Konflikts ar “Ryanair” kā lakmuss pārmaiņām 0
Ukrainas galvaspilsēta Kijeva aizvadītās divas dienas uzņēmusi augsta līmeņa delegāciju no Briseles 19. Eiropas Savienības un Ukrainas samitā. Šī tikšanās norisinājusies politiski svarīgā brīdī, kad Eiropas Savienība beidzot oficiāli ir apstiprinājusi asociācijas līgumu ar Ukrainu, kā arī tuvojas kārtējā atceres diena pasažieru lidmašīnas notriekšanai virs Ukrainas.
Ģeopolitisks simbols
Tikai dienu pirms lielā samita Kijevā Brisele nāca klajā ar ziņu, ka Eiropas Savienība beidzot oficiāli ir apstiprinājusi asociācijas līgumu ar Ukrainu un tas stāsies spēkā 1. septembrī.
Eiropas Savienība un Ukraina asociācijas līgumu parakstīja jau 2014. gadā. Tas izraisīja milzu viļņošanos un Maidana revolūciju, jo toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs Austrumu partnerības valstu samita laikā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā atteicās no līguma parakstīšanas. Tās bija paša V. Janukoviča politiskās varas beigas, bet arī Ukrainas kara sākums, jo Vladimira Putina vadītā Krievija nekavējās okupēt Krimas pussalu un iebrukt Austrumukrainā. Joprojām Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā slēgtā vienošanās nav pildīta, Krievija nav likusi lietā savu spēku, lai apturētu prokremliskos separātistus, atvilktu karaspēku un izbeigtu vardarbību.
Arī Eiropā pārdomas
Asociācijas līgums, kas tagad beidzot ir pilnībā juridiski gatavs, tuvina Ukrainu Eiropas Savienībai gan politiski, gan ekonomiski, un ir milzīgs Maskavas neapmierinātības iemesls. Taču arī pašā Eiropas Savienībā līguma apstiprināšana visās valstu valdībās un parlamentos izvērtās negaidīti sarežģīta.
Nīderlandei saskaņā ar konstitūciju nācās sarīkot referendumu, kurā vairums balsstiesīgo vēlētāju sacīja “nē” līgumam. Tikai pēc garām un pamatīgām diskusijām, kas noslēdzās ar dokumenta pievienošanu līgumam, kurā cita starpā minēts, ka tas neparedz automātisku Ukrainas ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī valstīm nebūs pienākums sniegt Ukrainai militāru palīdzību, Nīderlandes parlaments to piekrita ratificēt. Liels pārsteigums tas bija arī tādēļ, ka tieši Nīderlande Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ no visām Eiropas Savienības valstīm cietusi vissmagāk, pirms trim gadiem, 17. jūlijā, virs Austrumukrainas prokrievisko separātistu notriektajā Malaizijas lidmašīnā, kas bija reisā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, zaudējot visvairāk tieši savu tautiešu.
Rietumu mediji norāda, ka šis asociācijas līgums patlaban kalpo kā ģeopolitisks simbols pēc Ukrainas smagās revolūcijas, iecementējot spēcīgu ceļa norādi Ukrainas turpmākajai attīstībai. Kā norāda avoti Eiropas Savienības institūcijās, tie nav tikai vārdi, bet arī jūtami sāk iezīmēties dzīvē, piemēram, tirdzniecība abu pušu starpā pēdējā laikā ir pieaugusi par 17 procentiem.
Bez ilgi gaidītā līguma Eiropas Savienība Ukrainai ir atvērusi arī brīvas ceļošanas durvis. Atbilstoši jaunajiem noteikumiem ukraiņi ar biometriskajām pasēm varēs iekļūt Eiropas Savienībā un uzturēties 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā, ja mērķis ir, piemēram, brīvdienas, radinieku vai draugu apciemojums, uzņēmējdarbība, bet ne darba vajadzībām. Šis bija politiski ļoti svarīgs lēmums prezidentam Petro Porošenko, lai gan pašmājās, gan arī Krievijas virzienā raidītu signālu, ka attiecības ar Eiropas Savienību notiek un ļoti praktiskā, reālā veidā.
Eiropas Savienība Ukrainas kasē ir pārskaitījusi jau 10 miljardus eiro no apsolītajiem 12 miljardiem eiro. Nauda ir domāta valsts attīstībai un sakārtošanai, jo Ukrainai ir milzum daudz vajadzību, lai pamazām tuvotos Eiropas Savienības vēlamajiem standartiem.
Krievijas draudu ēnā
Tikpat svarīgi kā apliecinājums turpināt gan morālu, gan finansiālu atbalstu Ukrainai Kijevai šajā tikšanās reizē ir bijis arī izdzirdēt apsolījumu par ciešāku saslēgšanos enerģētikas un transporta projektos. Ukraina joprojām ir nozīmīgs tranzīta ceļš Krievijas gāzei uz Eiropas Savienību, taču, tā kā Maskava būvē jaunu līniju uz Vāciju, kas grasās apiet Ukrainu, tad Kijevai ir pamats lielām bažām. Tikpat svarīgi Ukrainai šajās dienās bija saklausīt, ka Eiropas Savienība patur spēkā sankcijas pret Krieviju.
Uguns Austrumukrainā joprojām nav noklususi, un arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēl nedēļas sākumā norādīja, ka reģionā ir tūkstošiem karavīru lieli Krievijas militārie spēki. Krievijas un Ukrainas konflikts saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Patvēruma atbalsta biroja ziņojuma datiem par situāciju Eiropā ir prasījis vairāk nekā 10 000 dzīvību, un vismaz miljons cilvēku ir bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Eiropas Savienība Ukrainai ir apsolījusi ap 600 miljonu eiro lielu pabalstu bēgļu situācijas risināšanai.
Korupcijas sarkanā gaisma
Taču tikpat, cik daudz Brisele Ukrainai dod, tā no Kijevas sagaida pretī – reformas, tiesu varas stiprināšanu, cīņu ar Ukrainas lielāko sērgu – korupciju. Starptautiskajām organizācijām ir arī iebildumi pret to, kā Ukrainas vara izturas pret medijiem un demokrātijas aktīvistiem, piemēram, uz viņu cīņu pret korupciju atbildot ar pieprasījumu viņiem pašiem internetā publiskot savus ienākumus un samaksātos nodokļus.
Lielu starptautisku rezonansi izsaucis arī Īrijas zemo cenu kompānijas “Ryanair” strīds ar Ukrainas varas iestādēm, norādot uz koruptīvo gaisotni un draudiem, ko izteikuši vietējie oligarhi. Ukrainas valdība lūgusi “Ryanair” pārdomāt un apsvērt domu neatteikties no 11 plānotajiem reisiem uz Kijevu un citām Ukrainas pilsētām, īpaši laikā, kad Ukrainai ir pavērusies iespēja ceļot bez vīzas un daudziem tās pilsoņiem lidojumi par zemāku cenu uz Eiropu būtu ļoti svarīgi. Konflikts ar “Ryanair” izraisījis milzu vētru Ukrainas interneta sociālajos medijos.
VIEDOKĻI
Anderss Fogs Rasmusens, prezidenta Petro Porošenko padomnieks un bijušais NATO ģenerālsekretārs, organizācijas “Rasmussen Global” vadītājs: “Reformas un starptautiskais atbalsts Ukrainai pamazām sāk nest augļus Ukrainas ekonomikā. Tas ir atspulgs noskaņojumam pašā Eiropas Savienībā. Taču, par spīti šiem sasniegumiem, Ukraina joprojām nav laukā no brikšņiem, un tās reformu process ir tālu no beigām. Brisele nedrīkst pieļaut mostamies pašapmierinātību šajā procesā, kam vēl jāturpinās. Un labākais veids, kā no tās izsargāties, būtu izveidot Eiropas Savienības un Ukrainas muitas savienību. Tas, protams, prasīs gadus, iekams Ukraina būs tam pilnībā gatava. Taču tā vietā, lai tikai papildinātu Eiropas ekonomiku, Ukrainai vajadzētu tajā ieplūst.”
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers: “Eiropas Savienība ir pilnībā apņēmusies turpināt ciešas attiecības ar Ukrainu un tās cilvēkiem. Asociācijas līgums jau ir palielinājis tirdzniecības apjomu starp abām pusēm un rosinājis sākt neskaitāmas reformas. Tas ir nesis iespējas gan Ukrainai, gan arī pašai Eiropas Savienībai. Izmantosim šo brīdi, lai vēl vairāk stiprinātu mūsu sadarbību un saiknes.”
