“Saskaņas” kongress kā iespēja “pazīmēties” 9
Partijas rīko kongresus, dažādu mērķu vadītas – lai izdiskutētu kādus sev vai valstij svarīgus jautājumus, atrisinātu iekšējus konfliktus, pārvēlētu vadību, vienkārši formāli izpildītu likuma prasību par ikgadējo biedru sapulci vai arī, lai, tautas valodā runājot, “pazīmētos”. “Saskaņas” kongresi lielākoties pieder pie pēdējās kategorijas.
Milzu kopbilde
Pasākuma vieta (Nila Ušakova vadītās Rīgas domes lepnums – grezni renovētā “Ziemeļblāzma”) un norises kārtība acīmredzami bija pakārtota mērķim demonstrēt, cik “Saskaņa” ir daudzskaitlīga, draugiem un sabiedrotajiem bagāta partija. Iespējams, izrādīšanās nav tik daudz domāta konkurentu iebiedēšanai, cik pašu saskaņiešu uzmundrināšanai. Ja partija gadu desmitiem nespēj iekļūt valdībā, tad tās vadībai jāpiedāvā kaut kas cits, ar ko biedriem lepoties. Kaut vai sajūtu “mūsu ir daudz un visi mūs mīl”.
Kopumā “Saskaņai” esot ap 4000 biedru. No viņiem 1200 ir rīdzinieki, tādēļ šogad nācies pat reorganizēt partijas Rīgas nodaļu, sadalot to mazākās grupās. Kongresa sākumā, vēl pirms valsts himnas atskaņošanas, visi delegāti tika nostādīti milzīgai kopbildei.
Taču ko gan dod kupls biedru pulks, ja organizācijai nav sabiedroto? Lai apliecinātu, ka “Saskaņai” netrūkst draugu, teju vai lielākā kongresa daļa tika veltīta dažādu aicināto viesu uzrunām. Vispirms tribīnē kāpa Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, kurš pauda gandarījumu par atjaunoto “Saskaņas” un LBAS sadarbības līgumu. Auditorijā viņam piekrītoši ar galvu māja goda vietās sasēdinātie nozaru organizāciju līderi Valdis Keris (mediķu arodbiedrība), Agris Sūna (policistu arodbiedrība), Andris Siliņš (Pensionāru federācija) un citi. Saskaņieši jau gadiem centušies veidot partnerību ar arodbiedrībām, taču LBAS līdz šim pret viņu piedāvājumiem izturējās piesardzīgi, tādēļ “Saskaņa” pat izveidoja sev kabatas arodbiedrību “LABA”. Tagad attiecības atsilušas. Pēc Krīgera runu teica “Saskaņas” Rīgas domes partnera “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”) līderis Andris Ameriks. Kongresā tika pieņemts lēmums atbalstīt kopīga saraksta veidošanu arī 2017. gadā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Netika aizmirsti arī ārvalstu partneri. Kongresā tika atskaņots Eiropas Sociālistu partijas “PES” prezidenta Sergeja Staniševa videoapsveikums. “Saskaņa” jau gadiem tiecas kļūt par pilntiesīgu “PES” locekli un nesen saņēmusi asociētā biedra statusu.
Un kā punktiņš uz “i” – partiju kongresos iecienītais sociologs Arnis Kaktiņš ar prezentāciju par “Saskaņas” reitingiem. Pēc 2015. gada oktobra SKDS datiem, par “Saskaņu” gatavi balsot 22,2% balsstiesīgo, seko ZZS ar 17,2% un “Vienotība” ar 10,4%. Nacionālā apvienība saņemtu 9,5% balsu, bet pārējās partijas nepārvarētu piecu procentu barjeru.
Uz Krieviju ar mīlestību
“Pašreizējā valdība var nozagt visu – no bankas un uzņēmuma “Liepājas metalurgs” līdz mandātam Saeimā. Tagad pienākusi kārta nacionālajai aviokompānijai “Air Baltic”. Rodas iespaids, ka drīz Ministru kabinetā pat pildspalvas būs jāpiesien pie galda,” savā uzrunā ironizēja Ušakovs. Viņaprāt, valsts vada “zaglīgi grāmatveži”, kuriem nav nekāda redzējuma par valsts nākotni.
Kā pozitīvo pretstatu valdībai Ušakovs stādīja priekšā paša vadīto Rīgas domi, uzskaitot tās paveiktos un plānotos labos darbus. “Ziniet, kādēļ mums Rīgā izdodas tik rezultatīvi strādāt? Tāpēc ka Rīgā latvieši un nelatvieši strādā kopā. Mēs nestrīdamies par valodas vai nacionālajiem jautājumiem. Mums šādi jautājumi vienkārši neeksistē!” apgalvoja Rīgas mērs. Viņš izvirzīja “Saskaņai” mērķi iekļūt pozīcijā arī Daugavpils, Jūrmalas un Jelgavas pašvaldībās, kur pašlaik partija atrodas opozīcijā.
Ušakovs uzskata, ka viena no “Saskaņas” stiprajām pusēm ir labas attiecības ar daudziem vadošajiem Krievijas politiķiem “Šobrīd, kad attiecībās starp Eiropas Savienību un Krieviju ir dziļa krīze, mēs uzskatām, ka svarīgi ir izmantot katru iespēju dialoga veidošanai. Mūsu iespējas veidot dialogu ar Krieviju tagad ir visas Eiropas sociāldemokrātu ģimenes aktīvs,” teica “Saskaņas” līderis.
Vadībā bez izmaiņām
Pēc svinīgajiem apsveikumiem un viesu uzrunām, kas ilga vairāk nekā stundu, ārvalstu sabiedrotie tika aizvesti uz citu zāli “padiskutēt par bēgļu problēmu”, bet “Saskaņas” biedri ķērās pie debatēm un oficiālo formalitāšu nokārtošanas. Īpaši daudz laika gan viņi tam netērēja. Partijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs parasti ļoti cītīgi raugās, lai neviens nepārsniegtu uzstāšanās laiku. Šoreiz viņš ierosināja debates pārtraukt jau pēc pusstundas un runu vietā labāk aiziet nolikt ziedus pie Francijas vēstniecības Parīzes terorakta upuriem, kam delegāti klusējot piekrita. Noteiktajā pusstundā uzstāties paguva tikai daži parlamenta frakcijas pārstāvji, kā arī eirodeputāts Andrejs Mamikins un Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. Runas, kā jau ierasts opozīcijas partiju kongresos, sastāvēja pa daļai no valdošās koalīcijas lamāšanas, pa daļai no uzmundrinošiem uzsaukumiem par gaidāmo varas pārņemšanu. Līdzīgās proporcijās gandrīz puse uz pusi dalījās arī latviešu un krievu valodas lietojums debatēs.
Pašā kongresa noslēgumā it kā starp citu tika pārvēlēti partijas vadītāji un valde. Savus amatus saglabāja pašreizējais priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa vietnieks Jānis Urbanovičs. Citi kandidāti uz šiem amatiem nemaz netika virzīti. Arī valde turpinās darbu gandrīz līdzšinējā sastāvā, vienīgi Saeimas deputātes mandātu nolikušās Marjanas Ivanovas-Jevsejevas vietā ievēlēta Zenta Tretjaka. Partijas valdē darbu turpinās Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs, Vitālijs Azarevičs, Ivans Ribakovs, Jurijs Hadarovičs, Igors Pimenovs, Boriss Cilevičs, Maksims Tolstojs, Aleksandrs Sakovskis, Mihails Kameneckis, Aivars Bergers, Andrejs Elksniņš, Elizabete Krivcova, Sergejs Mirskis, Sergejs Potapkins, Ivars Zariņš un Vitālijs Orlovs.
Visi balsojumi bija gandrīz vienprātīgi. “Saskaņa” ir viena no retajām partijām, kas savu vadību ievēl atklātās vēlēšanās, ceļot rokas, nevis metot urnā biļetenus.
