Koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs: Liepājas kultūrpolitikā trūkst stratēģiskas vīzijas 0
Liepājas Kultūras pārvaldei būtu jāuzņemas lielāka iniciatīva kultūras procesu organizēšanā Liepājā un jāizstrādā kultūrpolitikas stratēģija, šādu viedokli intervijā “Rietumu radio” pauda koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.
“Liepājai tiešām ir ko piedāvāt,” sacīja Tomsons, uzsverot, ka Liepājas kultūrtūrisma infrastruktūru veido vairākas veiksmīgi funkcionējošas iestādes. Viņš pauda, ka gan koncertzāle “Lielais dzintars”, gan Liepājas Teātris un Liepājas Olimpiskais centrs piesaista savu auditoriju, un, skatoties gada griezumā, kultūrdzīvi Liepājā var nosaukt par bagātu.
Tomsons piebilda, ka infrastruktūra Liepājā izveidota tā, ka “šeit var pavadīt vairākas dienas ar ļoti saturīgu programmu.”
Viņš norādīja, ka Liepājas kultūrtūrisma infrastruktūras iestādes savā starpā komunicē un “visi viens otru ļoti labi pazīstam,” bet uzsvēra, ka komunikācija varētu būt aktīvāka un sadarbība stratēģiska. “Šo lomu vajadzētu uzņemties Kultūras pārvaldei un pārskatīt Liepājas kultūrpolitiku. Gribētu, lai tas notiek aktīvāk,” viņš sacīja.
“Tai beidzies termiņš un šobrīd katra iestāde strādā individuāli. Stratēģiskas vīzijas Liepājā trūkst,” sacīja Tomsons. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi spodrināt savu tēlu un piedāvāt augstas kvalitātes kultūras pakalpojumu. “Tāpēc arī uzbūvēta šī koncertzāle,” piebilda tās vadītājs.
Viņš pauda, ka 2018.gads koncertzālei bijis ļoti veiksmīgs. Tikko Liepājas Simfoniskais Orķestris atgriezies no tūres Indijā, piedzīvots vēsturiskais Pētera Vaska pirmatskaņojums un Andra Nelsona viesošanās, kā arī koncertzāles trīs gadu jubilejas svinībās gaidāms Ņujorkas ansambļa “Bang on a Can All-Stars” koncerts.
“Koncertzāli būvējot, neviens nesaprata, ka kas šāds var notikt un tik augsta līmeņa mākslinieki viesosies Liepājā,” klāstīja Tomsons, piebilstot, ka vietā būtu jautājums, vai šādu līmeni spēsim noturēt.
Viņaprāt, koncertzāle “Lielais dzintars” sevi attaisno arī kā reģionāla koncertzāle, jo aptuveni 60% apmeklētāju ir liepājnieki vai reģiona iedzīvotāji. Aptuveni 15% apmeklētāju ierodas no Rīgas, bet ierodas arī tūristi no Vācijas, Lietuvas, Krievijas, Skandināvijas, kuri gan skaitliski nozīmīgu publikas daļu patlaban neveido, bet “uz to mēs strādājam,” teica Tomsons.