Rīgas koncertzāle stūrē uz Kongresu namu? Kādus zemūdens akmeņus slēpj tās vietu izvēle 15
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan Nacionālās koncertzāles projekta virzība pēc vairāk nekā 30 gadiem joprojām atrodas nulles punktā, izskan solījumi, ka valdība pārskatāmā laika posmā atkal varētu pieņemt lēmumu par tās būvniecības vietu.
Kā pagājušajā nedēļā notikušajā koncertzāles novietņu izvēlēm veltītajā Latvijas Arhitektu savienības (LAS) rīkotajā seminārā izteicās kultūras ministrs Nauris Puntulis, “šīs valdības laikā tas būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei”. “Ja visas trīs novietnes sastapsies ar nepārvaramiem šķēršļiem, tad atgriezīsimies pie otrā trijnieka, kur ir arī Elizabetes iela 2. Šobrīd es tādu situāciju nesaskatu, ceru, ka izvēlēsimies kādu kompromisa variantu.”
Runa ir par trim LAS 2021. gada jūnijā izvirzītajām novietnēm – Rūpniecības preču tirgus teritoriju, Andrejsalu un Rīgas Kongresu namu –, kuras atzītas ar vislielāko potenciālu, bet jūtams, ka izvēle šoreiz varētu būt par labu Kongresu namam. Ne jau velti Kultūras ministrija tikko informējusi, ka par Kongresu namu kā piemērotāko vietu koncertzālei, pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” 2021. gada decembrī veiktās interneta aptaujas, iestājoties arī divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju.
“Mēs esam procesa fināla stadijā, un neesmu dzirdējis, ka uz jautājumu, vai Rīgai vajag savu koncertzāli, kāds atbildētu: nē. Tur ir liela vienbalsība,” saka LAS prezidents Juris Poga. Viņš arī uzsver: ļoti labi, ka procesā iesaistījusies Rīgas dome, “tas ir ļoti novērtējams, jo koncertzāle tiek būvēta Rīgā, un līdz šim pašvaldība bija pasīva pret šo projektu”.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis teic, ka, uzdodot LAS vienoties par labāko alternatīvu Elizabetes ielas 2 novietnes areālam, KM izvirzījusi konkrētus koncertzāles novietnes izvērtējuma pamatkritērijus. Viens no tiem pauž, ka koncertzāles novietne nedrīkst ietvert juridiski neskaidrus, valstij ilgtermiņā neizdevīgus vai privātām interesēm pakārtotus risinājumus.
“Man šis projekts ir ārkārtīgi svarīgs, lai Rīgā būtu Nacionālā koncertzāle,” teica Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, paredzot, ka process būs sarežģīts un, iespējams, būs nepieciešams īpašs likums.
“Gors” kā ideāls, bet – bez pārmērībām
Kā atzina LAS pārstāve, izpētes procesa koordinatore, arhitekte Dina Suhanova, koncertzāles novietnes tika vērtētas, piešķirot punktus pēc stratēģiskā potenciāla (labākais vērtējums – Andrejsala, sliktākais – Ķīpsalas pludmale), sociālekonomiskās ietekmes (labākais – Rūpniecības preču tirgus, sliktākais – Kongresu nams), pieejamības (Rūpniecības preču tirgus – Skanste), transporta infrastruktūras kapacitātes (Torņakalns – Zaķusala), vietas gatavības attīstībai (Skanste – Elizabetes iela 2), vietas atbilstības plānošanas dokumentiem (Andrejsala – Uzvaras parks), zemes gabala ietilpības (visas novietnes), pilsētvides kvalitātes ieguvumiem (Rūpniecības preču tirgus – Zaķusala). Tika analizēts arī, vai vieta ir reprezentatīva (AB dambis – Torņakalns), kā arī tika ņemts vērā iespējamais sabiedrības noraidījums (Skanste – Uzvaras parks).
No 2021. gada marta līdz jūnijam novietņu salīdzinošo analīzi veica, no vienas puses, lietuviešu birojs “Mash Studio”, kas piedalījies vietas atrašanā Kauņas un Viļņas koncertzālēm, un, no otras puses, pilsētplānotāja Neila Balgaļa (“G93”) vadītā sabiedrības fokusgrupa, kas veidota tā, lai 20% būtu cilvēki ar pieredzi un 80% – “svaigas asinis”.
Starp tās dalībniekiem bija, piemēram, pianiste Inna Davidova, arhitekti Gunta Grikmane, Andris Kronbergs, Andris Poga, ainavu arhitekte Indra Purs, radošā direktore Una Rozenbauma, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, filozofs Vents Sīlis, režisors Reinis Suhanovs, klarnetists Egils Šēfers, sociālantropologs un arhitekts Matīss Šteinerts, bijušais LNSO galvenais diriģents Andris Poga, nekustamo īpašumu attīstītājs Romāns Astahovs, “Delfi” žurnāliste Kristīna Hudenko u. c.
Kā uzsvērts fokusgrupas tematiskās darbnīcas gala atskaitē – lemjot par koncertzāles novietni, tā spēja vienoties vienīgi par AB dambi, atzīstot to par “emocionāli spēcīgu vietu mūzikai latviešu apziņā”. Tajā pašā laikā atzīts, ka “AB dambis atrodas patālu no centra un no mūziķu pašreizējās ekosistēmas. Tomēr viņi būtu gatavi samierināties ar attālumu, jo izjustu lepnumu”.
Pēc fokusgrupas domām, būtu jāveic projekta izmaiņas atbilstoši šodienas vajadzībām (jāattīsta publiskā telpa starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un AB dambi, jāsamazina vai jālikvidē pazemes stāvvietas AB dambī). Jāpiebilst, ka starp “Mash Studio” izvirzītajām trijām koncertzāles novietnēm AB dambja nav, lai gan tas bija starp labākajām 12 novietnēm – D. Suhanova atzīst, ka punktu skaita ziņā tas varējis arī tur neiekļūt, tomēr ņemts vērā fokusgrupas viedoklis.
AB dambja gala sarakstā nav tāpēc, ka, lai gan novērtēts, ka vietai ir pastkartes efekts, tomēr tā ir autonoma un grūti pieejama. Piekļuves nodrošināšana dambim saistīta ar fundamentālu jaunas infrastruktūras būvniecību – gājēju tilts, piebraukšana un ceļu infrastruktūra. Tā nesniedz nozīmīgu ieguldījumu apkaimes sociālekonomiskajā attīstībā. Dambja sagatavošana koncertzāles būvniecībai saistītos ar augstām papildu izmaksām. Turklāt – AB dambis sabiedrības daļas priekšstatos ir vieta non grata.
Starp fokusgrupas kritērijiem, kas tika izvirzīti koncertzāles novietnei, bija atrašanās tuvu mūziķu klasteram, ātrums, projekta gatavības pakāpe, īpašumpiederība – atrašanās uz valstij vai pašvaldībai piederoša zemes gabala, viengabalaina, pēc iespējas mazāk sadalīta īpašumu struktūra, plānošanas kritērijs, tehniskā gatavība, atrodas attīstītā un labiekārtotā pilsētvidē, nav nolaistu apkārtējo kvartālu, politiķu vienošanās kritērijs – nav politiska rakstura pretrunu, atbilstoša platība un plaša ārtelpa.
Runājot par izmaksu un kvalitātes līdzsvaru, par ideālu tika atzīta Latgales vēstniecība “Gors”, kas uzbūvēta atbilstošās ekonomiskajās izmaksās (19 593 892 eiro) un labā kvalitātē, bet saskaņā ar nacionālās koncertzāles prasībām. Kā būtisku kritēriju koncertzālei fokusgrupa izvirzījusi arī to, ka tai jāatrodas tuvu sabiedriskajam transportam, pieļaujot līdz 10 minūšu kājām iešanas attālumu un atzīstot, ka pie tās nav jānodrošina nepieciešamais stāvvietu skaits, bet gan nokļūšana līdz pilsētas stāvparkiem ar sabiedrisko transportu, kājām, taksometru.
Svarīgi arī, lai izvēlētā būtu prestiža vieta – lai tā kļūtu par atpazīstamu Rīgas un Latvijas zīmi, ikonu, lai koncertzāle nebūtu tikai laba Eiropas koncertzāles parauga atkārtojums; lai vietas izvēlē izpaustos latviskā identitāte (pēc fokusgrupas domām, latviskās identitātes simboli ir ūdens, kāpas, intraversija).
AB dambī – lielākās izmaksas
Dina Suhanova teic, ka izpētes grupa spriedusi arī par potenciālo koncertzāles projekta īstenošanas laiku, kas varot būt vidēji seši vai septiņi gadi. Šis laiks var būt garāks vienīgi Andrejsalas gadījumā, jo vispirms ir jāizvērtē sadarbības un vienošanās iespējas ar privāto attīstītāju un jārisina ar zemes gabalu saistītie apgrūtinājumi.
Aprēķinātas arī primārās investīcijas – cik daudz būtu jāiegulda vietas sagatavošanā būvei. Ja runā par AB dambi, šīs izmaksas ir vislielākās – summa veidotos no 7,85 miljoniem eiro, kam vēl būtu jāpieskaita 15–20 miljoni, ietverot virsmu demontāžu un zemes darbus, koku ciršanu un izvešanu, sakopšanas darbus, atkritumu izvešanu, dambja paplašināšanu, kā arī papildus jauno tiltu izbūvi un nepieciešamo papildu infrastruktūru, kas arī izmaksātu lielāko summu. Atgādināsim, ka iepriekš tam bija paredzēti 23 miljoni eiro ES fondu naudas.
Attiecībā uz Andrejsalu (Andrejostas ielu 17) priekšizmaksas lēš uz 1,69 miljoniem eiro, ietverot virsmu demontāžu un zemes darbus, koku ciršanu un izvešanu, esošo betona struktūru demontāžu, sakopšanas darbus, atkritumu izvešanu. Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 – 1,33 miljoni eiro – ēku, segumu demontāžai un zemes darbiem, koku ciršanai un izvešanai, esošo betona struktūru demontāžai, sakopšanas darbiem, atkritumu izvešanai.
Rūpniecības preču tirgus teritorijai starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu – 2,81 miljons eiro – ēku, segumu demontāžai un zemes darbiem, koku ciršanai un izvešanai, sakopšanas darbiem, atkritumu izvešanai. Parka teritorijai starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri – 347 000 eiro – virsmu demontāžai un zemes darbiem, koku ciršanai un izvešanai, sakopšanas darbiem, atkritumu izvešanai. Kongresu namam primāro investīciju izmaksas nav piemērojamas, jo, lai aprēķinātu pārbūves un saistīto darbu izmaksas, nepieciešams tehniskais projekts vai vismaz skiču projekts. Koncertzāles ēkas izmaksas tiek lēstas aptuveni uz 60 miljoniem eiro (vidējā kvadrātmetra cena ~ 2900 eiro, bruto platība: 17 000 kv. m.).
Rūpniecības preču tirgus – pašvaldības plāni
Kā Dina Suhanova iepriekš atzina “Kultūrzīmju” rīkotajā diskusijā (“Kultūrzīmes”, 27.10.2021.), katra no trim izvirzītajām novietnēm paredz savu koncertzāles risinājumu un katrai no tām ir sava problemātika.
Koncertzāles novietņu pētījuma autori uzskata, ka Rūpniecības preču tirgus apkārtne drīzumā pilnībā pārveidosies “Rail Baltica” attīstības projekta, kā arī citu apbūves un labiekārtojuma ieceru un projektu rezultātā (Rīgas Celtniecības koledža, Zinātņu akadēmija). Koncertzāli esot iespējams veidot kā telpiski daudzveidīgu jauktu funkciju kultūras kompleksu, daļēji izmantojot ēkas, kurās pašreiz atrodas Ugunsdzēsības stacija un VUGD administrācija. Tomēr jau iepriekš izskanējis un arī seminārā tika darīts zināms, ka Rīgas pašvaldībai ir citi plāni.
Rīgas domes Attīstības departamenta direktore Ilze Purmale atzina, ka “nu, pēc 15 gadiem, esam nonākuši līdz situācijai, kad sāk ieviesties “Rail Baltica” projekts, un mums ir iespēja īstenot multimodālos mezglus, kas Baltijas mērogā jau izvēršas starptautiski. Rūpniecības preču tirgus ir vistuvākā pašvaldībai piederošā teritorija, kurā mēs šāda mezgla izveidošanu bijām paredzējuši”. Šī teritorija ir nepieciešama arī ugunsdzēsējiem, viņu struktūrvienībai, kas atrodas Maskavas ielā 3, atzina Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis. Ilze Purmale norādīja, ka zemes gabals ir iekļauts Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā un, pēc tā plāniem, paredzēts attīstīt Spīķeru ielu kā gājēju ielu un arī Gaļas paviljons varētu pārtapt līdz ar Centrāltirgus laukumu kā multifunkcionāla kultūras telpa.
Andrejsala – riski un ierobežojumi
“Andrejsala (Andrejostas iela 17, valstij piederošs 93 000 m2 liels zemes gabals, uz kura atrodas privāti nomnieki – kompānija “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” un Brīvostas pārvalde) pētījumā atzīta par vienu no labākajām vietām. Šī iespēja piedāvā uzcelt ikonisku ēku, kas varētu kļūt par plašākas teritorijas reģenerācijas katalizatoru. Teritorijā ir iespējama visplašākā koncertzāles arhitektūras un programmas brīvība un tā kalpotu kā enkurobjekts nākotnes pilsētas rajona attīstīšanai. Kā pluss atzīstams arī spēkā esošais detālplānojums. Šobrīd arī zināms, ka privātais nomnieks ir izstrādājis zemes gabala attīstības koncepciju,” vērtē D. Suhanova.
No otras puses, koncertzāle tiktu būvēta uz valstij piederošas zemes, tomēr tā tiek iznomāta privātam uzņēmējam – attīstītājam. Līdz ar to nepieciešama risku identificēšana, tiesiska vienošanās par koncertzāles attīstības iespējām sadarbībā ar privāto uzņēmēju. Nav arī skaidrs, vai būtu iespējami skaidri, sabiedrībai pārskatāmi nosacījumi turpmākai zemesgabala attīstībai koncertzāles vajadzībām. Turklāt šo zemesgabalu tā dienvidu pusē šķērso Hanzas šķērsojums un trūkst informācijas, vai tas plānots kā tilts (un kāds tilts?) vai arī kā tunelis. D. Suhanova piebilst, ka augstā tilta šķērsojuma variants būtu nepiemērots, ja tiek plānota koncertzāles attīstība teritorijā.
“Šī ir prioritāra attīstības teritorija tieši savas novietnes dēļ – tā ir ar ļoti lielu, vēl neattīstītu potenciālu,” teic I. Purmale. Rīgas transporta attīstības shēma paredz, ka šeit ir runa par pilsētas jeb mazo loku, kas ietver vienīgi vieglo autotransportu. Pilsēta paredz, ka tur saistībā ar Hanzas šķērsojumu paredzēts īsais tunelis jeb savietotais šķērsojuma risinājums, kur tunelis ir no Eksporta ielas līdz Ķīpsalai un tālāk šķērsojums aiziet kā zemais tilts no Ķīpsalas līdz Daugavgrīvas ielai. Iezīmētās sarkanās līnijas pieļaujot arī zemo tiltu no Eksporta ielas līdz pat Daugavgrīvas šosejai. “Jārēķinās gan, ka līdz būvniecībai nevaram nonākt agrāk par 2027. gadu.”
Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) izpilddirektors Ojārs Valkers norāda, ka VNĪ īpašumā zemesgabals nonācis tikai 2016. gadā jau ar noslēgtiem nomas līgumiem. Pašlaik ir uzsākts zemes atsavināšanas process, bet “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” vēl šo zemi nav izpirkuši. Jāņem arī vērā, ka šis zemes gabals atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kur zemes gabali ir dalāmi tikai īpašos apstākļos.
2018. gadā VNĪ vērsušies pie deviņām ministrijām ar jautājumu, vai zemesgabals Andrejostas ielā 17 ir nepieciešams valsts pārvaldei, un saņēmuši noraidošu atbildi. “Iespējams, tāpēc, ka tas ir apbūvēts ar privātpersonas būvēm.” 2021. gada jūlijā VNĪ un KM saņēmušas ierosinājumu no Andrejsalas attīstītāja “Rīga Port City” (ar Andri Šķēli un viņa ģimeni saistīts uzņēmums. – A. B.) ar piedāvājumu nodot valsts rīcībā daļu šā zemes gabala – aptuveni 40 000 m2 platībā. “Bija divi nosacījumi – valdībai ir jāpieņem lēmums par šā zemes gabala daļas saglabāšanu valsts funkcijām un atbildīgajai nozares ministrijai jāvēršas ar lūgumu pie nomnieka nodot šo zemes gabalu valsts rīcībā,” informē O. Valkers.
Starp citiem apgrūtinājumiem ir jau pieminētā Hanzas tuneļa aizsargjosla, kas šajā zemes gabalā ir izveidota 1,4 ha platībā. 2009. gada Andrejsalas detālplānojums paredz arī šīs teritorijas dienvidu daļas apbūves moratoriju līdz brīdim, kad tiek radīts tehniski ekonomiskais pamatojums Hanzas šķērsojumam – vai tas ir tunelis vai tilts. Vēl kā apgrūtinājums jāuzskata arī tas, ka 2,3 ha jeb gandrīz 24% no kopējās platības šīs teritorijas atrodas “sarkanajās līnijās”. Uz zemes gabala ir arī platsliežu dzelzceļš, kura tiesiskais valdītājs ir SIA “Mācību centrs “Andrejsala””. Ir arī nepieciešams saglabāt piekļuvi Rīgas Brīvostas pārvaldes piestātnei.
Fokusgrupa, spriežot par Andrejsalu, norādīja, ka tās izvēli var ietekmēt “aizspriedumi līdz principiāliem iebildumiem novietot koncertzāli vietā, kur valstij ir saistības ar personām, kuru darījumi būtu jāizmeklē un jāsoda, kā arī sajūta, ka publiskajā informācijas telpā tiek manipulēts ar darījuma priekšrocībām”.
Kongresu nams – faktiski nojaukt?
“Rīgas Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli piedāvā iespēju saglabāt esošu publisku kultūras norišu vietu, turpinot (uzlabojot un papildinot) līdzšinējo ēkas funkciju jaunā kvalitātē. Lai gan iecerētā koncertzāles programma varbūt jāveido kompaktāka un nepieciešama ēkas paplašināšana / pārbūve, šī vieta piedāvā ātrāko ceļu uz koncertzāles realizāciju, sadarbojoties valstij un pilsētas pašvaldībai,” vērtē D. Suhanova. Tomēr jāapzinās, ka koncertzāles projektēšanai būs nepieciešams jauns starptautisks konkurss, jo pašreizējais izstrādātais projekts par apskaņotas zāles izbūvi nav izmantojams vai pielāgojams.
Arhitektu birojs “Nams” valdes priekšsēdētāja Sergeja Ņikiforova vadībā 2021. gada septembrī veica padziļinātu Kongresu nama izpēti, lai noteiktu, vai koncertzāles telpu un funkcionālā programma ir savienojama ar ierobežojumiem tā pārbūvē.
Tika secināts, ka kopējā koncertzālei nepieciešamā platība nav ietilpināma Kongresu nama esošajās platībās un nav iespējamas piebūves ārpus no visam malām norobežotā gruntsgabala robežām. Kopējā izpētē aprēķinātā iegūstamā Kongresu nama telpu platība ir 12 621 m2 (84% no nepieciešamā), bet koncertzālei nepieciešamā – 15 000 m2. Būtiskākais – Lielās zāles apjomā nevar nodrošināt 1300 vietu, nav iespējams pilnvērtīgi izvietot Mazās zāles telpu kompleksu ar nepieciešamajām palīgtelpām, radot loģisku un funkcionāli saistītu Mazās zāles telpu savienojumu ar Lielo zāli un palīgtelpām.
Ir arī problēmas ar ārējo loģistiku – lielgabarīta kravu piegāde iespējama vienīgi no K. Valdemāra ielas. Mazajai zālei būtu vienlaikus jākalpo kā mēģinājumu zālei, jo nav iespējams izvietot vēl vienu zāli 350 m2 platībā. Kopumā aprēķinātais Mazās zāles telpu nodrošinājums ir apmēram 50%. Esošajās Kongresu nama platībās nevar nodrošināt vietu visām programmā iekļautajām koncertapvienībām.
Koncertzāles ietilpināšana Kongresu namā varētu būt iespējama (bet – ar kompromisiem telpu daudzumā un specifikācijā, kā arī iekšējā un ārējā loģistikā), ja tiek pieļauta tā paplašināšana. Pēc S. Ņikiforova teiktā, tas nozīmētu, piemēram, demontēt esošās ārējās kāpnes, arī – daļēja jumta stāva izbūve u. c. “Nepieciešama būtiska telpu pārplānošana, kas saistīta ar ēkas konstrukciju pārbūvi, tajā skaitā ar pamatu stiprināšanu,” viņš uzsver.
Savukārt “Lielā dzintara” valdes loceklis Timurs Tomsons tviterī ir rakstījis: “Lai uzbūvētu akustisko koncertzāli Kongresu namā, tas faktiski ir jānojauc. Ar esošo kubatūru akustiskai zālei vienkārši nepietiek.”
Juris Dambis, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) priekšnieks uzskata: “Rīgas Kongresu nama ēku nojaukt nebūtu pieļaujams. NKMP atzīst, ka, lai to pilnvērtīgi izmantotu nākotnē, iespējami un nepieciešami pārveidojumi, kas saistīti ar ēkas funkcionētspēju, akustikas uzlabošanu, pieejamības nodrošināšanu, piemērotākā satura izvēli, kā arī ir prognozējamas un pieļaujamas atsevišķas apjomu izmaiņas. Vai minētajā vietā var izvietot koncertzāli? Teorētiski atbilde – jā, jo tā ir izcila vieta, aizņemta, bet ar kaut ko tādu, kam jāmainās!”
“Jau laikā,, kad biju LNSO vadītājs, runājām ar Kongresu nama atbildīgajiem cilvēkiem, kuri teica, ka būtu iespēja šajā ēkā izvietot koncertzāli un tālāk jau esmu konsultējies ar augstas klases ekspertiem akustikā un koncertzāļu izveidē, kas ir apliecinājuši, ka šajā ēkā, pat nepārbūvējot to kardināli, nedaudz izmainot ģeometriju uz augšu, lai palielinātu kubatūru un skatuves daļas pārbūvi, ir iespējams izveidot koncertzāli ar 1300 vietām,” norāda finanšu ministra padomnieks un kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis. “Šis variants valdības esošo partiju lokā arī varētu gūt vislielāko atbalstu,” viņš piebilda, aicinot iet koncertzāles programmas ziņā iespējami racionālāko ceļu.
Kultūras ministrs N. Puntulis uzsvēra, ka vienīgais ceļš, kā nokļūt pie koncertzāles, ir kompromiss. “Jā, mans subjektīvais viedoklis vienalga ir, ka labākā izvēle koncertzālei ir Elizabetes iela 2, taču tas nedrīkst būt šķērslis ceļā uz akustisko koncertzāli Rīgā. Tas būtu bezatbildīgi no manis kā ministra un kā mūziķa. Es esmu gatavs kompromisam par koncertzāli Rīgā.” Nākamais solis būšot politiskas diskusijas Rīgas koncertzāles attīstības grupā, pēc tam – Sadarbības sanāksmē un pēc tam KM informatīvais ziņojums tiks skatīts valdībā.
UZZIŅA
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu Nacionālajai akustiskajai koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu namu.
Gan galvaspilsētā, gan visā Latvijā dzīvojošo respondentu atbalsts koncertzāles novietnei Kongresu namā ir ļoti līdzīgs – to kā piemērotāko min 72% Rīgā dzīvojošo un 66% no visas Latvijas.
Otrajā vietā ar 38% balsu Latvijas iedzīvotāji ierindojuši Elizabetes ielu 2. Savukārt Andrejsalas novietne pievilcīga šķitusi 36% respondentu, savukārt AB dambis – 35%. Aptuveni viena ceturtā daļa jeb 25% par piemērotāko vietu koncertzālei Rīgā atzinuši Raņķa dambi, savukārt Rūpniecības preču tirgu – 23% aptaujāto.
47% uzskata – pareizāk būtu pārbūvēt kādu jau esošu ēku.
41% norādījuši, ka pareizāk būtu būvēt pilnīgi jaunu ēku.
Avots: Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” 2021. gada decembrī veiktā aptauja
FAKTI
Koncertzāles projekta gaita 2021. gadā:
Reaģējot LAS izplatītajam uzsaukumam, sākumā tika iesniegtas 36 potenciālās koncertzāles novietnes. Starp tām, piemēram, Grāpju pussala, Zaķusala, Ķīpsalas pludmale, Balasta dambis, Andrejsala, Ķīpsala, teritorija iepretim un pie Latvijas Zinātņu akadēmijas, parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un A. Grīna bulvāri, Uzvaras parks, Elizabetes iela 2 un Kronvalda bulvāris 6, Kaļku iela 1, Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa, Prāgas un Turgeņeva ielu u. c.
Tālākai izpētei LAS virzīja 12 novietnes: AB dambi, Andrejsalu, Andrejostas ielu 17, Elizabetes ielu 2 un Kronvalda bulvāri 6, Ķīpsalas pludmali, Parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu, teritoriju pie Spīķeriem un Kārļa baseina, teritoriju Salu tilta ZA galā, Torņakalnu, Skanstes ielu 28 un Skanstes ielu b/a, Zaķusalu.
Noslēguma posmā padziļināti tika analizētas sešas konkurētspējīgākās vietas: AB dambis, Andrejostas iela 17 Andrejsalā, Elizabetes iela 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu nams un Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.
Savukārt 8. jūnijā, noslēdzot izvērtēšanas procesu, tika nosauktas trīs vietas: Andrejsala Andrejostas ielā 17, Rīgas Kongresu nams un Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.
