PASAULĒ 0
Praktiskums un pieejamība
Konferenču un pasākumu centrs Birmingemas Simfoniskā zāle un konferenču centrs (“The International Convention Centre”, ICC) atklāts pirms 25 gadiem. Ēkas piecos stāvos savietojas desmit konferenču zāles (lielākā var uzņemt 3000 cilvēkus) un desmit semināru telpas. Viena no zālēm ir arī pasaules slavu iemantojusī Birmingemas Simfoniskā koncertzāle ar 2262 sēdvietām. Viss projekts tajā laikā izmaksājis ap 200 miljoniem mārciņu, no tiem 30 milj. simfoniskās zāles izveidei, 25% sedza ES fondi, bet pārējie līdzekļi tika piesaistīti no pašvaldības budžeta un privātajiem investoriem. Tikai pagājušajā gadā ICC tika oficiāli privatizēts, pašvaldībai paturot īpašuma tiesības (freehold). Simfonisko zāli apsaimnieko/vada privāta kompānija, kuras statuss ir bezpeļņas organizācija, tādējādi ļaujot gan simfoniskajai zālei, gan pilsētas koncertzālei darboties kā labdarības iestādēm, piesaistot nepieciešamos papildu līdzekļus. Tāpat abas koncertzāles tiek uzturētas ar ikgadējām pašvaldības subsīdijām, kuru pakāpeniskais samazinājums ikreiz atspoguļojas ieejas biļešu cenu kāpumā.
Projekts jau sākotnēji bija iecerēts nevis kā arhitektūras pārsteigums kontinenta mērogā vai satriecošs simboliskas arhitektūras šedevrs, bet gan balstīts uz praktiskumu un, galvenais, pieejamību tās dažādajā izpratnē. Dienās, kad nenotiek mēģinājumi vai gatavošanās koncertiem, durvis uz koncertzāli ir atvērtas, tajā ļaujot ieskatīties jebkuram interesentam. Tiltveida pāreja pār galveno pilsētas ielu simfoniskās zāles foajē tieši savieno ar vienu no lielākajām pilsētas viesnīcām.
Elīna Bareta
APTAUJA
Kādu saredzat labāko risinājumu Rīgas koncertzāles jautājumā?
Māris Sirmais, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs: “Mani nepamet doma, ka Latvijai nebūs tik daudz līdzekļu, lai radītu tiešām labu koncertzāli. Saprotu, ka finansiālu apsvērumu dēļ koncertzāle varētu būt jābūvē ne tajā labākajā vietā. Protams, ja tā notiks, sakodīšu zobus un priecāšos, taču tīri cilvēcīgi man būtu svarīgi, ka tā atrodas tādā vietā pilsētvidē, kur tai garām nevar paiet. Koncertzāle ir stratēģiski svarīga būve, un tā tomēr ir pilsētas un arī valsts seja. Saprotams, ka to var uzbūvēt arī Ķengaragā, taču tā pretendē arī uz starptautisku publiku, un gribētos, lai tā ir patiesi skaistā, pieejamā vietā un pamanāma.”
Dita Krenberga, flautiste, LNSO flautu grupas koncertmeistare: “Ideāla versija būtu tagadējā Kongresu nama vietā uzbūvēt pilnīgi jaunu koncertzāli. Nedomāju, ka, Kongresu namu pārbūvējot, iespējams sasniegt augstākā līmeņa akustikas uzstādījumus. Turklāt šaubos, vai izmaksas stipri atšķirtos Kongresu nama pārbūvei un jaunas koncertzāles celtniecībai. Taču aspekts, kas mums, LNSO, ir ārkārtīgi svarīgi – lai šī koncertzāle kļūst par orķestra mājvietu. Mūsu interesēs nav īrēt telpas, bet tur piederēt. Taču neesmu arī pretiniece idejai būvēt zāli Skanstes rajonā, jo tas ļoti strauji attīstās. ”
Mārtiņš Brauns, komponists: “Būšu ļoti subjektīvs savā nostājā. Man Rīga vispār nepatīk, un es turp ārkārtīgi reti dodos, jo tur vienmēr ir problēmas ar transporta novietošanu. Akustiskā koncertzāle Rīgā ir ļoti vajadzīga, taču ne pilsētas centrā vai Pārdaugavā, kur cilvēkam jālauza galva par to, kur nolikt mašīnu un kādu rēķinu par to piestādīs. Kongresu nams tam neder, arī Skanstes variants apšaubāms. Es drīzāk atbalstītu koncertzāles celtniecību Rīgas nomalē vai pat Pierīgā.”
Pēteris Vasks, komponists: “Ja veco projektu uzskata par neatdzīvināmu, tad nez vai sasniedzamā laikā jaunu koncertzāli sagaidīsim. Kā reālāku scenāriju drīzāk uzskatu Kongresu nama pārbūvi. Man patika reiz no kāda amerikāņu latvieša izskanējusi doma, ka latvieši tā vietā, lai kaut ko izdarītu, mēdz ārkārtīgi daudz fiziskas un garīgas enerģijas pielietot, lai pierādītu, ka kaut kas nav iespējams. Esmu regulārs Latvijas koncertzāļu apmeklētājs, un tur ļoti reti sastopami cilvēki, kam būtu kāda politiska vai ekonomiska teikšana, kas šajā gadījumā ir ļoti skumjš faktors. Būtībā es atbalstītu jebkuru no variantiem, galvenais, lai koncertzāle pārskatāmā nākotnē vispār būtu. Taču visur pasaulē koncertzāle ir mājvieta galvenajam orķestrim, un tā tam pilnīgi noteikti būtu jābūt arī Rīgas gadījumā.”
Madara Briede
