādājumu dizaina nodaļas 4. kursa audzēknis Ralfs Ašaks, kurš arī bija iesniedzis konkursā savu krēsla dizaina projektu un saņēma balvu, ierindojoties 10 labāko dalībnieku vidū.
Par sevi un dalību konkursā Ralfs Ašaks saka: «Sava skolotāja pamudināts, nolēmu piedalīties šajā konkursā, jo man patīk koks kā materiāls un tā pielietojums. Ar kokapstrādi esmu saistīts jau no mācību laika Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā, kur daudz strādāju ar rokām un specializējos, lai izstrādātu diplomdarbu tieši saistībā ar koka apstrādi.
Šī skola ielika labus pamatus gan izpratnē par mākslinieciskām vērtībām, gan arī izstrādes jomā. Tā iemācīja, kas ir kompozīcija, toņu gammas, labas gaumes izjūta. Tam ir liela nozīme, lai neviena, pat kāda traka, ideja nepaliktu tikai uzzīmēta uz papīra lapas, bet realizētos. Kokapstrāde mani saista tieši ar pašu materiālu. Tas ir silts, un tam ir īpašības, ar kurām jārēķinās strādājot.
Man ir iecere konkursa krēslu MORO izstrādāt līdz tādai stadijai, lai tas būtu ne tikai koncepts, bet ražojuma dizaina elements, kas ir atraktīvs, uzrunājošs, un, ieraugot to, cilvēki vēlētos iegādāties un lietot.
Mans nodoms pēc skolas beigšanas ir studēt arhitektūru. Jau tagad pēc stundām savu praksi gūstu arhitektu birojā Atmospheres, kur iegūtās zināšanas varēšu izmantot nākamajā mācību iestādē. Turpmākajā dzīvē man noderēs arī gūtās gudrības par koku un prasmes ar to darboties. Īpaši tuvi man ir darbi, kas tapuši paša rokām. Koks un arhitektūra ir savienojami jēdzieni arī nākotnes ēku būvēšanā.»
