Konkrētākas aprises par NATO papildspēkiem Austrumeiropā prognozē jūnijā 2
Konkrētākas aprises jeb plašāku informāciju par papildspēkiem NATO dalībvalstīs Austrumeiropā, visticamāk, varēs uzzināt pēc NATO aizsardzības ministru sanāksmes jūnijā, sacīja aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) padomnieks Andis Jēkabsons.
Taujāts, vai informācija nevarētu tapt zināma agrāk, Vējoņa padomnieks izteica šaubas par šādu iespēju.
Pašlaik NATO ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu par to, ka NATO dalībvalstīs Austrumeiropā tiks izvietoti papildspēki, skaidroja Jēkabsons, norādot, ka par NATO vēstnieku sanāksmē lemto plašāku informāciju var sniegt Ārlietu ministrija, kuras pārziņā ir attiecīgais jautājums.
Arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube LETA pagaidām nevarēja pateikt, cik NATO karavīru ieradīsies Latvijā un ko viņi šeit darīs. Viņš gan atgādināja, ka NATO klātbūtni kādā valstī var nodrošināt divos veidos – pastāvīgas bāzes izveidošanā vai intensīvākās mācībās ar NATO spēku dalību.
Jau patlaban Latvijā starptautisku mācību intensitāte ir palielinājusies un tajās regulāri piedalās NATO valstu karavīri. “Gadā periods, kurā atradīsies NATO valstu karavīri uz Latvijas zemes, ir strauji pieaudzis un plānojam to palielināt,” uzsvēra Graube.
NBS komandieris atgādināja, ka pastāvīgas bāzes izveidošanai nepieciešami pietiekami lieli ieguldījumi un pastāvīga NATO spēku atrašanās ir samērā ilgs un rūpīgs plānošanas process.
NBS komandieris uzskata, ka Baltijas valstīm savā starpā nevajadzētu sacensties par to, cik NATO karavīru tiek izvietoti valstī. Svarīgākais ir karavīru atbildības zona, proti, šajā gadījumā visas trīs Baltijas valstis. “Ja runājam par NATO bāzēm, tad mūsu NATO bāze ir Zokņos (Lietuvas bāze, kurā izvietotas NATO patruļlidmašīnas), un tam nav nozīmes, ka tā atrodas 40 kilometrus no Latvijas robežas,” piebilda Graube.
“Konkrētu NATO valstu karavīru skaitu, kas varētu uz kādu laika periodu ierasties, ir pāragri prognozēt. Tam nepieciešama papildu analīze par draudiem, riskiem un kāda ir militārā pamatotība. Jānošķir politiskie un solidaritātes signāli no praktiskas militāras nepieciešamības. Politiskie signāli ir skaidri raidīti. Tagad tie ir jāievieš praksē,” uzsvēra Graube.
Graube arī atturējās komentēt par to, kādas vispār ir šobrīd Latvijas iespējas uzņemt NATO valstu karavīrus uz pastāvīgu laika periodu. “Ir vienības, kuras var atbraukt uz Latviju pilnībā pašnodrošinātas un izvērst savas telšu pilsētiņas. Ja izmanto Ādažu bāzes infrastruktūru, tad karavīru skaits ir cits,” norādīja Graube.
Kā ziņots, alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens trešdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīs Austrumeiropā tiks izvietoti jūras, gaisa un sauszemes papildspēki, šādi reaģējot uz konflikta saasināšanos Ukrainā. “Mēs šodien esam vienojušies par militāro pasākumu kopumu,” skaidroja Rasmusens. “Mums būs vairāk lidmašīnu gaisā, vairāk kuģu ūdenī un lielāka gatavība uz sauszemes.”
Vienlaikus NATO nolēmusi “pārskatīt un pastiprināt” aizsardzības plānus. Alianses ģenerālsekretārs gan atteicās precizēt, kur šie papildspēki tiks izvietoti, taču norādīja, ka tiks pastiprinātas gaisa patruļas virs Baltijas jūras, kurp tiks nosūtīti arī jūras papildspēki.
Aliansē pieņemtais lēmums tiks ieviests nekavējoties, turklāt paredzēti arī citi pasākumi, piebilda Rasmusens. Viņš arī uzsvēra, ka NATO būs kopā ar katru sabiedroto, saskaroties ar jebkāda veida draudiem, un apliecināja, ka izziņotie pasākumi pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām un alianses mērķim nodrošināt atturēšanas pasākumus. “Plāni Baltijas valstīm pašlaik tiek atjaunināti,” aģentūrai LETA apliecināja NATO preses dienestā, norādot, ka tiks palielināts spēku apmērs Baltijas valstīs, nenosaucot konkrētus apmērus.
