Konkurences uzraugi neatbalsta ieceri tehniskās kontroles veicējus noteikt publiskā iepirkumā 0
Šodien, 11. decembrī, Ministru kabinets skata Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē”.
Konkurences padome (KP) uzskata, ka tajā ietvertais risinājums – tehniskās kontroles veicējus noteikt publiskā iepirkumā – neatrisina konstatētās tirgus nepilnības.
SM sagatavotais ziņojums ir cieši saistīts ar KP 2018. gada jūlijā noslēgto tirgus uzraudzību “Konkurences ierobežojumi transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomā”, kur KP konstatēja būtiskus konkurences ierobežojumus transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles jomā Latvijā, kā arī saskatīja VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) rīcībā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) pārkāpuma – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – pazīmes.
KP neatbalsta SM ieceri, ka uzņēmēji, kas pēc 2023. gada varētu sniegt transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, tiks izraudzīti publiskā iepirkumā uz desmit gadu periodu, jo tas ļautu saglabāt tirgū atsevišķu sabiedrību monopolstāvokli reģionos, piešķirot tām ekskluzīvas tiesības caur iepirkumiem uz desmit gadiem.
Šāda veida risinājums faktiski saglabās līdzšinējo sistēmu, kur tirgū nepastāv konkurence starp tehniskās kontroles uzņēmumiem, kā arī turpinās ierobežot patērētāju izvēles iespējas. Šāds scenārijs rada augstu risku, ka iepirkumā uzvarējušās sabiedrības nebūs motivētas efektivizēt savu darbību, jo nepastāvēs konkurences spiediens, skaidro KP.
SM vēlamo sistēmu – pakalpojuma sniedzējus izvēlēties iepirkuma procedūrā – izvēlējušas vien divas KP tirgus uzraudzībā pētītās valstis – Īrija un Lietuva. Daudzās citās valstīs, kas minētas KP pētījumā, uzņēmumu ienākšana tirgū tiek ierobežota, tikai nosakot objektīvus akreditācijas kritērijus.
Akreditācijas kritēriju noteikšana, nerīkojot iepirkumu, ļautu atvērt tirgu daudz agrāk, tādējādi izzinot potenciālo tehniskās kontroles veicēju gatavību un interesi sniegt šo pakalpojumu, kā arī tālāk nododot patērētājiem ieguvumus no konkurences. Piemēram, automašīnu īpašniekam sniedzot iespēju izvēlēties pieejamāko pakalpojuma sniedzēju, ietaupīt laika un naudas resursus.
Tāpat uzņēmēji, konkurences mudināti, ir ieinteresēti piedāvāt savu pakalpojumu par konkurētspējīgām cenām un augstākā kvalitātē, tādējādi ikdienas darbā ieviešot patērētājiem draudzīgas inovācijas, piemēram, iespēju pakalpojumam pieteikties elektroniski vai tiešsaistē vērot aktuālās rindas pie apskates punktiem.
KP ieskatā, informatīvajā ziņojumā sniegtais pamatojums nav pietiekošs, lai Ministru kabinets varētu pieņemt izsvērtu lēmumu par tehniskās apskates sistēmas pilnveidošanu, tāpēc būtu nepieciešama plašāka politikas plānošanas dokumenta izstrāde, kurā tiktu salīdzināti iespējamie tehniskās apskates sistēmas modeļi, lai nodrošinātu transportlīdzekļu īpašniekiem maksimāli izdevīgāko risinājumu.
KP uzskata, ka Latvijas patērētājs nav pelnījis jau vairāk nekā 20 gadu monopola apstākļos būtiski pārmaksāt par Eiropas Savienībā ierobežojošākās tehniskās apskates sistēmas uzturēšanu.
Tikai pastāvot objektīvām un stingrām akreditācijas prasībām, pēc kuru izpildīšanas tirgus dalībnieks iegūs tiesības darboties tehniskās kontroles pakalpojuma sniegšanas tirgū, pēc būtības tiks novērsti konstatētie konkurences ierobežojumi un tiks nodrošināti ieguvumi patērētājiem, atgādina KP.
