Vai tiešām var atņemt suņus? 0
“Dzīvoju pie mammas sociālajā dzīvoklī ar nepilnu gadu vecu bērnu un vīru. Strīds ir par savulaik paglābtajiem suņiem: kucēnu, bulterjeru un palielu jaukteni. Kaimiņi un arī sociālie darbinieki pārmet, ka šeit nevar turēt tik bīstamas šķirnes suņus, ka nākšot un atņemšot. Suņi ir labestīgi, pastaigās vedu tos pavadās. Sarežģījumus rada apstāklis, ka šis tomēr ir vienistabas dzīvoklis, kaut arī liels, un tajā ir pierakstīta māte, kurai ir garīga rakstura traucējumi. Vai tiešām var atņemt suņus?” Ilona Kārkliņa Rīgā
“Man ir ģimenes dārziņš, turp braucot, ņemu līdzi savu takša jaukteni, kas apkārtējiem caur žogu mēdz uzriet. Jautājums ir par kaimiņiem, par viņu stafu (amerikāņu Stafordšīras terjeru) un laikas šķirnes jaukteni. Viņi brīdināja, ka tie var uzbrukt un sakost manējo, ja tas pamanīsies izskriet ceļā. Mani interesē, vai suņus, kurus saimniece nevar lāgā noturēt pie pavadas, nevajag izvest ar uzpurņiem?” Ineta Stepīte Olaine
Pirmajā gadījumā Ilonai Kārkliņai vajadzētu noskaidrot, vai viņas mātes īres līgumā ir atruna, ka sociālajā mājā nedrīkst turēt suņus, skaidro dzīvnieku patversmes “Dzīvnieku draugs” vadītāja Solvita Vība. Ja tāda nosacījuma nav, jautātājai nav jāuztraucas par notiekošo. Ja suņi ir socializēti (nevienu apdraud), vakcinēti (ieraksts pasēs), tos baro un ved pastaigās pavadās, tātad ir ievērotas visas labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieka turēšanai.
Solvita Vība piebilst, ka dzīvoklis arī sociālajā mājā ir iemītnieku privātā telpa, tātad neaizskarams. Tajā bez iemītnieku atļaujas var ienākt tikai PVD (Pārtikas un veterinārais dienests) un Rīgas Pašvaldības policija, nevis kaimiņi, kas sadomājuši kārtot attiecības. Arī sociālo darbinieku funkcijās neietilpst mājdzīvnieku atsavināšana.
Nav arī tādu oficiāli atzītu bīstamo suņu šķirņu. Konkrētā dzīvnieka bīstamību nosaka PVD, proti, novērtē situāciju, vai šī suņa uzvedība nav reāls apdraudējums apkārtējiem, vai ievēroti turēšanas nosacījumi. Kaimiņu un sociālā dienesta darbinieku nepatika šajā gadījumā nav vērā ņemams arguments. Vēl var piebilst, ka PVD vienmēr dod laiku (apmēram mēnesi) novērst kļūmes suņu turēšanā, nevis uzreiz atsavina mājdzīvniekus, ja atklāj kādus neapmierinošus apstākļus.
Otrajā gadījumā nav pieļaujama situācija, ka abi kaimiņu suņi (stafs un laika) var uzbrukt citiem mājdzīvniekiem. Saimniekiem ir pienākums savējos noturēt, jo tie nedrīkst apdraudēt citus sugas brāļus. Ja mājdzīvnieks ir atzīts par bīstamu, īpašniekiem var uzlikt par pienākumu tos vest pastaigā ar uzpurņiem. Ministru kabineta attiecīgo noteikumu 22. punktā teikts, ka suni, kas atzīts par bīstamu, izved ārpus telpas vai norobežotas teritorijas ar uzpurni. Purna daļa ir slēgta un nepieļauj iespēju iekost cilvēkam vai dzīvniekam. Turklāt suni ved izturīgā pavadā, kas nav garāka par 1,5 metriem.
