“Tas ir ļoti liels izaicinājums, bet esam gatavi kompromisiem.” Kongresu nams atzīts par piemērotu koncertzālei 7
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kongresu nams ir vieta Rīgā, ko Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komiteja atzīst par piemērotu koncertzālei. Komitejā pārstāvēti koalīciju veidojošo politisko partiju pārstāvji. Par šo jautājumu vēl jālemj koalīcijas sadarbības sanāksmei un valdībai.
“Akustiskās koncertzāles projekta realizācija Rīgā ir ierakstīta arī šīs valdības deklarācijā. Attīstības komitejā pieņemtais lēmums šai valdībai būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei, bet, atceroties Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīvus – tas iedvesmo!” teicis kultūras ministrs Nauris Puntulis.
“Mūzikas padome un mēs kā profesionāļi vienmēr esam teikuši, ka atbalstām Kongresu nama pārbūves ideju, ja tajā tiek saglabāta koncertzāles pamatprogramma. Ka tur kaut kas ļoti būtiski varētu tikt samazināts, tā arī nav taisnība. Arī sarunās ar Rīgas domi esam teikuši, ka esam ar mieru dažādiem variantiem, bet tikai tad, ja tiek izdarīts zālei, akustikai un profesionālai darbībai nepieciešamais,” “Latvijas Avīzei” saka Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina.
Latvijas Mūzikas padome Egila Šēfera vadībā jau 2021. gada 21. oktobrī pauda, ka ir gatava kompromisam attiecībā uz koncertzāles programmu Kongresu namā – savietot Mazās zāles un orķestra mēģinājumu zāles, tomēr uzsvēruši, ka Lielo zāli nepieciešams namā ievietot pilnā apmērā (1300 vietas), kā arī nodrošināt pietiekamu platību tehniskajām telpām un mēģinājumiem.
“Tas ir ļoti liels izaicinājums, bet esam gatavi kompromisiem, ja vien tie neskar būtiskās lietas – zāli, akustiku, normālas mēģinājumu telpas,” teic I. Lūkina, piebilstot: mūziķi ir gatavi, ka koncertzāle nebūs arhitektūras brīnums, viņuprāt, galvenā ir iekštelpu programma.
“Rīga ir gatava uzbūvēt akustisko koncertzāli,” tā vakar aģentūrai LETA teicis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Viņaprāt, slēdzot vienošanos par to, kā šo projektu varētu īstenot, jārīkojas līdzīgi kā ar Dziesmu svētku estrādi, ka Rīga būvē, bet valsts aizdod naudu.
Pēc M. Staķa teiktā, būtu apspriežama arī kompensācija par SIA “Rīgas nami” līdz šim veiktajiem ieguldījumiem Kongresu nama atjaunošanas projekta izstrādē.
Pašreizējie aprēķini liecina, ka tie ir nepilni 1,2 miljoni eiro.
