Sandra Dieziņa: Nelielie ražotāji nonākuši sprukās – resursu sadārdzinājuma dēļ cenas jāceļ, bet tas nav iespējams 23
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tas, ka konkurencē slēpjas spēks, nav nekāds noslēpums. Par to vēsta gan ekonomikas mācību grāmatas, gan pati dzīve. Labi, ja konkurence ir veselīga, taču, sākoties savstarpējiem cīniņiem par zemākām cenām, iznākums var būt neveselīgs.
Jau pirms globālā mazumtirgotāja “Lidl” ienākšanas Latvijā daudzi izteica prognozes par to, ka beidzot esošajiem tirgus līderiem parādīsies nopietns konkurents, kurš visu saliks pa vietām un pircējs būs vērā ņemams ieguvējs.
Pagājis nepilns mēnesis un vēl grūti izdarīt secinājumus, bet notiekošais jau vedina uz dziļākām pārdomām. Proti, drūzmēšanās pie jaunajiem veikaliem nerimst, cilvēki stāv rindās kopš agra rīta un tas nozīmē – veikals apmeklētājiem ir pievilcīgs.
Var jau notiekošo skaidrot ar ļaužu vēlmi veikalu apmeklēt tikai iepazīšanās nolūkā, sak – daudz dzirdēts, beidzot jāredz – un, iespējams, jāpaiet vēl kādam laikam, lai jaunajos veikalos varētu nokļūt bez liekas drūzmēšanās.
Taču skaidrs, ka galvenais pievilcības iemesls ir zemākas preču un produktu cenas.
Tas jau bija redzams pirmajās veikala dienās, kad banānu cena noslīdēja zem krietni ierastās un, kas zīmīgi, arī citi tirgotāji sekoja jaunpienācējam un banānu cenas krietni vien samazināja. Taču, kā prognozēja vairāki tirgus eksperti, šāda parādība, cenšoties vienam otru pārsolīt vienas vai citas preces lētumā, nav ilgstoša un, jaunajam spēlētājam iegūstot savu tirgus daļu, arī tas savas cenas pielīdzinās pārējiem tirgus dalībniekiem.
Lai arī daļa preču jaunajos veikalos ir Latvijas izcelsmes, tas ir absolūts mazākums. Ja vienā “Lidl” veikalā tiek piedāvāti divarpus tūkstoši preču, to vidū ap 50 ir Latvijā ražotas. Uz vispārējā importa fona tā pati nelielā daļa jāmeklē kā ar uguni, jo piena un gaļas plauktos nekas neliecina par vietējo izcelsmi, atliek vien pārcilāt katru preci un meklēt informāciju uz sīkiem burtiņiem rakstītā marķējuma.
Pēc sarunām ar vairākiem ražotājiem izrādās – viņi nemaz nedrīkst publiski stāstīt par to, ka iekļuvuši jaunajā tīklā, jo tas var draudēt ar desmitiem tūkstošu eiro vērtiem sodiem.
Ražotājiem gan nav saprotams, kāpēc tik liela piesardzība. Salīdzinājumam – Lietuvā “Lidl” veikalos ir vairāki metri ar plauktiem, kas rotāti ar lietuviešu karodziņiem, lai tikai pircēji var atpazīt Lietuvā ražotos produktus.
Tas vien nozīmē, ka Lietuvas ražotāji un ražotājorganizācijas spējušas vienoties ar šo veikalu tīklu par vietējās preces izcelšanu. Vai līdzīgi nebūtu jārīkojas arī Latvijā?
Reaģējot uz jauna spēlētāja ienākšanu tirgū, ilgi nebija jāgaida arī citu tirgotāju reakcija – sākusies skrupuloza sortimenta pārskatīšana un izmaksu kalkulācija. Daži ražotāji stāsta, ka, neskatoties uz straujo energoresursu un gāzes cenu kāpumu, produkcijai cenu nav iespējams palielināt. Gadījumā, ja tas notiktu, var pat nākties atvadīties no abu pušu sadarbības.
Faktiski nelielie ražotāji tādējādi nonākuši sprukās. No vienas puses, cenas jāceļ neizbēgamā resursu sadārdzinājuma dēļ, no otras puses – tas nav iespējams esošo līgumu dēļ.
Jāņem vērā, ka tirgotāji lielākoties cenu politiku pārskata reizi gadā, līdz ar to cenu izmaiņas tuvākajā laikā var būt neiespējamā misija. Un tas nozīmē vienu – kādu laiku preci ražot zem pašizmaksas.
Lai varētu piedāvāt izdevīgas cenas, veikalu ķēdēm jāpanāk vienošanās ar ražotājiem un jaunais spēlētājs šajā situācijā bija ieguvējs, jo varēja piedāvāt preces un produktus no citu Eiropas valstu ražotājiem, to skaitā Vācijas un Polijas, kur tos iespējams iepirkt lielākos apjomos attiecīgi par zemāku cenu.
Ienākot kaimiņvalstī Lietuvā, jaunais spēlētājs, gan citi mazumtirgotāji mēģināja pazemināt cenas, par ko vietējie ražotāji neklusēja, atklāti paziņojot tirgum.
Tādējādi visas izmaksas nebija iespējams uzvelt uz ražotājiem, kā rezultātā ieņēmumi veikaliem tik strauji vairs neauga kā iepriekš.
Vairāki eksperti jau norādījuši, ka mazumtirgotāju vidū valdošā konkurence noteikti ietekmēs ražotājus un, visticamāk, ietekme būs negatīva. Ražotājiem būs jāreaģē, pielāgojot savus produktus jaunām tendencēm un mainīgajam tirgum, kā arī asākai konkurencei mazumtirgotāju vidū. Ieguvējs gan būs patērētājs, bet uz kā rēķina?
