“Diez vai Šleseram izdotos man pārdot pat lietotu mašīnu.” Saruna ar Krišjāni Feldmanu 38
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saruna ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētāja vietnieku, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Krišjāni Feldmanu.
Jūsu partijas vadītājs Jānis Bordāns teica, ka sabiedrības līdzdalība ir izšķiroša korupcijas novēršanā. Kā vērtējat Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikumu, kam jādarbojas kā kukuļošanas apkarošanas speciālistiem? Vai pietiek, ka pludina putuplasta antikorupcijas aģitācijas simbolu pa Daugavu?
K. Feldmans: Pēdējā laikā dzirdam par maznozīmīgu pārkāpumu atklāšanu, mazāk par KNAB darbu, kas būtiski ierobežotu situāciju ar “gudro” kukuļošanu. Atturos vērtēt “slaveno” aģitācijas kampaņu. Nenoliedzami, biroja vadītājam ir liela nozīme KNAB sasniegumos un neveiksmēs, un tuvojas Jēkaba Straumes amata termiņš. Kas izdarīts šajā laikā, viņam prasīs premjers, kura pārraudzībā atrodas KNAB, un atbildīgā Saeimas komisija.
Sabiedrību vairāk interesē, ka birojs sekmīgi ķer lielās zivis, bet kur tās ir pēc Latvijas Bankas eksprezidenta Rimšēviča aizturēšanas? Nesen ASV Valsts departaments pasniedza balvu par ieguldījumu cīņā ar korupciju prokuroram Jurim Jurisam. Jājautā – kāpēc KNAB nav izdevies nopelnīt tādu apbalvojumu?
Straumem nav iemesla teikt, ka korupcijas novēršanai trūkst politiskā atbalsta?
Tam absolūti nav pamata. Var gan runāt par sabiedrības un mediju uztveri, jo JKP vadītājs Bordāns ierakstīja tviterī, ka cilvēki nokrekšķinājušies, bet izlikušies, ka nekas nav noticis, kad Juriss saņēma balvu. Kad 2014. gadā dibinājām JKP, atzīmējām, cik svarīgi pēc iespējas pazemināt kukuļošanas līmeni. Jau 13. Saeimā ievēlēti, gādājām par daudz aktīvāka ģenerālprokurora izvēli, un sekmīga cīņa ar korupciju ir visu varu kopdarbs, iesaistoties tiem, kas informē sabiedrību.
Saeimā nozīmīgs mūsu panākums – likumos tika veiktas izmaiņas, lai valsts varētu piedzīt naudu no ierēdņiem, kuri izsaimniekojuši valsts mantu. Redzam pirmos rezultātus. Redzam, ka vēršas pret Krājbankas izsaimniekotājiem, līdzekļi valsts labā tiek piedzīti no Kargina, slavenākie oligarhi sēž uz apsūdzēto sola. Pirms pieciem gadiem tas šķistu neiespējami.
Kāpēc JKP aktīvi neuzdod jautājumus par aizdomīgiem darījumiem, piemēram, eksprestestu iepirkumā?
Stāstam bija turpinājums. Nevienam nezināmā firma atteicās parakstīt līgumu. Attiecībā uz pandēmiju ir politiska dilemma. Var teikt, ka jebkuru iztērēto naudu varēja izlietot efektīvāk, bet man kā sabiedrības loceklim būtu nepieņemami, ja valdība ieslīgtu nebeidzamās diskusijās, kuras ne ar ko nerezultētos. Ātrāks, nevis nedaudz lētāks iepirkums, iespējams, kādam glābtu dzīvību.
Nesen jūsu politiskais spēks uzstājās, lai atņemtu Aivaram Lembergam uz mūžu doto caurlaidi iekļūšanai Saeimā. Bet bijušais Ventspils mērs sēž cietumā! Kāpēc nevēršaties pret oligarhu Aināru Šleseru, kurš atsācis piedalīties politiskajā procesā un konkurēs vēlēšanās? Kāpēc neatgādināt viņa darbības Satiksmes ministrijā?
Es justos ļoti pazemots, ja Šleseru un viņa politisko veidojumu uzskatītu par Jauno konservatīvo konkurentiem – ideoloģiskajā ziņā. Lembergs tika manīts, grozoties pie Saeimas. Kad viņu ielika Magņitska sarakstā, pakļāva sankcijām, radās jautājums – vai šāda persona pamatoti drīkst brīvi pārvietoties pa Latvijas parlamentu? Vismaz šajā sasaukumā jāizdara viss, lai oligarhu varu pār Saeimu vājinātu. Atbalstu nepanācām.
Šlesers Saeimā nav redzēts. Vienīgi uz trepītēm Daugavmalā un sociālajos tīklos ar izsaukuma zīmju jūru. Viņam varbūt kādreiz bijis uzņēmēja gēns, bet, zinot “saimniekošanu” valsts sektorā, diez vai Šleseram izdotos man pārdot pat lietotu mašīnu, jo noteikti rastos sajūta, ka kaut kas nav tīrs. Tagad publiski lasām, ka viņam iet slikti savos ostas biznesos un viņš vēlas tikt atpakaļ pie valsts kases. Cilvēki nav tik vientiesīgi, lai to pieļautu.
Kā vērtējat aptaujas rezultātu, kas parāda Lembergu kā vēlamāko premjera kandidātu?
Droši vien ir iespējams izveidot arī tādas aptaujas, kuras parādītu, ka populārākais prezidenta amata kandidāts Latvijā ir Putins. Vai Ušakovs. Taču Saeimas vēlēšanās ZZS tika sakauti, un Ventspilī Lemberga saraksts saņēma būtiski mazāk balsu.
Jūs sākāt ceļu uz varu ar pulcēšanos laukumā pie prezidenta pils. Tagad turpat dodas Šlesers, Gobzems. Ar ko atšķiras šie pasākumi?
Atšķirība ir mērķos, kādēļ notiek pulcēšanās pie pils. Mēs gājām, lai nepieļautu, ka noklusē “Rīdzenes” sarunas, lai iesaistītie politiķi uzņemtos atbildību par sistēmu, kur kauliņus bīda “pagaldes” sarunās, un Vējonis toreiz iznāca pie tautas. Citi tagad mēģina rīkot protestus pret vakcināciju, sakot, ka indivīda tiesības stādāmas augstāk par sabiedrības kopējām interesēm, nerēķinoties ar mazaizsargātāko locekļu, toskait senioru, tiesībām uz dzīvību. Man tas liekas nekrietni un amorāli. Nedomājiet, ka Šlesers vai Gobzems paši tic tam, ko stāsta.
Kāpēc JKP tagad lielākoties uzvedas kā paipuisīši, ja atceramies, ka turējāt koalīciju pastāvīgā spriedzē, rādījāt dzeltenās brīdinājuma kartītes? Esat kļuvuši pielaidīgāki?
Dzelteno kartīti rādījām, kad partneri konkrētā situācijā pārkāpa koalīcijas līgumu. Likās, ka jāpanāk konsenss. Kopš tā laika JKP ietekme valdībā ir tikai augusi. Parlamentā ņem vērā mūsu monolīto sastāvu, esam lielākā koalīcijas frakcija ar 16 deputātiem. Grūti nosaukt mūsu iniciatīvu, kam nebūtu zaļā gaisma.
Diskusijās JKP izdodas pārliecināt partnerus – piemēram, par plāna 3×500 izpildi (JKP priekšvēlēšanu programma paredzēja lielāko nodokļu samazinājumu – 500 eiro minimālās algas noteikšanu, 500 eiro diferencētu neapliekamo minimumu darba algai, 500 eiro neapliekamo minimumu pensijām). 2018. gadā par to runāja kā neizpildāmu. Mēs esam iemācījušies politisko diplomātiju, sapratuši, ka konfrontācija ne vienmēr ir efektīvākā, lai panāktu rezultātu.
Jums ir lielākā koalīcijas frakcija, bet, tuvojoties vēlēšanām, zemākais reitings starp koalīcijas partijām. Ko atbildēsiet vēlētājiem – vai esat panākuši politikā attīrīšanos no naudas ietekmes?
Dzīvojam epidemioloģiskos ierobežojumos gandrīz divus gadus. Es nenācu politikā, lai liegtu cilvēkiem, dažādu nozaru pārstāvjiem strādāt. Realitāte diktē ko citu. Tie ir valstiski pieņemti noteikumi. Jāsaka, kovida apstākļos sabiedrības uzmanība ir mazāk pievērsta korupcijas problemātikai. Tagad jautājums katrā mājsaimniecībā ir, vai tev atļauts strādāt, vai tavi bērni var apmeklēt skolu, vai nesaslimsi. Un papildus ir vēl enerģētiskā krīze.
Jāatzīmē, JKP programma no citām atšķīrās ar izmērāmām lietām. Algu līmeņi, atalgojuma palielinājums dakteriem, 3×500 plāns, ģimeņu pabalsti, ekonomiskās tiesas dibināšana – būsim līderi atskaitē vēlētājiem, atķeksējot visvairāk izpildītu punktu.
Un kas būs jauno konservatīvo piedāvājumā?
Tiks saglabāti ar korupcijas novēršanu saistītie vektori. Atklājoties būvniecības kartelim, iezīmējušās aktuālas problēmas. Tā ir liecība, ka eksistē ne tikai zema līmeņa noziedzība, likumpārkāpumi ir arī augšējos slāņos. KNAB karteļa sakarā neatrada neko kriminālu, bet mēs sūdzējāmies Ģenerālprokuratūrā, lai lēmumu pārskata.
Otrs piedāvājums skar labklājības celšanu. Mums partijā ir itin stipra ekonomiskā kompetence, kas varbūt nav plaši reklamēta, bet programmā zināšanas, kompetence tiks atbilstoši atspoguļotas. Mēs redzam, ka nozīmīgas pārmaiņas var veikt, ja partijas pārziņā ir Finanšu ministrija, uz šo vietu noteikti pretendēsim nākamajā Saeimas sasaukumā. Katrs uzņēmējs sapņo par Valsts ieņēmumu dienestu, kurš ir labākais atbalsts nodokļu maksāšanā, nevis bende. Šo sapni mēs piepildīsim.
Minējāt cilvēku satraukumu par cenu kāpumu elektrībai, apsildei. Vai tie nav bez kavēšanās risināmi jautājumi? Kaut ko cenšas darīt ekonomikas ministrs, kamēr labklājības ministrs Gatis Eglītis vēl pakluss.
Nepieciešama tūlītēja rīcība, un Ekonomikas ministrija par to atbildīga. Jāatgādina, ka bez Labklājības ministrijas iesaistes nebūtu pabalstu mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Būs runa par PVN un sadales tarifu mazināšanu apkures sezonā. Valstij jānāk talkā pašvaldībām segt mājokļu pabalstus, kuri nešaubīgi strauji palielināsies. Inflācijas pieaugums notiek enerģijas industrijas dēļ.
Pašlaik ir “absolūtā vētra”, kuru neparedzēja, bet apstākļi, kas ietekmē elektroenerģijas ražošanu, piegādi Latvijā, sakrita vienlaikus. Auksta ziema, kad jākurina vairāk. Maz vēja, kas rada deficītu vēja parkos. TEC, iespējams, nestrādā ar pilnu jaudu, Lietuvā arī, gāze Eiropai nav piegādāta pietiekamā daudzumā, Zaļais kurss, kura dēļ aptur ogļu stacijas. Lūk, arī rezultāts.
Jautājums ilgākā termiņā – kā panākt, lai Latvija kā valsts saražo vairāk elektrības? Būs nozīme mikroģenerācijai, saules paneļiem uz dzīvojamām mājām, otra komponente – atbalsts vēja stacijām apvidos, kur iedzīvotāji neceļ iebildumus, un jūrā, trešā, par ko aicinu domāt, – atomstacija Latvijā. Maza, moderna, relatīvi lētāka, ar droša reaktora tipu, jo nākotnē modernā valstī vajadzība pēc enerģijas tikai augs.
Kurš būs jauno konservatīvo premjera amata kandidāts?
Vēsturiski esam turējušies pie Rietumeiropas prakses, ka premjera kandidāts ir partijas vadītājs. Jānis Bordāns bauda milzīgu atbalstu un uzticēšanos organizācijas iekšienē.
Vai atbalstāt vēlēšanu sistēmas maiņu? Daži politiskie spēki to rosina kaut tāpēc, lai celtu vēlētāju aktivitāti.
Pilsoņu nevēlēšanos piedalīties demokrātiskajos procesos pasaulē mēģinājuši risināt dažādos veidos. Nosakot vēlēšanu pienākumu, ieviešot elektronisko balsojumu, mainot vēlēšanu sistēmu, bet kosmētiskas izmaiņas nenodrošina lielāku pilsoņu dalību. Cilvēki šodien vairāk fokusējas uz sevi, par visu mēdz formulēt personisko viedokli. Tas ir labi, bet tādējādi Saeimā ienāk sadrumstalotība, kad, kā 2018. gadā, nācās līmēt koalīciju no piecām partijām.
Otra vēlētāju daļa sevi uztver kā lielus individuālistus un saka – no manas vienas balss vienalga nekas nav atkarīgs, es uz vēlēšanām neiešu. Taču tiesības izvēlēties savu valdību ir tas, par ko mūsu senči karoja un atdeva dzīvību. Ir jāciena šie upuri un jāizturas atbildīgi.
Vai Latvijas attīstībai nerada šķēršļus konservatīvo un liberālo uzskatu piekritēju norobežošanās pa atsevišķiem burbuļiem un brīžiem asā pretstāvēšana? Un kas būs vairākumā nākamajā Saeimā? Jaunieši vairāk atbalsta “Progresīvos”…
Jaunatne mēdz būt liberālāk noskaņota. Cilvēks kļūst konservatīvāks dzīves gaitā, kad priekšplānā izvirzās ģimene, tradīcijas, uzkrātā pieredze. Diemžēl liberālisma blakusefekts ir, ka tas vērsts uz indivīda pašizpausmi un tiesībām. Nereti tieši jaunieši beigās ir tie, kas neiet balsot.
“Progresīvajiem” Rīgā izdevās mobilizēt savu elektorāta daļu, bet Latvijā, skatoties pašvaldību balsojumā, neliekas, ka liberālajiem spēkiem ir atbalsts reģionos. Ir “saimnieciski” liberālie spēki, kam ir piekritēji. Mēs, konservatīvie, uzturam cieņā tradicionālās ģimenes vērtības, tradīcijas, garīgo lietu izkopšanu. Svarīgāk par liberālās ideoloģijas pretstatu būtu nebalsot par populistiskiem neliešiem un vecajām partijām, kurām korupcija ir ierakstīta DNS.
Daži interesējās, kāpēc uz Varšavu, kur notika Eiropas labējo līderu tikšanās, piedaloties madāmai Lepēnai, nebija aicināti Latvijas konservatīvie?
Savulaik Gatis Eglītis gan izpelnījās pārmetumus, jo aizbrauca uz Ungāriju, ko vada Orbāns. Taču Budapeštā konferencē netālu no mūsu ministra sēdēja bijušais ASV viceprezidents Penns. Vispār vairs nav nekāds noslēpums, ka mums ir labas attiecības ar Republikāņu partijas cilvēkiem. Kā zināms, galvenais, kas vieno visus konservatīvos, ir esošo vērtību un tautas tradīciju saglabāšana.
Vai mazinājušās domstarpības, kādas pirms 13. Saeimas vēlēšanām bija JKP un Nacionālās apvienības starpā? Vai pārskatāmā nākotnē iespējama abu nacionāli konservatīvo spēku tuvināšanās?
Nacionālajā apvienībā ir daudzi cienījami cilvēki, patrioti, ar kuriem konservatīvajiem ir labas attiecības un vēlme veikt konkrētas politiskās iniciatīvas, piemēram, attiecībā uz atbalstu ģimenēm. Jaunie konservatīvie gan vairāk domā ilgtermiņā, nealkstot popularitāti īstermiņā. Piemēram, jau no paša sākuma bijām par vakcināciju, kamēr nacionāļi un premjera partija svārstījās protestu gaidās.
Mums arī nav pieņemama sadarbība ar politiķiem, kas nenosoda oligarhu Lembergu. Reģionos situācija uzlabojas. Pašvaldībās vietumis JKP sadarbojas ar zemnieku un zaļo šūnām, kas aktīvāk vai pasīvāk atteikušies no Lemberga ietekmes. Domāju, “zemniekos” ir arī labi, godīgi cilvēki, nezinu – kaut kas viņus attur pilnībā attīrīties, norobežoties no “saimnieka”.
