Ar Dr. philol. Lidijas Leikumas līdzdalību nupat klajā nācis CD komplekts “Latviešu valodas izlokšņu paraugi”. Izdevuma poētiskais nosaukums ir latviešu tautasdziesmas rindas “Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa”, tajā var noklausīties ap 90 Latvijas izlokšņu. Kurā no tām runā mūsu jaunais prezidents? Lidija Leikuma nav īpaši pētījusi Raimonda Vējoņa runas, kaut uzmanību viņa runas veidam pievērsusi. Arī bez iedziļināšanās varot pateikt, ka viņš ir Daugavas labā krasta sēlisko izlokšņu pārstāvis. Vai Valsts prezidents oficiālās sanāksmēs, uzrunās tautai televīzijā un radio var runāt izloksnē? 8
– Es uzskatu, ka spilgtas izlokšņu iezīmes būtu jāreducē ikvienam, vēl jo vairāk amatpersonām, kuras oficiāli pārstāv mūsu valsti. Kā patlaban mūsu jaunais prezidents. Mums taču gribas dzirdēt raitu un koptu runu, – uzsver profesore, kura arī varētu runāt savā dzimtajā Izvaltas izloksnē, tomēr darbā to nedara, lai teikto varētu saprast ikviens. Ir svarīgi, lai klausītāji uzreiz pievērstos teiktā saturam, nevis formai. Lidija Leikuma spriež, ka bērnībā acīmredzot ne Raimonda Vējoņa vecāki, ne latviešu valodas skolotāji viņa izrunai vajadzīgo vērību nav veltījuši. Bet vai likumdošanā ir paredzēts, kā jārunā Valsts prezidentam?
– Oficiālā runas forma nekur nav noteikta, bet tas izriet pats no sevis. Mums ir vienota rakstu forma, tātad ir jābūt arī vienotai runas formai. Bet mūsu prezidenta runā ir citādas intonācijas un platā un šaurā patskaņa e, ē izruna atšķiras no vispārpieņemtajām latviešu literārās valodas normām, – secina filoloģijas doktore un paskaidro, ka par Latgales latviešiem ir cits jautājums. – Līdz 1917. gadam viņiem bija sava runa, savi raksti, ko taču nevar saukt par nelatviskiem tikai tāpēc, ka tie rakstīti latgaliski. Ar pārējiem latviešiem Latgales latviešiem (sauktiem par inflantiešiem, vitebskiešiem, vēlāk – latgaliešiem vai latgaļiem) ilgu laiku bija minimāls sakars. Kad Saeimā zvērestu latgaliski teica Juris Viļums vai Gunārs Igaunis, to nevajadzētu uzskatīt par kādu pārkāpumu vai salīdzināt ar vienoto latviešu valodu, kas veidojās kopš Georga Manceļa laikiem 17. gs. sākumā un funkcionēja virsizlokšņu formā gan Kurzemes latviešiem – tāmniekiem, rucavniekiem, gan ziemeļvidzemniekiem, tāpat Alūksnes apkaimes malēniešiem un Vidzemes sēlisko izlokšņu pārstāvjiem, no kuriem, kā var spriest, nāk mūsu prezidents. Tomēr ir cilvēki, kam prezidenta izruna iet pie sirds. Izlokšņu kompaktdisku prezentācijā Ilmārs Mežs intervijā žurnālistei L. Piešiņai teica, ka Valsts prezidentam nekādā ziņā neko savā runā nevajadzētu mainīt, jo viņš apliecinot savu tautiskumu, – stāsta Lidija Leikuma.
