Dažus mēnešus pēc šā kongresa, 1917. gada jūlijā, Latgales krievi turpat Rēzeknē sasauca sanāksmi, kas pieņēma pilnīgi pretēju lēmumu – novadam jāpaliek pie Vitebskas. 14
Ja uz kongresa nosaukumu skatāmies no 2017. gada skatpunkta, tad tas ir diezgan neviennozīmīgi vērtējams, jo bija Latgales latviešu kongress – latviešu uzsvēršana it kā “izmeta ārā”, padarīja sekundārus visus pārējos. Turpretī no 1917. gada pozīcijām tas bija Latgales latviešu kongress, kas respektēja un kam bija jārespektē arī minoritātes. Zīmīgi, ka vienā no rezolūcijas punktiem minēts, ka Latgales Pagaidu zemes padomē no 60 deputātu vietām 24 iedalītas cittautiešiem – poļiem, krieviem, ebrejiem. Cittautiešiem nebija balsstiesību kongresā, taču viņi vienalga tur piedalījās. Tāpat redzam, ka kongress saņēmis daudzu cittautiešu apsveikumus. Ja cittautieši patiešām būtu tik noliedzoši noskaņoti pret kongresu, tad tāds nemaz nenotiktu. Latgale ne tad, ne tagad nav nacionāli viendabīga. Kad runājam par Latgales, nevis Latgales latviešu kongresu, tad it kā uzsveram vienojošo. Idejas autori, protams, bija latgaliešu inteliģence, bet bez pārējo atbalsta viņiem nekas neiznāktu. Starp Baltkrievijas arhīvu atsūtītajiem materiāliem figurē dokuments, ka arī vecticībnieki no Soltānu sādžas piekrīt kongresā pieņemtajiem lēmumiem.
Atbalsts nāca par spīti tam, ka ekonomiskā loģika tobrīd prasīja pavisam ko citu? Latgales saimniecība 1917. gadā taču bija orientēta uz austrumiem!
To, kas tajā laikā notika cittautiešu nometnē tā detalizēti, šķiet, neviens nemaz nav skatījis. Tas ir tāpat kā ar visu Latgales vēsturi – daudzi pētniecības lauki joprojām ir brīvi. Mums ļoti, ļoti pietrūkst avotu, lai reiz uzrakstītu fundamentālu monogrāfiju par Latgales vēsturi. Arhīvu likums nosaka, ka dokumenti glabājas tur, kur tie izcēlušies. Ja tā bija Vitebskas guberņa, tad tiem arī jāglabājas Vitebskā vai Minskā. Latgales kongresa dalībnieki toreiz vēlējās lēmumus oficiāli iesniegt Pagaidu valdībai, tādēļ viss notika caur turienes arhīviem. Mēs tagad varam dabūt no viņiem kopijas, bet ne oriģinālus. Labi, dokumentus iedod Baltkrievijas arhīvi, taču jāsaprot, ka viņi atlasot tomēr ir ļoti subjektīvi un iedod to, ko grib iedot. Daudziem bija pārsteigums, ka mēs šoreiz tik daudz dabūjām, jo šajos gados kolēģi no Latvijas bija braukuši uz arhīviem Minskā un Vitebskā un neko tādu nebija uzgājuši. Varbūt slikti meklēja, bet varbūt… Mēs nezinām, kas viņiem vēl paliek. Tikpat labi kaut kas vēl varētu būt arhīvos Maskavā un Sanktpēterburgā. Vid- zemnieks vai kurzemnieks, ja vēlas izpētīt dzimtu vairākās paaudzēs, to mierīgi var izdarīt. Latgalietim par tādu lietu uzreiz jāaizmirst, jo administratīvi politiskā iedalījuma maiņu dēļ kaut kas būs Polijā, kaut kas Baltkrievijā, kaut kas Krievijā.
Kurā brīdī tad pirmo reizi oficiāli uz papīra apstiprināja, ka Latgale administratīvi ir Latvijas, nevis Vitebskas guberņas daļa?
Tas ir diezgan nepopulāri, taču, šķiet, pirmo reizi to ar dekrētu 1918. gada beigās izdarīja Krievijas lielinieku vadonis Vladimirs Ļeņins, kurš atzina Pētera Stučkas Latvijas padomju republiku. Protams, tad jau viņš neiedomājās, ka, atdalot Latgali no Vitebskas guberņas, izdara pats sev lāča pakalpojumu. Bija domāts, ka Stučkas padomju Latvija tāpat kļūs par padomju Krievijas sastāvdaļu.
Tagad ir kongresa simtgade un visi par Latgali runā, bet kas būs pēc tam?
Ir jau drusku amizanti, ka tagad katrs vidzemnieks cenšas Latgalē atrast savu “babeņu” – ja notiek kaut kas svarīgs, visi cenšas justies piederīgi. Kas notiks pēc kongresa? Es domāju, nekas īpaši nemainīsies. Dzimšanas dienu nosvini – kas nākamajā diena? Paģiras visiem! Man šķiet, rudenī būs tas pats. Nez vai sāksies kāda padziļināta Latgales izpēte.
Pašiem latgaliešiem arī trūkst vienotības, kas un kā jādara. To jau daļēji redzam no 1917. gada, kad ir gan Kempu, gan Trasunu atbalstošas grupas. Arī mūsdienās reizēm redzam dažādas nesaprašanās. Ja pieminam latgaliešu valodas kā otras valodas ieviešanu reģionā, tad būtu jāapzinās ar to saistītie riski. Šī būtu “iespēja” dažādām provokācijām no radikāli domājošiem, kam nav absolūti nekāda sakara ar latgaliešu valodu un kultūru. Jautājuma vienkāršošana var radīt bīstamus precedentus.
