Konflikti rada paralizējošu spriedzi. Noderēs metodes, kā atbrīvoties no dusmām 0
Konflikti bieži vien rada tādu emocionālo stāvokli, kurā ir grūti domāt, izdarīt secinājumus vai radoši atrisināt problēmu.
Par tām var lasīt portālā elitarium.ru
Konfliktu risināšanā vēstures zinātņu kandidāts, filozofijas profesors Eduards Ostrovskis iesaka ievērot sekojošus noteikumus.
1. Atceries, ka konflikta situācijā pārsvaru gūst nevis saprāts, bet emocijas. Tas var novest pie afekta stāvokļa, kad apziņa vienkārši izslēdzas, un cilvēks neatbild par saviem vārdiem un darbiem. Tikai pēc tam viņš to nožēlo un jūtas neērti. Tāpēc no lietišķas komunikācijas jāizslēdz spriedumi un novērtējumi, kas noniecina sarunu biedra cieņu, aizbildnieciski novērtējumi, ironiskas piezīmes, kas izteiktas ar vāji slēptu pārākuma vai nevērības sajūtu.
2. Centies runāt cieņpilni. Tādas frāzes kā “Es atvainojos”, „Es būtu ļoti pateicīgs”, „Ja tas jums nebūs grūti,” kavē iekšējās pretestības veidošanos otrā cilvēkā, noņem negatīvās emocijas.
3. Centies vadīt diskusiju nevis par pušu nostāju, bet gan par problēmas būtību, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Mēģini ieklausīties sarunu biedrā, jo spēja uzklausīt ir viens no komunikabilitātes kritērijiem.
4. Ievēro vairāku alternatīvu pieeju. Uzstājot par savu priekšlikumu, nenoraidi partnera piedāvājumu; uzdod sev jautājumu: „Vai es nekad neesmu kļūdījies?” Mēģini ieklausīties abos priekšlikumos un pavēro, kādus ieguvumus un zaudējumus tie radīs tuvākajā nākotnē un pēc tam.
5. Apzinies, cik svarīgi ir atrisināt konfliktu, uzdodot jautājumu „Kas notiks, ja risinājums netiks atrasts?” Tas ļaus novirzīt smaguma centru no attiecībām uz problēmu.
6. Ja tu un sarunu biedrs esat aizkaitināti un agresīvi, tad jums jāsamazina iekšējais spriegums, “jānolaiž tvaiks”. Izgāzt dusmas uz apkārtējiem nav risinājums, bet izlēciens. Ja tomēr zaudē kontroli pār sevi, mēģini darīt vienīgo iespējamo lietu: apklusti pats, bet nepieprasi to no partnera. Izvairies no partnera negatīvo emocionālo stāvokļu konstatēšanas.
7. Piedāvā sarunu biedram iztēloties sevi tavā vietā un jautā: „Ja tu būtu manā vietā, ko tu darītu?” Tas mīkstinās kritisko noskaņojumu un pārslēgs otra cilvēka dusmas no emocijām uz pārdomām.
8. Nepārspīlē savus nopelnus un neizrādi pārākumu. Nevaino saspringtajā situācijā tikai partneri.
9. Neatkarīgi no pretrunu atrisināšanas rezultātiem mēģini nesagraut attiecības.
Pārslēgšanās uz cita veida darbību. Fiziskas aktivitātes mazina adrenalīna līmeni. Ja atrodies darbā, veic kādu aktivitāti: sakārto dokumentus; aplej ziedus; pagatavo tēju; pārkārto galdu; vairākas reizes ātrā tempā pastaigā pa koridoru; dodies uz tualeti un 4-5 minūtes paturi rokas aukstā ūdenī; pieej pie loga un paveries debesīs, uz kokiem.
Ja esi mājās, tad pacenties iziet ārā un ātrā tempā paskriet vai pastaigāt 10-15 minūtes. Mājās vari ieiet dušā, nomazgāt traukus. Mēģini praktizēt šo metodi pēc iespējas biežāk tajos brīžos, kad jūti, ka zaudē paškontroli. Tad metode kļūs par ieradumu. Mēģini vismaz reizi nedēļā nodarboties ar to, kas patīk, nomierina un sniedz gandarījumu.
Vizualizācija – domās izsaki savas jūtas un pārdzīvojumus, vai kaut ko izdari cilvēkam, kurš izraisījis negatīvo reakciju. Tas noder, ja nevari izrādīt savu aizkaitinājumu priekšniekam vai ja domā, ka tavas dusmas tikai pasliktinās jau tā saspringto situāciju. Rezultāts – tu, ne ar ko neriskējot, atbrīvosies no dusmām.
“Sazemēšana” – iztēlojies: dusmas no oponenta ienāk tevī kā negatīvas enerģijas blāķis. Tad iedomājies, kā šī enerģija noslīd līdz kājām un pa tām brīvi aizplūst zemē.
„Samazini pretinieka augumu” – iztēlojies, ka komunikācijas gaitā pretinieka augums tā saraujas, ka viņš pārvēršas par netīrumu kamoliņu, kuru var samīt, bet viņa balss kļūst vājāka un vājāka. Rezultāts – pretinieks šķitīs mazāk nozīmīgs un ietekmīgs.
“Garastāvoklis” – paņem krāsainos flomāsterus vai zīmuļus, un ar kreiso roku sāc zīmēt jebkuru zīmējumu: līnijas, plankumus, figūras utt. Mēģini pilnībā iegremdēties savā noskaņojumā, t.i. izvēlēties un zīmēt līnijas atbilstoši garastāvoklim, it kā materializējot savus pārdzīvojumus uz papīra. Pēc tam lapas otrā pusē uzraksti 8-10 vārdus, kuri atspoguļo tavu garastāvokli (pārdzīvojumus).
Raksti tos vārdus, kas pirmie nāk prātā. Pēc tam vēlreiz paskaties uz zīmējumu, it kā vēlreiz izjustu savu stāvokli, pārlasi vārdus, tad enerģiski, ar prieku saplēs papīra lapu sīkās strēmelītēs un iemet atkritumu spainī. Tā tu atbrīvosies no sliktā garastāvokļa un nomierināsies.
“Iekšējais starojums” – metodi var izmantot aizkaitinājuma sākumposmā, kad sāk zust paškontrole, komunikācijā pazūd psiholoģiskais kontakts, parādās atsvešināšanās. Lai to izpildītu, vajadzēs atslābināties un iztēloties šādu ainu. Augšpusē parādās gaismas staru kūlis, kas pārvietojas no augšas uz leju un lēnām izgaismo seju, kaklu, plecus, rokas ar siltu, vienmērīgu un patīkamu gaismu.
Staram pārvietojoties, izzūd spriegums pakauša zonā, sarauktā piere izlīdzinās, lūpas vairs nav sakniebtas, pleci nolaižas, kakls un krūtis atslābinās. Vieglā iekšējā gaisma rada jaunu mierīga, pārliecināta, labvēlīgi noskaņota cilvēka izskatu.
“Mana māja” (“mana istaba”) – lai izpildītu šo vingrinājumu, jāapsēžas, jāatslābinās un jāsāk iztēlē būvēt savu iemīļoto māju vai istabu ar skatu uz upi, ezeru, mežu vai ko citu. Iekārto to, kā vien vēlies, iztēlojies savu iecienītāko krēslu. Paturi prātā uzburto ainu un dodies uz to, lai atpūstos jebkurā laikā. Pietiks ar 5–7 minūšu “pabūšanu” tajā, lai sajustu spēku pieplūdumu.
Pajautā sev: „Kādu mācību es varu gūt no šīs situācijas, lai sagatavotos līdzīgiem gadījumiem nākotnē? Kā es varu iegūt pārliecību par sevi, ja es atkal piedzīvošu ko līdzīgu?„ Šī pieeja palīdzēs atbrīvoties no negatīvām emocijām, jo iemācīs līdzīgās situācijās rīkoties gudri un izvairīties no stresa.
Regulāra to izmantošana novedīs pie tā, ka dusmas un aizkaitinājums vairs tevi nepiemeklēs, un konflikta situācija un pretinieks nešķitīs tik draudīgi. Metodes palīdzēs produktīvi iziet cauri krīzei un justies līdzsvarotākam un mierīgākam.