Konkursa “Ko zinām par Poliju?” rezultāti 0
“Sakarā ar to, ka mūsu universitātei ir aktīva sadarbība ar radnieciskām universitātēm Polijā, mani ieinteresēja “LA” konkurss “Ko zinām par Poliju”, raksta Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors A. Šteinerts. Savukārt Lubānas vidusskolas 2. klases audzinātāja Astra Šķēle vēsta, ka atbildes uz jautājumiem meklējusi visa klase kopā ar skolotāju. Vairāki konkursa dalībnieki mācās poļu skolās. Tā Katrīna Kambala raksta, ka mācās Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā un ar lielu prieku apgūst poļu valodu: “Vasaras sākumā es došos uz Polijas pilsētu Sjanovu. Tāpēc ar interesi piedalos šajā konkursā, lai iegūtu vairāk zināšanu par Poliju, tās vēsturi un ģeogrāfiju, slaveniem cilvēkiem un viņu darbiem.” Rīdziniece Helēna Luropa raksta: “Priecājos – par sevi, ka pēc ilga pārtraukuma esmu atkal kļuvusi par “Latvijas Avīzes” abonenti.” Viņa raksta, ka labas atmiņas par poļiem kā dievbijīgiem cilvēkiem ir kopš bērnības, un atceras, kā 1993. gadā valsts vizītē Latvijā ieradās pāvests Jānis Pāvils II.
Neviens konkursants nebija pieminējis, ka daudzi Karolu Vojtilu pazīst ne vien kā pāvestu Jāni Pāvilu II, bet arī rakstnieku.
Uz jautājumu par tradicionālo poļu ēdienu no kāpostiem līdzās atbildei “bigošs” par pareizām tika ieskaitītas vēl vairākas atbildes – “kāpostu tīteņi”, “skābu kāpostu zupa”. Vairāki dalībnieki zinājuši un aprakstījuši, ka svētku galdam paredzēto bigošu gatavo no kāpostiem, vārot (ar pārtraukumiem) trīs dienas un pievienojot septiņu dažādu veidu gaļu.
Daudzo konkursa dalībnieku vidū pareizi uz visiem jautājumiem bija atbildējuši 47 dalībnieki. Tāpēc kopā ar Polijas vēstniecības Latvijā eksperti kultūras, zinātnes un mediju jomā Kristīnu Barkovsku balvu ieguvējus noteicām izlozē. Uz apbalvošanu 3. jūnijā Polijas vēstniecībā Rīgā aicinām Juri Tomiņu, Antru Žurovsku, Vijolīti Šķerbergu, Ainu Pieli, Olgu Ļahu, Patrīciju Benislavsku, Andri Šteinertu, Katrīnu Kambalu, Armandu Janušu Duku, kā arī “LA” dāvāto veicināšanas balvu ieguvējus Indru Ābeli, Ivetu Deksni un Melitu Parčinsku. Vēstniecības speciālbalvas tiks nosūtītas Lubānas vidusskolas 2. klasei un tās skolotājai Astrai Šķēlei, kā arī vecākajai konkursa dalībniecei limbažniecei Ainai Pētersonei, kam jau 92 gadi.
Pareizi atbildējuši uz jautājumiem ir arī Valdis Ozoliņš, Ruta Raimo, Leontīne Rinkeviča, Anna Ance Balode, Ieva Marga Markausa, Mirdza Avsjukova, Ilze Mežiniece, Vilhelmīne Šteinberga, Ingus Ducens, Arta Priedniece, Dace Olte, Jānis Kapustāns, Gundars Rošāns, Pauls Rēvelis, Sanita Zeiza, Elvīra Lemešonoka, Edmunds Tardenaks, Gunārs Reics, Juris Bindmanis, Jana Mikosa, Juris Arājs, Vilnis Šalme, Sintija Meijere, Maija Akmene, Ņina Jurciņa, Anita Lieldiena, Ronalds Drunka, Andra Gaigala, Gunta Mačulāne, Vita Grīnbauma, Inese Čerpakovska, Kaspars Teikmanis, Jānis Rubīns, Juris Lezdiņš un Solvita Gudermane.
Atbildes.
1. Polija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā.
2. Polijas valūta ir zlots.
3. Piecas Polijas pilsētas ir (piemēram) Varšava, Krakova, Ščecina, Poznaņa, Gdaņska ( u. c.).
4. Polijas valsts krāsas ir balta un sarkana.
5. Karols Vojtila bija pāvests Jānis Pāvils II. Viņu pazīstam arī kā rakstnieku.
6. Polijas Nobela prēmijas laureāti ir Marija Sklodovska-Kirī (1903. g. fizikā un 1911. g. ķīmijā), Henriks Senkevičs (1905. g. literatūrā), Vladislavs Reimonts (1924. g. literatūrā),
Česlavs Milošs (1980. g. literatūrā), Lehs Valensa (1983. g., Nobela prēmija par miera veicināšanu), Vislava Šimborska (1996. g. literatūrā).
7. Polijas un Latvijas kopīgie kaimiņi (valstis) ir Lietuva, Baltkrievija, Krievija.
8. Pasaulē pazīstami Polijas komponisti ir Ignacijs Jans Paderevskis, Henriks Veņavskis, Frideriks Francišeks Šopens, F. Gžegožs Fitelbergs, G. Henriks Gureckis, Kšištofs Pendereckis, Staņislavs Moņuško, Vojcehs Kilars, Vladislavs Špilmans.
9. Polijas garākā upe ir Visla – 1047 km ( par pareizu ieskaitīta arī atbilde, ka Visla ir 1068 km, kā rakstīts 1991. gadā Rīgā izdotajā “Enciklopēdiskajā vārdnīcā”).
10. Senas Polijas galvaspilsētas ir: Gņezno, Krakova, Plocka, Poznaņa, Varšava.
11. Rīgas Melngalvju nama Lielajā zālē 1921. gada 18. martā tika parakstīts Rīgas miera līgums.
12. Tradicionālais poļu ēdiens no kāpostiem ir bigošs.
13. Ludviks Lāzars Zamenhofs bija ārsts, poliglots, esperanto radītājs.
14. Visslavenākā poliete Latvijā ir politiķe Ita Kozakeviča, kura 1990. gada 4. maijā parakstīja deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
15. Pirmais vēsturiski zināmais Polijas valdnieks bija Pjastu dinastijas pirmais karalis Meško I, kurš 966. gadā pieņēma kristietību.
