Konkurence dzen uz priekšu Latvijas hokeja izlases aizsargu Ralfu Freibergu 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas hokeja izlases aizsargs Ralfs Freibergs pērn pasaules čempionātu izlaida, bet nu pēc gada pārtraukuma viņš ir atpakaļ ierindā un kopš nedēļas sākuma kopā ar pārējiem gatavojas Rīgā gaidāmajam turnīram.
Gatavs sevi pierādīt
Freibergs ir piedalījies sešos pasaules čempionātos, protams, grib spēlēt arī septītajā, bet vispirms vēl jānopelna vieta sastāvā. “Konkurence ir laba lieta, un šogad tā ir liela visās līnijās. Ierindā būs praktiski visi no iepriekšējā sastāva, un klāt nāk arī jaunie. Uzskatu, ka izlasē jāspēlē labākajiem, nevis jāskatās uz iepriekšējiem panākumiem vai jāvērtē kāds no nākotnes perspektīvas,” intervijā “Latvijas Avīzei” teic hokejists, kurš pasaules čempionāta laikā maijā kļūs 32 gadus vecs.
Gatavošanās sezonai vai kādam turnīram hokejistiem parasti ir smags rutīnas darbs, tomēr izlasē gaisotne allaž bijusi citāda un pacilāta. “Kā allaž ir laba atmosfēra, viss pozitīvi, strādājam. Esam sākuši diezgan intensīvi, jo strādājam gan pie fiziskās sagatavotības, gan lēnām ejam cauri taktiskajām niansēm, jo tūdaļ būs divas pārbaudes spēles pret Poliju un nedrīkst būt tā, ka mēs skrienam katrs uz savu pusi. Vakar bija paredzēts skriet krosiņu, jau saģērbāmies, taču bija pārāk auksts un treneri to pārcēla uz citu dienu. Manuprāt, tā ir laba ideja, jo treniņš svaigā gaisā iedod papildu enerģiju,” par izlases ikdienas norisēm stāsta Freibergs.
Pērn viņš izlasē nav spēlējis, jo tā brīža aizsargu treneris Viktors Ignatjevs nav redzējis viņam vietu sastāvā. “Nesaskaņu jau nebija, bet sapratu, ka viņš mani neredz sastāvā, ir uzlicis kaut kādu zīmogu, tāpēc pieņēmu grūtu lēmumu turnīru izlaist. Šogad ar pilniem spēkiem esmu atpakaļ un gatavs sevi pierādīt. Čempionātā mums kā mājiniekiem spiediens būs lielāks, un Latvijas izlasei ne vienmēr tas nācis par labu, taču mājas ir un paliek mājas, ažiotāža jāpārvērš pozitīvajā enerģijā.”
Čehijā novērtē
Freibergs šo sezonu pavadīja Čehijas klubā Litvīnovas “Verva”, kur šosezon bija kupla latviešu kopiena, arī aroda brāļi Jānis Jaks un Kristaps Zīle. Savukārt Čehijas ekstralīgā kopumā spēlēja 11 mūsējie, no tiem astoņi aizsargi. “Forši, ka klubā blakus ir savējie, piemēram, kopā pavadījām svētku dienas. Čehijā mūs ciena, jo ir redzējuši, kā mēs spēlējam izlasē, zina mūsu mentalitāti, kas daudz neatšķiras no viņu. Tāpat viņiem ar mums ir vieglāk kontaktēties, esam saprotamāki. Pieļauju, ka ar kanādiešiem viņiem ir lielāks risks. Arī kontakti šo gadu laikā izveidojušies labi,” teic Freibergs. Viņš Čehijā nospēlējis piecas sezonas un tur ir iejuties. Par nākotnes perspektīvām gan vēl nav skaidrības, taču Ralfs par to neuztraucas. “Par Litvīnovas plāniem vēl līdz galam nezinu. Pats par savu nākotni neuztraucos, beigu beigās vienmēr atrodas, kur spēlēt. Ir komandas, kas sastāva komplektēšanā steidzas, citas komandas ir apdomīgākas. Galvenais nestrēbt karstu un neķert pirmo, ko piedāvā. Čehijā esam iedzīvojušies, tur gribētu palikt arī nākamsezon, jo jau ierasta un pazīstama vide. Būtiski ir arī sadzīves apstākļi, jo braucu kopā ar ģimeni,” skaidro Ralfs Freibergs.
Jābūt saimniekiem savā zemē
Viņš ir viens no retajiem Latvijas hokejistiem, kas nebaidās paust savu nostāju par politiskajām norisēm ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. “Kategoriski esmu pret to, ka Starptautiskā olimpiskā komiteja vēlas atgriezt agresoru valstu pārstāvjus sacensībās. Mums, latviešiem, jāpauž sava nostāja vēl skaļāk, jāizdara spiediens uz tiem, kas šaubās. Par laimi, Latvijā, Baltijas valstīs, Polijā valda veselais saprāts, taču ne visur tā ir, domas dalās. Čehijā nebija aizliegts spēlēt Krievijas hokejistiem, taču neviena arī nebija, jo klubi jau arī jūt spiedienu no sabiedrības. Tāpat viņiem, arī slovākiem izlasēs nebūs to, kas šosezon spēlēja KHL. Mums, cik vien spējam, jāturpina atbalstīt Ukrainu. Jā, arī mums pašiem Latvijā šie nav viegli laiki, piemēram, cenas lec augšā, taču jāatceras, ka ukraiņiem ir neizsakāmi grūtāk. Jādara viss, lai Ukraina uzvarētu, jo pa šo gadu cilvēki pie kara ir pieraduši, tāpēc svarīgi nepārtraukt atbalstu. Mums Latvijā ar to viss ir kārtībā, taču jāturpina uzspiest uz citām valstīm, kuras sāk locīties. Savukārt par vietējiem notikumiem mums, latviešiem, ir jāparāda, ka šī ir latviešu zeme, kurā jāciena mūsu likumi un mūsu valoda,” Freibergs uzsver, ka mums jābūt saimniekiem savā zemē.
