Vai Ventspils koncertzāle “Latvija” jau sākotnēji bija lemta neveiksmei? Kāds ir reģionālo koncertzāļu veiksmes x faktors 3
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen publiski plaši izskanējusi ziņa par Ventspils koncertzāles “Latvija” mākslinieciskā vadītāja atbrīvošanu no darba, jo būtiski krities koncertzāles apmeklējums, publikai nenovērtējot vai nesaprotot tās piedāvāto laikmetīgās mūzikas specifisko žanru. Tas liek jautāt arī citām Latvijas reģionālajām koncertzālēm, kāds ir veiksmīgas darbības X faktors un cik būtiska loma skatītāju piesaistē ir repertuāram vai tomēr tikpat būtiski ir arī citi faktori – novietojuma infrastruktūra, publikas uzrunāšanas metodes, konkurence. Tikmēr biļešu pārdošanas rādītāji liecina, ka apmeklējuma kritumu kovida laikā un pašreizējās vispārējās inflācijas apstākļos piedzīvo ne tikai Ventspils koncertzāle.
Vai Ventspils koncertzāle “Latvija” jau sākotnēji bija lemta neveiksmei? Pieredze reģionālajās koncertzālēs Liepājā un Rēzeknē liecina – veiksmes faktors neslēpjas tikai repertuāra izvēlē.
Iegāza repertuārs?
Kā pausts Ventspils domes administrācijas sniegtajā SIA “Kurzemes filharmonija” 2022. gada pirmā pusgada izvērtējumā, darbības rezultāti nav veiksmīgi un iestāde nav sasniegusi tās plānotos rezultātus – ieņēmumi no biļešu tirdzniecības bijuši 80% no plānotā, bet zāles aizpildījums 88% no plānotā, kas ir vien 44% zālē pieejamo vietu skaita. Secināts, ka kopš 2020. gada skatītāju interese par koncertiem koncertzālē “Latvija” tikai mazinājusies. “Salīdzinot SIA “Kurzemes filharmonija” 2022. gada 1. pusgada darbības rezultātus ar citām reģionālajām koncertzālēm, ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir 4,5 reizes mazāki nekā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” un 2,4 reizes mazāki nekā koncertzālei “Cēsis”, bet 2020. gadā ieņēmumi no biļetēm visām iestādēm bija līdzīgi,” pausts ziņojumā.
Kāpēc tā noticis? Repertuārs, ko kopš koncertzāles “Latvija” atklāšanas 2019. gadā veidoja tās nu jau bijušā mākslinieciskā vadītāja Mika Magones komanda, būtiski sastāvējis no ārzemju laikmetīgās mūzikas grandiem un, saskaņā ar domes pausto, neesot bijis saistošs ventspilniekiem, tāpēc koncerti slikti apmeklēti – tā Ventspils domē secināts pēc tam, kad izvērtēts iedzīvotāju viedoklis, rīkota arī aptauja. Tiesa, SIA “Kurzemes filharmonija” biļešu ieņēmumus veido arī teātra nams “Jūras vārti”, tomēr Ventspils domē vainīgais atrasts tieši koncertzālē “Latvija”: “Koncertzāle “Latvija” tika būvēta pirmām kārtām ventspilniekiem, tādēļ jūtam atbildību pret tiem.
Ja iedzīvotāji nav apmierināti, kas rezultējas apmeklētāju skaitā, tad saprotam, ka ir nepieciešams pievērst tam uzmanību un meklēt risinājumu. SIA “Kurzemes filharmonija” ir pieejams valsts finansējums, pašvaldības finansējums, un tai ir ieņēmumi no biļetēm, un mēs jūtam atbildību pret visiem šā finansējuma avotiem. Kopējais 2022. gada pašvaldības dotētais finansējums SIA “Kurzemes filharmonija” ir 1 197 158 eiro, kas ir iedzīvotāju nodokļos maksātā nauda. Un iedzīvotāji balso ar savu apmeklējumu par to, vai viņi pieņem vai nepieņem pasākumu. Vienlaikus pašvaldība nedrīkst aizmirst par strauji pieaugošajām energoresursu cenām, tādēļ ir jādomā arī par efektīvu telpu izmantošanu. 77,7% no pašvaldības dotācijas jeb 929 990 eiro tiek izlietoti, lai uzturētu telpas un darbinieku atalgojumam. Aizvien pieaugošie rēķini liek pārskatīt un pārdomāt, kā šīs telpas tiek apdzīvotas.”
Pašlaik tiek runāts par jauna koncertzāles vadītāja meklējumiem – šajā saistībā sabiedriskajos medijos izskanējis operdziedātāja, tagadējā Ventspils tirgus valdes priekšsēdētāja Jura Jopes vārds – iespējams, mainot arī māksliniecisko konceptu, taču šobrīd netiek precizēts, kā tieši.
“Šobrīd notiek plānošana nākamajam gadam, bet pagaidām turpinās iepriekš apstiprinātā programma, jo koncertzālē strādā arī citi cilvēki, ne tikai Miks Magone, kamēr šobrīd ir tikai Mika Magones daži veidotie projekti,” “Kultūrzīmēm” norāda SIA “Kurzemes filharmonija” valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa.
Eksperimentāla mūzika – nišas piedāvājums
Lai arī par to skaļi netiek runāts, tomēr apmeklējuma kritumu piedzīvo arī citas reģionālās koncertzāles – par to liecina biļešu ieņēmumu kritums pēdējo trīs gadu griezumā – pārdzīvota gan koncertzāļu slēgšana kovida laikā, gan apmeklējuma ierobežojumi, bet šobrīd – sadārdzinājums, kas arī ietekmē biļešu pārdošanas rādītājus (skat. uzziņā).
“Diemžēl jāatzīst, ka apmeklējums kopš 2020. gada krities visur,” vērtē Latgales koncertzāles “Gors” mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine, norādot, ka vēl rūpīgāk nekā jebkad jāplāno repertuārs, kas uzrunātu publiku un vairotu koncertzāles ieņēmumus.
“Sadārdzinājuma ietekme ir divkārša – gan uz apmeklējumu, gan programmu piedāvājumu. Ne vienmēr par to skaļi runājam, bet tas ir redzams, īpaši šobrīd. Ir kāpušas degvielas cenas – uzreiz sajutām, ka cilvēku, kas brauc no reģiona, kļūst mazāk, jo divu biļešu vietā viņa izdevumi tagad ir triju biļešu apmērā.
Cilvēki pēc kovida arī ir uzmanīgāki – redzam, ka viņi nepērk biļetes agrāk, kā iepriekš, bet nogaida, un bieži nopērk pēdējā brīdī. Mūsu gadījumā nekādi mehānismi nekompensē to, ka atrodamies tik tālu no Rīgas, taču reizē klāt pie mākslinieku atlīdzībām tagad jāmaksā lieli transporta izdevumi, būs jāsedz arī algu kāpums, līdz ar to, lai varētu iekļauties budžetā, varam organizēt lētākus vai mazāk koncertus, uzvedumus.”
Saskaņā ar I. Rupaines pausto pieprasītākie joprojām ir izklaides pasākumi. Agrākais publikas magnēts – teātris – šobrīd gan esot populārs, tomēr pilnas zāles vairs nepulcinot. Koncerti pieprasīti dažādi – atkarībā no izpildītāja, repertuāra “reizēm kāds mākslinieks iekrīt sirdī”. I. Rupaine norāda, ka, plānojot koncertzāles repertuāru, ir svarīgi atrast balansu.
“Zinot auditorijas skaitlisko sastāvu un saprotot, ka Rīgas skatītājs, visticamāk, pie mums atbrauks labi ja desmit procenti no visiem. Tāpēc skatāmies, lai repertuārs piesaistītu gan jaunu auditoriju, gan šķistu interesants tiem, kas uz mūsu pasākumiem nāk regulāri. “Gora” kalendārā ir gan teātri, gan balets, gan kamermūzikas koncerti un lielāki koncerti, gan kino. Publika var izvēlēties daudz ko, tāpēc viņi neaizmirst ceļu uz mūsu māju, jo katram te ir ko redzēt,” teic I. Rupaine.
Koncertzāles mākslinieciskā vadītāja uzsver, ka vieta “Gora” repertuārā atrodas ne tikai akadēmiskās mūzikas “populārajai” daļai – klasikai, romantismam –, bet arī 20. un 21. gadsimta mūzikai, tomēr norāda, ka šādi koncerti jāplāno īpaši uzmanīgi. “Jau laikus rēķināmies, ka eksperimentāla mūzika būs mazskaitlīgai auditorijai. Tāpēc šādus projektus piedāvājam vai nu mazajā zālē, vai pārbūvētā – samazinātā Lielajā zālē, lai mūziķiem nav sajūta, ka tūkstošvietīgā zāle ir tukša. To saprot visi – šāda veida mūzika ir nišas piedāvājums.”
I. Rupaine norāda, ka koncertzāles apmeklējumu līdzās repertuāram tomēr ietekmē arī citi faktori – konkurence, novietojums, finansējuma avoti. “Katrai reģionālajai zālei ir cits stāsts. Kādai tās ir ambīcijas uz augstāku mākslu un neparastākiem projektiem, cita rēķinās ar Rīgas publiku. Mūsu gadījumā īpatnība un reizē arī stiprā puse – mums nav citas tādas koncertvietas Rēzeknē un tās tuvākajā apkaimē, esam centrālais un vienīgais punkts, kas koncertzāles kvalitātē piedāvā dažādus pasākumus – gan akadēmisko mūziku, gan teātri, gan visu pārējo.”
Pašu ieņēmumi ir ļoti būtiska sadaļa koncertzāles “Gors” budžetā, jo tā atšķirībā no citām reģionālajām koncertzālēm nesaņem valsts finansējumu (izņemot dalību VKKF projektu konkursu līdzekļus), bet rocību uz pusēm veido pašvaldības dotācijas un pašu ieņēmumi. Tiesa, līdz šim VKKF administrēto atbalstu koncertzālei šoruden kompensē finansējums, kas gūts no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem (programma “REACT-EU”), finansējums paredzēts mākslinieciskā pasākumu plāna īstenošanai – koncertiem, izrādēm, starpžanru pasākumiem, izstādēm, kino, festivāliem 2022. un 2023. gadā. Finansējuma apjoms ir 549 999,99 eiro, no kā 467 499,99 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts.
Sadzirdēt klausītāja sirdspukstus
Savukārt Liepājā jau no sākta gala orientējušies vispirms uz vietējo klausītāju, ņemot vērā infrastruktūru, iedzīvotāju skaitu.
“Diemžēl jāteic, ka koncertzāle “Latvija” savā ziņā bija nolemta. Pilsētā jau bija “Jūras vārti”, kas labi pildīja savu funkciju, tāpēc neliekas, ka vajadzēja celt vēl koncertzāli mazā pilsētā, kur nevar nodrošināt viesnīcas. Liepājas situācija ir cita – šeit ir teātris, Latvijā vecākais simfoniskais orķestris, cits konteksts, varam nodrošināt augstākās klases viesnīcas, pilsētā ir vairāk iedzīvotāju – tas viss ir saistīts, un vairāk vai mazāk veiksmīgs repertuārs te nav vienīgais faktors,” “Kultūrzīmēm” teic Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.
“Repertuāru apzināti veidoju, lai radītu tiltus ar vietējo cilvēku – lai padarītu repertuāru nozīmīgu cilvēkiem, kas šeit dzīvo,” viņa piebilst. B. Bartkeviča uzsver – koncertzālei jābūt ierakstītai kontekstā:
“Ne tikai repertuārs, bet arī tas, kā tu runā ar klausītāju, kā viņu sagatavo – tas ir ļoti saistīts. Svarīgi ir, kas notiek pilsētā, kādi ir klausītāja sirdspuksti, kas notiek pasaulē un valstī. Ļoti mēģinu uztaustīt gan liepājnieka, gan Latvijas iedzīvotāja sirdspukstus un to izbalansēt, lai neviens nav atstāts novārtā. Tam, ko gribu šeit rādīt vai atvest, ir jābūt nozīmīgam manai publikai – koncertzāle ir pamatā liepājniekiem, un repertuāru veidojam tā, lai jebkurš liepājnieks vismaz divreiz gadā varētu atnākt uz koncertzāli un skatīties kaut ko sev interesantu. Tiltu jeb saķeri ar klausītāju uzskatām par ārkārtīgi nozīmīgu. Ir programmas, ko apmeklē tikai liepājnieki, ir programmas, kas orientētas citai publikai. Katrs koncerts ir orientēts savādākai publikai, un mēs ļoti strādājam, lai to attiecīgi ikreiz uzrunātu.”
Aptuveni trešdaļu koncertzāles “Lielais dzintars” repertuāra veido pašu veidota programma, aptuveni viena trešdaļa ir ārējo producentu piedāvājums, kas uz koncertzāli atved populāro mūziku vai vieglāku žanru, bet atlikušo trešdaļa veido Liepājas Simfoniskā orķestra koncerti, repertuāru raksturo koncertzāles mākslinieciskā vadītāja. Viņa uzsver: “Jau atnākot uz koncertzāli, mans virsmērķis bija daudzveidība – veidot dažādu programmu, kurā būtu gan ekstravaganta mūzika profesionāļiem, gan demokrātiskāka plašākai publikai, un šo uzstādījumu arī turpinu īstenot. Papildu mērķis bija atvest uz Liepāju pasauli, jo šī ir pasaules klases koncertzāle, tāpēc arī pasaulē būtu jāzina par šo vietu. Tādēļ koncertzālē ir vieta arī pasaules mūzikai, kas atver horizontu un apliecina, ka pastāv dažādās muzikālās prakses. Strukturējam mūsu milzīgo programmu dažādās tēmās vai blokos, lai cilvēks var saprast, kas viņam ir tuvāks. Piemēram, vecākās paaudzes iemīlēta ir Kamerzāles sērija “Personība”, savukārt mūsu laikmetīgās mākslas forums ir izteikta platforma jaunām mākslas un mūzikas praksēm, kur parādām dažādus rokrakstus, tehnikas. Tikmēr programmā “Pasaule “Lielajā dzintarā”” parādās citu zemju, tautu garšas, krāsas – irāņu, indiešu, čigānu un citu mūzika. Koncertzālē arī jāskan Latvijas labākajiem kolektīviem, tāpēc sadarbojamies ar Latvijas Radio kori, orķestri “Sinfonietta Rīga”, VAK “Latvija” un citiem. Tāpat aicinām arī lielmeistarus un ekselences kā, piemēram, Berlīnes Filharmonijas orķestri vai Elīnu Garanču.”
B. Bartkeviča nenoliedz, ka kovidlaiks licis meklēt papildu ceļus auditorijas uzrunāšanai, kā arī dzīvot taupīgāk. “Apzināti bieži izvēlējāmies iedot darbu vietējiem māksliniekiem, nevis par lielāku naudu atvest kādu ekstravagantu mākslinieku no ārvalstīm.” Jauns izaicinājums, plānojot koncertzāles kalendāru, ir šis laiks, kad visas jomas piedzīvo sadārdzinājumu. “Krasāk samazinājusies biļešu iepriekšpārdošana. Cilvēki pērk biļetes pēdējā mirklī, nogaida, tāpēc ir ļoti grūti plānot.”
“2022. gadā esam apmierināti ar apmeklējumu, tas ir lielāks nekā iepriekšējos periodos,” norāda koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons. Tiesa, par ievērojamo biļešu ieņēmumu pieaugumu šogad jāpateicas koncertzāles rīkotajam “Eiropas koncertam”, piedaloties Berlīnes Filharmonijas orķestrim un Elīnai Garančai.
Ņemot vērā citu koncertzāļu pieredzi, nerodas pārliecība, ka repertuāra maiņa vien varētu sākt plūdināt apmeklētājus uz Ventspils koncertzāli. Mākslinieciskā vadītāja atbrīvošana vairāk atgādina krīzes laika grēkāža meklējumus. Iespējams, koncertzāles saimniekiem būtu jāapsver stratēģija, kā piesaistīt apmeklētājus, un, neizbēgami, jāpiešķir papildu finansējums koncertvietai, kādas otras Latvijā nav, kas dotu iespēju veidot unikālas koncertprogrammas.
